Normatīvie dokumenti






Normatīvie dokumenti, saistoši pārvaldniekam, īpašniekam un īrniekam

Pārvaldot un apsaimniekojot nekustamo īpašumu jāpārzin daudzi likumi, noteikumi un normatīvie dokumenti. Namu pārvaldnieks ir zinošs grāmatvedībā un lietvedībā, ugunsdrošības un darba aizsardzības jautājumos, kā arī juridiskās lietās un tiesvedības niansēs.

  • Likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības!




LIKUMI:

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dzīvojamā māja — ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja (arī dzīvokļu īpašumu māja), tai piederīgās ēkas (būves), zeme, uz kuras tās atrodas, ja zeme kopā ar dzīvojamo māju veido vienotu nekustamo īpašumu vai ietilpst dzīvojamo māju veidojošo dzīvokļu īpašumu sastāvā, vai ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja, tai piederīgās ēkas (būves) un piesaistītais zemesgabals;

2) dzīvojamās mājas īpašnieks — dzīvojamās mājas īpašnieks vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs. Dzīvojamās mājas īpašnieks ir arī dzīvokļa īpašuma īpašnieks (turpmāk — dzīvokļa īpašnieks);

3) dzīvojamās mājas pārvaldītājs — dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks;

4) norīkotais pārvaldnieks — atbilstoši šā likuma prasībām pašvaldības uz laiku iecelts dzīvojamās mājas pārvaldnieks, kas veic noteiktas pārvaldīšanas darbības šajā mājā, līdz tās īpašnieks nodrošina mājas pārvaldīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) pārvaldnieks — pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības;

6) piesaistītais zemesgabals — zeme, uz kuras atrodas citas personas īpašumā esoša ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja, un kura ir ēkas īpašnieka lietošanā.

2.pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Šā likuma mērķis ir:

1) nodrošināt dzīvojamo māju ekspluatāciju un uzturēšanu (fizisku saglabāšanu visā to ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

2) veicināt dzīvojamo māju uzlabošanu visā to ekspluatācijas laikā;

3) nodrošināt ikvienas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību;

v4) saglabāt un attīstīt dzīvojamo māju kā vides objektu estētiskās vērtības un līdz ar to arī attiecīgās vides estētiskās vērtības;

5) dzīvojamo māju ekspluatācijas laikā novērst ar sabiedrības un vides drošību saistītus riskus;

v6) pilnveidot dzīvojamo māju pārvaldīšanā iesaistīto personu kvalifikāciju, lai uzlabotu pārvaldīšanas darba organizāciju un efektivitāti.

(2) Likums nosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas principus, dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā iesaistīto personu savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī valsts un pašvaldības kompetenci šajā jomā.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu neatkarīgi no tā, kas ir dzīvojamās mājas īpašnieks, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

4.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi ir šādi:

v1) pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā;

2) pēc iespējas optimālu pārvaldīšanas darba metožu izvēle, tajā skaitā optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošana, samērojot tos ar dzīvojamās mājas īpašnieka maksātspēju;

3) sniegto pakalpojumu saturs un kvalitāte nodrošina pārvaldāmās dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā;

4) indivīda drošības vai veselības aizskāruma nepieļaujamība pārvaldīšanas procesā;

5) apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas nodrošināšana pārvaldīšanas procesā.

5.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

(2) Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā.

6.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver:

1) obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības;

2) citas pārvaldīšanas darbības.

(2) Obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas:

1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk — uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām:

a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope,

b) apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana,

c) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts,

d) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana,

e) dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana;

2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā:

a) pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana,

b) attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana,

c) finanšu uzskaites organizēšana;

3) dzīvojamās mājas lietas (turpmāk — mājas lieta) vešana;

4) līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku;

5) informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.

(3) Citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai. Pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu saistītās darbības.

(4) Viendzīvokļa mājas īpašniekam nav saistoši šā panta otrās daļas 2.punkta noteikumi.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par šā panta otrās daļas 1.punkta “a”, “c” un “e” apakšpunktā minētajām obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām, kā arī par kārtību, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības. Šo Ministru kabineta noteikumu prasības neattiecas uz viendzīvokļa mājām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.07.2010. likumu, kas stājas spēkā 30.07.2010. Otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2012. Sk. Pārejas noteikumu 11.punktu)

7.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi (turpmāk — pārvaldīšanas izdevumi) ir, pamatojoties uz dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumu, noteikti maksājumi:

1) šā likuma 6.panta otrajā daļā minētajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamie izdevumi (turpmāk — obligātie izdevumi);

2) šā likuma 6.panta trešajā daļā minētajām pārvaldīšanas darbībām paredzētie izdevumi (turpmāk — citi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti izdevumi);

3) atlīdzība par pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

8.pants. Mājas lieta

(1) Mājas lieta iekārtojama par ikvienu dzīvojamo māju.

(2) Mājas lietā ietveramā informācija apkopojama šādās sadaļās:

1) dzīvojamās mājas pamatdokumenti — nekustamā īpašuma tiesības apliecinošs dokuments, dzīvojamās mājas (dzīvokļa īpašuma) kadastrālās uzmērīšanas lieta, piesaistītā zemesgabala robežu plāns un līgums par piesaistītā zemesgabala lietošanu;

2) dzīvojamās mājas īpašnieks (īpašnieki), valsts dzīvojamās mājas valdītājs, dzīvokļu īpašnieki (saraksts);

3) tehniskā dokumentācija — dzīvojamās mājas tehniskā pase (plāni, shēmas), projektu dokumentācija, energopase un energoplāns, mājas tehniskā apsekojuma atzinumi u.c.;

4) ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītie dokumenti — dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, dzīvokļu īpašnieku izveidoto biedrību, kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību statūti vai savstarpēji noslēgtais dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums, dzīvojamās mājas īpašnieka (īpašnieku) pieņemtie lēmumi, tajā skaitā dzīvokļu īpašnieku kopsapulču pieņemtie lēmumi, uz pārvaldīšanas darbībām attiecināmie līgumi, pārvaldīšanas darba plāni, budžeta pārskati u.c.

(3) Mājas lieta glabājas pie dzīvojamās mājas īpašnieka, bet, ja mājai ir vairāki īpašnieki, — pie pārvaldnieka, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi.

(4) Mājas lietas vešanas un aktualizācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. Šo Ministru kabineta noteikumu prasības neattiecas uz viendzīvokļa mājām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.07.2010. likumu, kas stājas spēkā 30.07.2010.)

9.pants. Dzīvojamās mājas īpašnieka atbildība

Par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tajā skaitā par šā likuma 6.panta otrās daļas noteikumu nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi, dzīvojamās mājas īpašnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā.

10.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevuma uzdošana pārvaldniekam

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķu šā likuma 6.pantā noteikto pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam (turpmāk — pārvaldīšanas uzdevums).

(2) Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

(3) Uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.

(4) Par pārvaldīšanas līgumā paredzētā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi pārvaldnieks var saņemt atlīdzību (turpmāk — atlīdzība par pārvaldīšanu).

(5) Uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

11.pants. Pārvaldīšanas līguma nosacījumi

(1) Pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikumanoteikumi par pilnvarojuma līgumu.

(2) Pārvaldīšanas līgumā norādāmas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

1) līdzēji;

2) tās dzīvojamās mājas adrese, kurā veicams pārvaldīšanas uzdevums;

3) pārvaldniekam uzdotās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības atbilstoši šā likuma 6.pantaotrajā daļā noteiktajam;

4) pārvaldniekam uzdotās citas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai veicamās pārvaldīšanas darbības atbilstoši šā likuma 6.panta trešajā daļā noteiktajam;

5) termiņi un kārtība, kādā sniedzams pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, tajā skaitā pārskats par pārvaldnieka rīcībā nodoto finanšu līdzekļu izlietošanu;

6) kārtība, kādā pārvaldnieks sniedz informāciju dzīvojamās mājas īpašniekam;

7) jautājumi, kuros dzīvojamās mājas īpašnieks pilnvarojis pārvaldnieku pieņemt lēmumus viņa vietā, slēgt līgumus viņa vietā, kā arī veikt maksājumus un saņemt maksājumus, pārstāvēt dzīvojamās mājas īpašnieku tiesā;

8) ar pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saistīto pārvaldīšanas izdevumu apmērs, to noteikšanas un maksāšanas kārtība, atsevišķi norādot:

a) attiecīgu obligāto izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

b) citu ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tajā skaitā dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu saistīto izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

c) atlīdzību par pārvaldīšanu, ja līdzēji par tādu vienojas, kā arī šīs atlīdzības noteikšanas un maksāšanas kārtību;

9) noteikumi, kas reglamentē ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās informācijas sniegšanu valsts un pašvaldības iestādēm;

10) pārpilnvarojuma apjoms, ja līdzēji vienojas par pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošanu;

11) pārvaldīšanas līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība;

12) no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas kārtība līguma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas gadījumā;

13) pārvaldīšanas līguma termiņš;

14) pārvaldnieka atbildības apjoms un iestāšanās brīdis.

(3) (Izslēgta ar 28.10.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

12.pants. No pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšana

(1) No pārvaldīšanas līguma izrietošās saistības un lietas nododamas atbilstoši nodošanas—pieņemšanas aktam. Šis akts ir pārvaldīšanas līguma neatņemama sastāvdaļa.

(2) Uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, nodrošināt pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo lietvedību, tajā skaitā:

1) mājas lietu vai atsevišķus tās dokumentus;

2) dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumus jautājumos, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu;

3) citas lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

(3) Izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, pārvaldniekam ir pienākums mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, ar nodošanas—pieņemšanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam:

1) saskaņā ar šā panta otro daļu viņam nodoto lietvedību;

2) ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz nodošanas—pieņemšanas aktā norādīto dienu;

3) neizlietotos uzkrājumus (mantu, finanšu līdzekļus, tajā skaitā naudu, u.c.) uz nodošanas—pieņemšanas akta parakstīšanas dienu;

4) pārvaldīšanas laikā par dzīvojamās mājas īpašnieka līdzekļiem iegūto mantu un pārvaldniekam valdījumā vai lietošanā nodoto mantu;

5) uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieka saistības;

6) citas saistības un lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

13.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālā kvalifikācija

(1) Persona ir tiesīga veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, ja tā ieguvusi dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus. Ja pārvaldnieks ir juridiskā persona, dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas līgumā uzdoto pārvaldīšanas uzdevumu attiecīgajā mājā.

(2) Ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams:

1) īpašniekam, kurš pats pārvalda sev piederošu dzīvojamo māju;

2) īpašniekam, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uzCivillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) īpašnieku veidotas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības darbiniekam, kā arī pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības biedram, kurš veic attiecīgo pārvaldīšanas darbību un pats ir dzīvojamās mājas īpašnieks.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos dzīvojamās mājas īpašnieks ir juridiskā persona, šādas mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments vajadzīgs tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas uzdevumu.

(4) Profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments nav nepieciešams viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem un to pārvalda:

1) pats dzīvojamās mājas īpašnieks;

2) dzīvojamās mājas īpašnieks, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) dzīvojamās mājas īpašnieku veidota dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība vai biedrība.

(5) Personai, kura nav ieguvusi šajā pantā norādīto dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību, bet kurai ir praktiskā darba pieredze dzīvojamo māju pārvaldīšanā, ir tiesības prasīt, lai likumā noteiktajā kārtībā tiek atzīta tās profesionālā kompetence dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā par atbilstošu noteiktam pārvaldnieka profesionālās kvalifikācijas līmenim, saņemot attiecīgu pārvaldnieka profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 18.02.2010. spriedumu un 12.07.2010. likumu, kas stājas spēkā 30.07.2010.)

14.pants. Pārvaldnieka kompetence

(1) Pārvaldniekam uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma apjomu, tā izpildes noteikumus un kārtību nosaka pārvaldīšanas līgums. Veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieka pienākums ir ievērot dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo un citu normatīvo aktu prasības, kā arī šā likuma 4.pantānoteiktos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus.

(2) Pārvaldnieka pienākums ir sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par dzīvojamās mājas īpašniekam saistošiem normatīvajiem aktiem un no tiem izrietošajām saistībām, par pārvaldnieka saistībām, kas izriet no pārvaldīšanas uzdevuma, kā arī — pēc dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma — par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu.

(3) Pārvaldnieka pienākums ir rakstveidā brīdināt dzīvojamās mājas īpašnieku par nepieciešamajiem steidzami veicamajiem pasākumiem dzīvojamās mājas pasargāšanai no bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma, kā arī aprēķināt šo pasākumu paredzamās izmaksas.

(4) Pārvaldnieka pienākums ir savlaicīgi informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību (tai skaitā uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi), kas ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc dzīvojamās mājas īpašnieka atsevišķa pieprasījuma.

(5) Pārvaldnieks ir tiesīgs saņemt viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansiālo nodrošinājumu.

(6) Dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot:

1) savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai;

2) dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai u.tml.).

(7) Dzīvojamo māju atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, vest prāvas, izdarīt pārjaunojumus, kā arī veikt un saņemt maksājumus pārvaldnieks drīkst tikai tad, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

15.pants. Pārvaldīšanas darba plāns un pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi

(1) Ar šajā likumā noteikto pārvaldīšanas darba plānu pārvaldnieks rakstveidā iepazīstina dzīvojamās mājas īpašnieku ne retāk kā reizi gadā.

(2) Pārvaldnieka pienākums ir vismaz reizi gadā pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā rakstveidā sniegt pārskatu dzīvojamās mājas īpašniekam par šajā likumā noteiktajiem pārvaldnieka veiktajiem pārvaldīšanas uzdevumiem, tajā skaitā pārskatu par pārvaldniekam nodoto finanšu līdzekļu un mantas izlietošanu.

16.pants. Pārvaldnieka atbildība

(1) Pārvaldnieks ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašniekam par viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saskaņā ar šā likuma, Civillikuma un noslēgtā pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

(2) Par likuma prasību neievērošanu, veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā dzīvojamās mājas pārvaldnieka atbildība iestājas ar pārvaldīšanas līgumā noteikto brīdi.

17.pants. Pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošana

Pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošana citai personai pieļaujama tad, ja to paredz pārvaldīšanas līgums.

18.pants. Pārvaldnieku reģistrs

(1) Ikviena persona, kura atbilst šajā likumā pārvaldniekam izvirzītajām prasībām un noslēgusi pārvaldīšanas līgumu ar dzīvojamās mājas īpašnieku, kā arī dzīvokļu īpašnieku veidota sabiedrība vai biedrība, kura uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata pati pārvalda dzīvojamo māju, mēneša laikā no pārvaldīšanas līguma noslēgšanas reģistrējas pārvaldnieku reģistrā (turpmāk arī — reģistrs), iesniedzot reģistra amatpersonai likumā noteiktos dokumentus.

(2) Fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga reģistrēties pārvaldnieku reģistrā arī tad, ja vēlas piedāvāt pārvaldnieka pakalpojumus, atbilst šajā likumā pārvaldniekam izvirzītajām prasībām, taču nav saņēmusi pārvaldīšanas uzdevumu un nav noslēgusi pārvaldīšanas līgumu.

(3) Pārvaldnieku reģistrā nav jāreģistrējas viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī daudzdzīvokļu mājas īpašniekam, kas atbilstoši šā likuma noteikumiem pats pārvalda sev piederošu dzīvojamo māju, kuras kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem.

(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistram iesniegtajiem dokumentiem.

(5) Reģistra vešanas un aktualizēšanas kārtību, reģistram iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus, kā arī par reģistra vešanu atbildīgo amatpersonu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010. Pants stājas spēkā 01.01.2012. Sk. Pārejas noteikumu 12.punktu)

19.pants. Pārvaldnieku reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Ieraksts pārvaldnieku reģistrā tiek izdarīts, pamatojoties uz personas iesniegumu vai tiesas nolēmumu.

(2) Reģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) pārvaldnieka vārds, uzvārds vai nosaukums;

2) pārvaldnieka deklarētā dzīvesvieta vai juridiskā adrese;

3) pārvaldnieka piedāvātie pakalpojumu veidi (transporta un citi tehniskie pakalpojumi, diennakts serviss avārijas gadījumos u.c.);

4) pakalpojumu sniegšanas teritorija;

5) pārvaldnieka, pārvaldnieka darbinieku kvalifikācija;

6) ziņas par pārvaldnieka darbinieku, kurš tieši veic pārvaldīšanas darbības attiecīgajā dzīvojamā mājā;

7) tās dzīvojamās mājas adrese, kurā pārvaldnieks veic pārvaldīšanas uzdevumu, un termiņš, uz kādu noslēgts attiecīgais pārvaldīšanas līgums;

8) pamatotas ziņas par pārvaldnieka profesionālās darbības pārkāpumiem;

9) atzīme par to, ka pārvaldnieks reģistram sniedzis nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu viņa reģistrācijai, vai konstatēta reģistrācijai sniegto ziņu neatbilstība īstenībai;

10) atzīme par to, ka saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pārvaldniekam noteikts aizliegums veikt pārvaldnieka profesionālo darbību;

11) ziņas par pārvaldnieka darbības izbeigšanu vai likvidāciju;

12) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(3) Katram ierakstam tiek pievienots tā izdarīšanas datums. Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par šāda ieraksta izdarīšanu.

(4) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra amatpersona pieņem triju darba dienu laikā no pieteikuma vai tiesas nolēmuma saņemšanas dienas.

(5) Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norādāms trūkumu novēršanas termiņš.

20.pants. Pārvaldnieka izslēgšana no reģistra

(1) Pārvaldnieku izslēdz no reģistra, ja:

1) saņemts attiecīgs pārvaldnieka iesniegums;

2) saņemta pamatota informācija par pārvaldnieka darbības izbeigšanu vai likvidāciju.

(2) Lēmumu par pārvaldnieka izslēgšanu no reģistra amatpersona pieņem piecu darba dienu laikā no iesnieguma vai tiesas nolēmuma saņemšanas dienas.

21.pants. Norīkotā pārvaldnieka iecelšana

(1) Norīkotā pārvaldnieka iecelšanu var ierosināt:

1) persona, kuras tiesības aizskartas saistībā ar šā likuma vai citu ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistīto normatīvo aktu izpildi tādā veidā, ka ir apdraudēta vai var tikt apdraudēta tās dzīvība, veselība, drošība, īpašums vai vide;

2) institūcija, kuras kompetencē ir dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzība.

(2) Attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldībai (turpmāk — pašvaldība), veicot tai likumā noteiktās funkcijas un ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, ir pienākums iecelt dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku, ja:

1) dzīvojamās mājas īpašnieks neveic obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības vai nav uzdevis tās veikt pārvaldniekam un tā rezultātā tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, drošība, īpašums vai vide (turpmāk — apdraudējums);

2) dzīvojamās mājas pārvaldīšana tiek veikta tā, ka tiek radīts apdraudējums.

(3) Pašvaldība ir tiesīga iecelt dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku, ja:

1) dzīvojamās mājas īpašnieks neveic obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības vai nav uzdevis tās veikt pārvaldniekam un tā rezultātā var tikt radīts apdraudējums cilvēku dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai videi (turpmāk — iespējams apdraudējums);

2) dzīvojamās mājas pārvaldīšana tiek veikta tā, ka var tikt radīts apdraudējums.

(4) Pašvaldība ieceļ norīkoto pārvaldnieku, ja iepriekš veikti visi šādi pasākumi:

1) konstatēts fakts, ka dzīvojamā mājā netiek veiktas šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktās pārvaldīšanas darbības vai kāda no tām un tādējādi tiek radīts apdraudējums vai var tikt radīts apdraudējums;

2) dzīvojamās mājas īpašniekam pēc šīs daļas 1.punktā minētā fakta konstatēšanas nekavējoties nosūtīts rakstveida paziņojums, kurā:

a) šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā — norādīts termiņš, kādā novēršams apdraudējums, izteikts brīdinājums par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu apdraudējuma nenovēršanas gadījumā,

b) šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā — norādīts termiņš, kādā novēršami apstākļi, kas var radīt apdraudējumu;

3) konstatēts, ka brīdinājumā norādītajā termiņā apdraudējums vai apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, nav novērsti un īpašnieks nav arī uzsācis nekādus pasākumus, lai to novērstu.

(41) Norīkoto pārvaldnieku ieceļ, pieņemot par to pašvaldības domes lēmumu.

(5) Apdraudējuma novēršanas termiņš nosakāms ne mazāks par trim mēnešiem. Pašvaldība ir tiesīga:

1) noteikt īsāku termiņu apdraudējuma novēršanai, pamatojoties uz cilvēku dzīvības, veselības, drošības, īpašuma vai vides apsvērumiem;

2) pagarināt attiecīgo termiņu, ja dzīvojamās mājas īpašnieks pašvaldības norādītajā termiņā pēc brīdinājuma saņemšanas iesniedz informāciju un to pamatojošus dokumentus par darbībām, kas uzsāktas, lai novērstu apdraudējumu vai apstākļus, kas var radīt apdraudējumu.

(6) Norīkoto pārvaldnieku ieceļ:

1) šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā — uz laiku, līdz tiek novērsts lēmumā minētais apdraudējums un dzīvojamās mājas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona uzsāk dzīvojamās mājas pārvaldīšanu;

2) šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā — uz laiku, līdz tiek novērsti apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, un dzīvojamās mājas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona uzsāk dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

22.pants. Lēmums par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu

(1) Pašvaldība lēmumā par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu (turpmāk arī — pašvaldības lēmums) norāda apdraudējuma vai iespējamā apdraudējuma novēršanas termiņu, pārvaldīšanas uzsākšanas dienu, pārvaldnieka kompetenci, obligāto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas kārtību pārvaldāmajā mājā, pārvaldniekam noteikto atlīdzību, kā arī amatpersonu, kura uzrauga norīkotā pārvaldnieka darbību.

(2) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

(3) Pašvaldības lēmumu par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu pašvaldība nosūta norīkotajam pārvaldniekam un dzīvojamās mājas īpašniekam ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

23.pants. Norīkotā pārvaldnieka kvalifikācija

Par norīkoto pārvaldnieku var iecelt personu, kura atbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas noteikumiem.

24.pants. Norīkotā pārvaldnieka izraudzīšanas kārtība

Personu, kura veiks norīkotā pārvaldnieka pienākumus, pašvaldība izvēlas, piemērojot normatīvajos aktos noteiktās iepirkumu procedūras, ja plānotās norīkotā pārvaldnieka apdraudējuma novēršanas darbību izmaksas sasniegs normatīvajos aktos noteiktās līgumcenu robežas, sākot ar kurām nepieciešams veikt iepirkuma procedūru. Ja norīkotā pārvaldnieka pienākumus pildīt nav pieteikusies neviena persona, pašvaldība var uzdot attiecīgo dzīvojamo māju pārvaldīt citai personai, noslēdzot par to vienošanos.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

25.pants. Norīkotā pārvaldnieka kompetence

(1) Norīkotā pārvaldnieka pienākums ir pašvaldības lēmumā norādītajā termiņā novērst dzīvojamai mājai esošo vai iespējamo apdraudējumu un vienlaikus veikt šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības.

(2) Šā likuma 27.panta trešajā daļā minētās dzīvojamās mājas telpu īrniekiem un nomniekiem ir pienākums atlīdzināt norīkotajam pārvaldniekam pašvaldības lēmumā noteiktos obligātos izdevumus atbilstoši to lietošanā esošo telpu platībai, kā arī maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar attiecīgās telpas lietošanu.

(3) Norīkotais pārvaldnieks sniedz valsts un pašvaldības iestādēm šā likuma 28.panta pirmajā daļā norādīto ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīto informāciju.

(4) Norīkotajam pārvaldniekam nav tiesību iemitināt pārvaldāmās dzīvojamās mājas dzīvojamās un nedzīvojamās telpās jaunus īrniekus (arī īrnieku ģimenes locekļus) un nomniekus, slēgt īres un nomas līgumus par telpu lietošanu.

(5) Norīkotais pārvaldnieks savas kompetences ietvaros atbild par pārvaldīšanas darbību nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi.

(6) Pēc tam, kad beidzies pašvaldības lēmumā noteiktais apdraudējuma vai iespējamā apdraudējuma novēršanas termiņš, norīkotais pārvaldnieks iesniedz pašvaldībai rakstveida pārskatu par veiktajiem darbiem un izlietotajiem līdzekļiem.

26.pants. Norīkotā pārvaldnieka atcelšana

(1) Lēmumu par norīkotā pārvaldnieka atcelšanu pašvaldība pieņem ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc tam, kad iestājies viens no šādiem nosacījumiem:

1) beidzies pašvaldības lēmumā noteiktais apdraudējuma vai iespējamā apdraudējuma novēršanas termiņš un lēmumā minētais apdraudējums vai apstākļi, kas var radīt apdraudējumu, novērsti, un īpašnieks iesniedzis iesniegumu par mājas pārvaldīšanas pārņemšanu;

2) (izslēgts ar 28.10.2010. likumu);

3) saņemts norīkotā pārvaldnieka darbību uzraugošās amatpersonas iesniegums par to, ka pārvaldnieks nepilda vai nepienācīgi pilda tam doto uzdevumu.

(2) Pašvaldības lēmumu par norīkotā pārvaldnieka atcelšanu var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

(3) Pašvaldības lēmumu par norīkotā pārvaldnieka atcelšanu pašvaldība nosūta norīkotajam pārvaldniekam un dzīvojamās mājas īpašniekam ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

27.pants. Īpašnieka kompetence norīkotā pārvaldnieka darbības laikā

(1) Norīkotā pārvaldnieka darbības laikā dzīvojamās mājas īpašnieks nav tiesīgs veikt tās pārvaldīšanas darbības, kuras ir norīkotā pārvaldnieka kompetencē. Par norīkotā pārvaldnieka darbības laiku uzskatāms laika posms no pašvaldības lēmumā norādītās pārvaldīšanas uzsākšanas dienas līdz dienai, kad stājies spēkā pašvaldības lēmums par norīkotā pārvaldnieka atcelšanu.

(2) Ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc norīkotā pārvaldnieka iecelšanas mājas īpašniekam ir pienākums nodot norīkotajam pārvaldniekam tos ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītos dokumentus — mājas lietu, kā arī viņa rīcībā esošos finanšu un materiāltehniskos resursus —, kuri attiecas uz norīkotā pārvaldnieka kompetenci.

(3) Dzīvojamā mājā, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos, norīkotā pārvaldnieka darbības laikā telpu lietošanas tiesiskās attiecības starp dzīvojamās mājas īpašnieku un īrnieku vai nomnieku tiek apturētas (saglabājas telpu lietošanas tiesības).

(4) Norīkotā pārvaldnieka iecelšanas gadījumā dzīvojamās mājas īpašniekam ir pienākums pašvaldībai atlīdzināt:

1) obligātos izdevumus, izņemot šā likuma 25.panta otrajā daļā minēto gadījumu;

2) izdevumus, kas pašvaldībai radušies, novēršot apdraudējumu vai iespējamo apdraudējumu;

3) atlīdzību norīkotajam pārvaldniekam par pārvaldīšanu.

28.pants. Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītā informācija

(1) Valsts un pašvaldības iestādēm sniedzama to funkciju izpildei nepieciešamā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītā informācija, izņemot informāciju, kas pieejama integrētajā valsts informācijas sistēmā. Informāciju sniedz dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks, vai norīkotais pārvaldnieks savas kompetences ietvaros.

(2) Dzīvojamās mājas īpašniekam un pārvaldniekam savas kompetences ietvaros ir tiesības iegūt no valsts un pašvaldību iestādēm dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo informāciju.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības attiecībā uz piesaistīto zemesgabalu dzīvojamās mājas īpašnieks veic līdz brīdim, kad ir noslēgta vienošanās ar zemesgabala īpašnieku par zemesgabala lietošanu un uzturēšanu.

2. Dzīvojamās mājas lieta atbilstoši šā likuma 8.panta prasībām iekārtojama līdz 2011.gada 30.jūnijam.

3. Daudzdzīvokļu mājai, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos, mājas lieta glabājas pie pārvaldnieka, ja dzīvokļu īpašnieki nav noteikuši citādi. Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības iepazīties ar mājas lietu bez ierobežojumiem.

4. Pārvaldīšanas līgumi, kas ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās dienā, bet neatbilst šā likuma noteikumiem, līdz 2011.gada 31.decembrim saskaņojami ar šā likuma noteikumiem.

5. Līdz 2011.gada 31.decembrim pārvaldīšanas darbības (uzdevumu) daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir tiesīga veikt ikviena persona, kura ieguvusi dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, izņemot šo pārejas noteikumu 6. un 6.1 punktā minēto gadījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.07.2010. likumu, kas stājas spēkā 30.07.2010.)

6. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir noslēgušas attiecīgu dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumus, ir tiesīgas turpināt pildīt saskaņā ar līgumu uzņemtās pārvaldnieka saistības neatkarīgi no tā, vai šo personu kvalifikācija atbilst šā likuma 13.panta prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.augustam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.07.2010. un 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2013.)

6.1 Šā likuma 13.panta piektajā daļā minētā persona ir tiesīga turpināt dzīvojamo māju pārvaldīšanu arī pēc 2013.gada 1.septembra, ja tā profesionālās kompetences novērtēšanas rezultātā līdz 2013.gada 31.augustam likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvusi profesionālās kvalifikācijas dokumentu, kas apliecina pārvaldnieka trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni.

(12.07.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2013.)

6.2 Pašvaldība ir tiesīga par norīkoto pārvaldnieku izvēlēties personu, kuras kvalifikācija neatbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas prasībām, tad, ja norīkotā pārvaldnieka pienākumus nav pieteikušās pildīt personas ar atbilstošu kvalifikāciju. Ja par norīkoto pārvaldnieku tiek iecelta persona, kuras kvalifikācija neatbilst 13.panta pirmās daļas prasībām, apdraudējuma vai iespējamā apdraudējuma novēršanas termiņš pašvaldības lēmumā nosakāms ne ilgāks kā līdz 2012.gada 30.jūnijam.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

7. Pirms privatizētas valsts vai pašvaldību dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, pārvaldniekam ir tiesības dzīvokļu īpašnieku vārdā slēgt līgumus šā likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “b” apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī vērsties tiesā pret dzīvokļa īpašnieku par minēto pakalpojumu maksas parādu piedziņu un par pārvaldīšanas izdevumu atbilstošās daļas maksājumu parādu piedziņu, ja pirms tam vismaz mēnesi iepriekš parādnieks ir brīdināts par maksājuma parādu.

8. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod:

1) dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumus;

2) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumus;

3) noteikumus par kārtību, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītas darbības;

4) noteikumus par mājas lietas vešanas un aktualizēšanas kārtību.

9. Ministru kabinets līdz 2011.gada 30.jūnijam izdod noteikumus, kas regulē minimālās prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.07.2010. likumu, kas stājas spēkā 30.07.2010.)

10. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.janvārim izdod noteikumus par pārvaldnieku reģistra vešanas un aktualizēšanas kārtību, reģistram iesniedzamajiem dokumentiem, to iesniegšanas termiņiem, kā arī par reģistra vešanu atbildīgo amatpersonu.

11. Šā likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.07.2010. likumu, kas stājas spēkā 30.07.2010.)

12. Šā likuma 18.pants stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 4.jūnijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 19.jūnijā

Dzīvokļa īpašuma likums

Dzīvokļa īpašuma likums

I nodaļa
Dzīvokļa īpašums

1.pants. Likuma uzdevums

Likuma uzdevums ir noteikt dzīvokļa īpašuma statusu, dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību.

2.pants. Dzīvokļa īpašums un tā sastāvs

(1) Dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums.

(2) Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.

(3) Attiecībā uz dzīvokļa īpašumu, ciktāl to nereglamentē šis likums, piemērojamas Civillikuma normas. Civillikuma 927.panta noteikumi uz dzīvokļa īpašumu attiecināmi ar šajā likumā paredzētajiem ierobežojumiem.

3.pants. Atsevišķais īpašums

(1) Atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esoša būvnieciski norobežota un funkcionāli nošķirta telpa vai telpu grupa, kura kā dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca iezīmēta būves kadastrālās uzmērīšanas lietā.

(2) Atsevišķā īpašuma elementi ir:

1) telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi nenesošie, nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu, grīdu un sienu apdare, durvis);

2) inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem;

3) inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi;

4) atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis.

(3) Atsevišķā īpašuma sastāvā papildus var būt arī ārpus telpas vai telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas un palīgēkas vai to daļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu vai citu atsevišķo īpašumu.

4.pants. Kopīpašumā esošā daļa

(1) Kopīpašumā esošajā daļā ietilpst:

1) dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām);

2) dzīvojamās mājas palīgēkas un būves, izņemot šā likuma 3.panta trešajā daļā minētās;

3) zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai.

(2) Uz kopīpašumā esošo daļu attiecināms Civillikuma 1067. —1072.pants. Civillikuma 1068.panta pirmās daļas noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šā likuma 17.panta sestajā, septītajā, astotajā un devītajā daļā nav noteikts citādi.

5.pants. Kopīpašuma domājamās daļas apmērs

(1) Dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību.

(2) Mainoties atsevišķā īpašuma kopējai platībai, attiecīgi mainās arī katrā dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmērs, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto gadījumu.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi nav attiecināmi uz gadījumiem, kad atsevišķā īpašuma kopējās platības izmaiņas radušās, veicot rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju atsevišķā īpašuma robežās.

6.pants. Dzīvokļa īpašuma izveidošana un nodibināšana

(1) Dzīvokļa īpašumu var izveidot uz likuma, tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā testamenta, vai mājas īpašnieka lēmuma pamata. Dzīvokļa īpašumu izveido, sadalot atbilstoši šā likuma noteikumiem zemesgrāmatā ierakstītu dzīvojamo māju kopā ar tai piederīgajām palīgēkām, būvēm un zemi.

(2) Dzīvokļa īpašums ir nodibināts līdz ar tā ierakstīšanu zemesgrāmatā.

7.pants. Dzīvokļa īpašuma izbeigšanās

Dzīvokļa īpašums tiek izbeigts, ja tas gājis bojā vai tiek pārveidots par citu īpašumu uz likuma, tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā dzīvokļu īpašnieku lēmuma vai testamenta pamata.

II nodaļa
Dzīvokļa īpašnieks, viņa tiesības, pienākumi un atbildība

8.pants. Dzīvokļa īpašnieks

(1) Dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.

(2) Līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

9.pants. Dzīvokļa īpašnieka tiesības

Dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai skaitā tiesības:

1) valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem;

2) atsavināt, tai skaitā dāvināt, dzīvokļa īpašumu;

3) ieķīlāt un citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām dzīvokļa īpašumu;

4) nodot dzīvokļa īpašumu lietošanā citām personām;

5) iemitināt dzīvokļa īpašumā ģimenes locekļus un citas personas;

6) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

7) lietot kopīpašumā esošo daļu, ciktāl lietošanas ierobežojumus nenosaka šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi.

10.pants. Dzīvokļa īpašnieka pienākumi

Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);

4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;

5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;

6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;

7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;

8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

11.pants. Dzīvokļa īpašnieka tiesības rekonstruēt, renovēt vai restaurēt dzīvokļa īpašumu

(1) Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet ievērojot normatīvo aktu prasības, rekonstruēt, renovēt vai restaurēt (turpmāk — pārbūvēt) atsevišķo īpašumu, ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus.

(2) Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības, ievērojot normatīvo aktu prasības, pārbūvēt atsevišķo īpašumu norobežojošos logus un durvis bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi.

(3) Ja atsevišķā īpašuma pārbūve skar kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja atsevišķā īpašuma pārbūve skar citu atsevišķo īpašumu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišanu.

12.pants. Dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības

(1) Atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu.

(2) Pirmpirkuma tiesības īstenojamas Civillikumā noteiktajā kārtībā.

13.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšana

(1) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

(2) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz:

1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;

2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

(3) Pieņemot šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību izmaksu efektivitāti atbilstoši šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajam.

14.pants. Dzīvokļa īpašnieka atbildība

(1) Dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

(2) Ja dzīvokļa īpašniekam zaudējumu segšanai nav citas mantas, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var vērst piedziņu uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas.

(3) Dzīvokļa īpašumu var atsavināt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas, ja dzīvokļa īpašnieks, viņa ģimenes loceklis vai cita dzīvokļa īpašumā iemitinātā persona pārkāpj normatīvo aktu prasības, kas attiecas ar dzīvokļa īpašuma izmantošanu, tai skaitā sanitārās un ugunsdrošības normas, un tādējādi rada aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei.

(4) Prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos var celt ikviens dzīvokļa īpašnieks.

III nodaļa
Dzīvokļu īpašnieku kopība

15.pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības statuss

(1) Dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos.

(2) Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.

(3) Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļu īpašumi pieder vienai personai, tai ir likumā paredzētās dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības un pienākumi.

16.pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence

(1) Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot citu personu izlemt kopības kompetencē esošu jautājumu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos jautājumus.

(2) Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par:

1) kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu);

2) kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā;

3) dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un atcelšanu;

4) pilnvarojuma došanu un atsaukšanu;

5) lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu;

6) kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā;

7) kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu;

8) atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam;

9) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību;

10) citiem jautājumiem, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi par tādiem, kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.

(3) Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

(4) Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

17.pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas nosacījumi

(1) Pieņemot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu īpašumu viņam pieder.

(2) Ja vienam dzīvokļu īpašniekam pieder vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, balsojot viņam ir 50 procenti balsu no visām dzīvokļu īpašnieku balsīm.

(3) Ja dzīvokļa īpašums pieder diviem vai vairākiem kopīpašniekiem, tie pilnvaro vienu personu pārstāvēt visus dzīvokļa īpašniekus un balsojot tai ir viena balss.

(4) Dzīvokļa īpašnieks, pilnvarojot citu personu pārstāvēt viņa intereses dzīvokļu īpašnieku kopībā, noformē par to rakstveida pilnvarojumu.

(5) Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “par” nobalso visi dzīvokļu īpašnieki.

(6) Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 3.punktā minēto pirmpirkuma tiesību nodibināšanu, nepieciešams, lai “par” nobalso visi dzīvokļu īpašnieki. Lai pieņemtu lēmumu par pirmpirkuma tiesību atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.

(7) Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 4.punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.

(8) Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 5.punktā minētajiem jautājumiem, tas ir, par ūdensapgādes, kanalizācijas un publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu, nepieciešams, lai „par” nobalsotu dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Lietošanas tiesību aprobežojumus sakarā ar siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes apgādes iekārtu un ietaišu uzstādīšanu, ierīkošanu, ekspluatāciju un attīstību nosaka Enerģētikas likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

(9) Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 6., 7., 8., 9. un 10.punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.

18.pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtība

(1) Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot šā likuma noteikumus.

(2) Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:

1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19.pants);

2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā (20.pants);

3) citādi savstarpēji vienojoties (21.pants).

(3) Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no šā panta otrajā daļā minētajiem veidiem tie pieņemti.

(4) Dzīvokļu īpašnieku kopība var noteikt, kuri jautājumi izlemjami tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

(5) Visi dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi noformējami rakstveidā.

19.pants. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtība

(1) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā.

(2) Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību.

(3) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu.

(4) Dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas sarakstā.

(5) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs.

(6) Kārtību, kādā sasaucamas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un noformējami tajās pieņemtie lēmumi un protokoli, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

20.pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci

(1) Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, — aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

(2) Ja lēmums tiek pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, — aptaujas veidā, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

(3) Par balsošanas rezultātiem pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona sagatavo balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu;

2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;

3) pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma — atšķirīgo viedokļu saturu;

4) citas būtiskas ziņas par balsojumu.

(4) Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus.

(5) Kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, — aptaujas veidā, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

21.pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, citādi savstarpēji vienojoties

(1) Par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu ir pieņemama visu dzīvokļu īpašnieku savstarpēja vienošanās.

(2) Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi pieder vienai personai, tās lēmums uzskatāms par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par dzīvokļa īpašumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2004, 9.nr.; 2009, 24.nr.).

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 28.oktobrī.

Dzīvojamo telpu īres likums

Par dzīvojamo telpu īri

I nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma uzdevums

Šis likums reglamentē dzīvojamo telpu (turpmāk arī — dzīvoklis) izīrēšanas nosacījumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamās telpas, kā arī tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju un īrnieku, nosaka viņu tiesības un pienākumus, reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību.

Īres tiesiskajām attiecībām, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojams Civillikums un citi normatīvie akti.

Nedzīvojamo telpu īres līgumi tiek slēgti Civillikumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

2. pants. Dzīvojamās telpas īre

Dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.

Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

3. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets

Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets var būt atsevišķs dzīvoklis, dzīvokļa daļa vai dzīvojamā māja. Par atsevišķu īres līguma priekšmetu nevar būt istabas daļa vai caurstaigājama istaba, kā arī palīgtelpas (virtuve, gaitenis, pieliekamā telpa u. c.).

Par istabas daļas vai caurstaigājamas istabas lietošanu var noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja dzīvokli aizņem pats īpašnieks (fiziskā persona).

4. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma subjekti

Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.

Par īrnieku vai apakšīrnieku var būt jebkura fiziskā persona, kas Latvijas Republikā dzīvo pastāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā.

Dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgumu rīcībnespējīgas personas vārdā slēdz tās aizgādnis, bet ierobežoti rīcībspējīga persona to slēdz ar aizgādņa piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

II nodaļa
DZĪVOJAMĀS TELPAS ĪRES LĪGUMA SLĒGŠANA UN TĀ TERMIŅI.
ĪRES ATTIECĪBAS ĪPAŠNIEKA MAIŅAS GADĪJUMĀ

(Nodaļas nosaukums 05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

5. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma slēgšanas nosacījumi

Dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks.

Valstij vai pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz valdītājs. Valsts uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā iekļautā dzīvojamā mājā dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uzņēmējsabiedrība uz tās statūtos noteiktās institūcijas lēmuma pamata. Dzīvojamās telpas īres līgums noslēdzams mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.

Fizisko un juridisko personu īpašumā esošajās mājās dzīvojamās telpas pēc īpašnieka ieskata izīrē jebkurai personai, kas atbilst šā likuma 4.pantā otrajā daļā minētajiem nosacījumiem.

Ja īpašnieks (fiziskā persona) slēdz īres līgumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā, kuru aizņem viņš pats, līgumam piemērojami šā likuma VII nodaļas noteikumi.

Ja kopējā dzīvoklī, kas pieder valstij vai pašvaldībai, atbrīvojusies viena vai vairākas dzīvojamās telpas, tās vispirms piedāvā īrēt dzīvokļa īrniekam, kurš nav parādā īres maksu un maksu par pakalpojumiem, grozot iepriekš noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu. Ja ir vairāki šādi pretendenti, priekšroka dodama īrniekam, kurš lieto apmēra ziņā mazāku dzīvojamo platību uz vienu attiecīgajā dzīvojamā telpā pastāvīgi dzīvojošu personu.

Kopējais dzīvoklis ir dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kurā esošās palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

6. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma termiņi

Dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku vai arī nenorādot termiņu.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu. Gadījumā, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja:

1) īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā;

2) dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai;

3) dzīvojamā māja ir nojaucama vai arī dzīvojamā mājā (dzīvojamā telpā) jāveic kapitālais remonts saskaņā ar šā likuma 28.3 panta pirmo daļu un 28.4 panta pirmo un otro daļu.

Izīrētāja atteikumu pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var pārsūdzēt tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

7. pants. Valstij un pašvaldībām piederošo neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaite

Par ikvienu valstij piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu septiņu dienu laikā pēc tās atbrīvošanas pārvaldītājs paziņo attiecīgās mājas valdītājam. Paziņojumā norādāma attiecīgās dzīvojamās telpas adrese, platība, istabu skaits, stāvs, kurā šī telpa atrodas, un labiekārtojuma līmenis.

Pašvaldībām piederošo neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaite veicama likumā noteiktajā kārtībā.

(05.07.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

8. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma attiecības īpašnieka maiņas gadījumā

Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

III nodaļa
IZĪRĒTĀJA DZĪVOJAMĀ TELPĀ DZĪVOJOŠO PERSONU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

(Nodaļas nosaukums 05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

9. pants. Īrnieka tiesības iemitināt dzīvojamā telpā ģimenes locekļus un citas personas

Īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

Nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā informējams izīrētājs.

Persona, kura saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes locekli.

Īrnieka ģimenes locekļu aizbildņu vai aizgādņu iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā informējams izīrētājs.

Šā panta pirmajā vai otrajā daļā neminētās personas (turpmāk — cita persona) iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā nepieciešama izīrētāja, īrnieka un visu tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana.

Šajā pantā minētās personas dzīvojamā telpā var iemitināt, ja tās atbilst šā likuma 4.panta otrās daļas noteikumiem.

Ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad īrnieka ģimenes loceklis vai cita persona iemitināta šajā pantā noteiktajā kārtībā īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ierakstāms dzīvojamās telpas īres līgumā.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

10. pants. Īrnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu tiesības un pienākumi

Personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā.

Īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Šā likuma 9.panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā iemitinātās personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst, un tām ir tikai tādas tiesības un pienākumi, kādus nosaka šis likums un attiecīgās dzīvojamās telpas īres līgums.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

10.1 pants. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšana un izlikšana no tās

Īrnieks ir tiesīgs prasīt viņa ģimenes locekļa dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja:

1) šis ģimenes loceklis vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības;

2) šis ģimenes loceklis izturas pret dzīvojamās telpas īrnieku, viņa ģimenes locekli vai citu dzīvojamā telpā dzīvojošu personu ar rupju necieņu;

3) šis ģimenes loceklis ar savām prettiesiskajām darbībām apdraud īrnieka, viņa ģimenes locekļa vai citu dzīvojamā telpā dzīvojošu personu dzīvību vai veselību;

4) šim ģimenes loceklim ir atņemta vai pārtraukta vecāku vara un tiesa šā cilvēka kopdzīvi ar bērnu atzinusi par neiespējamu;

5) šis ģimenes loceklis tīši nodara īrniekam, viņa ģimenes loceklim vai citai dzīvojamā telpā dzīvojošai personai mantisku zaudējumu.

Prasību tiesā par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu, tajā skaitā pret attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošu citu personu, šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos var celt arī dzīvojamā telpā dzīvojošs īrnieka ģimenes loceklis, bet šā panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajā gadījumā — arī attiecīgā bāriņtiesa.

Prasību tiesā par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu nevar celt pret to īrnieku, viņa ģimenes locekli vai citu dzīvojamā telpā dzīvojošu personu, kuras uzturēšana ir prasītāja pienākums.

(05.07.2001. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2006. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

IV nodaļa
DZĪVOJAMĀS TELPAS ĪRES MAKSA UN CITI MAKSĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR DZĪVOJAMĀS TELPAS LIETOŠANU

(Nodaļas nosaukums 26.07.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

11.pants. Dzīvokļa īres maksa un obligātie maksājumi

Slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, izņemot šā likuma 11.1 un 11.2 pantā noteiktos gadījumus.

Dzīvojamās telpas īres maksu veido:

1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un

2) peļņa.

Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no:

1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana);

2) normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai.

Ministru kabinets izdod noteikumus par metodiku, pēc kādas aprēķināmi šā panta trešajā daļā minētie apsaimniekošanas izdevumi.

Papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi:

1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums;

2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes (turpmāk — zemes nomas maksa).

(26.07.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

11.1 pants. Pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksa

Pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.

Ja dzīvojamā telpa tiek izīrēta personai, kurai pašvaldības pienākums ir sniegt likumā noteiktajā kārtībā palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, attiecīgās pašvaldības dome var noteikt zemāku īres maksu, samazinot dzīvojamās telpas apsaimniekošanas izdevumus un neiekļaujot tajā peļņu.

(05.07.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

11.2 pants. Valstij un valsts uzņēmējsabiedrībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksa

Valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās dzīvojamās telpas valdītājs, un to veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, atbilstoši šā likuma 11.panta trešās daļas noteikumiem.

Valsts uzņēmējsabiedrībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās dzīvojamās telpas valdītājs.

(05.07.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

11.3 pants. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu

Dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks:

1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana);

2) papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

Izīrētājs ir tiesīgs:

1) sniegt ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos pakalpojumus īrniekam tieši, kļūstot par pakalpojumu sniedzēju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) būt par starpnieku starp pakalpojumu sniedzēju un īrnieku, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Īrnieks ir tiesīgs:

1) patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;

2) rakstveidā vienoties ar izīrētāju un pakalpojumu sniedzēju atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju;

3) rakstveidā saņemt informāciju par maksas par pakalpojumiem apmēru un tās aprēķināšanas metodiku.

Maksu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem nosaka attiecīgā pakalpojuma sniedzējs, ievērojot tos normatīvos aktus, kuri reglamentē attiecīgā pakalpojuma sniegšanas kārtību.

Par to, ka tiek paaugstināta maksa par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pamatpakalpojumiem, īrnieks rakstveidā brīdināms vismaz trīs mēnešus iepriekš, norādot maksas paaugstināšanas iemeslu un, ja īrnieks pieprasa, sniedzot finansiālo pamatojumu.

Par to, ka tiek paaugstināta maksa par šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem papildpakalpojumiem, īrnieks rakstveidā brīdināms vismaz mēnesi iepriekš, norādot maksas paaugstināšanas iemeslu un, ja īrnieks pieprasa, sniedzot finansiālo pamatojumu.

Izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) šā panta pirmās daļas 1.punktā minētos pamatpakalpojumus, ja īrniekam nav šo pakalpojumu apmaksas parādu. Šā noteikuma neievērošanas gadījumā izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs atlīdzina īrniekam nodarītos zaudējumus.

Izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos papildpakalpojumus, ja:

1) īrnieks nepiekrīt par attiecīgo papildpakalpojumu noteiktajai maksai;

2) īrnieks trīs mēnešus nav maksājis par attiecīgo papildpakalpojumu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts cits termiņš un ja īrnieks vismaz divas nedēļas iepriekš ir rakstveidā brīdināts, ka turpmāk papildpakalpojums netiks sniegts;

3) normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēti citi gadījumi.

(05.07.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

12.pants. Kārtība, kādā veicami maksājumi

Dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Obligātais maksājums maksājams dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā. Par attiecīgā obligātā maksājuma pamatojumu uzskatāms nekustamā īpašuma nodokli administrējošās pašvaldības institūcijas paziņojums izīrētājam par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu, kā arī zemes nomas līguma nosacījumi par zemes nomas maksas apmēru.

Par obligātā maksājuma kavējumu izīrētājam ir tiesības prasīt no īrnieka nokavējuma naudu, ko aprēķina no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto dienu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts citādi.

Dzīvojamās telpas īres līgumā norādāma persona, kurai maksājama īres maksa, maksa par pakalpojumiem un obligātais maksājums, šīs personas dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese. Ja maksājumi veicami bezskaidras naudas norēķinu kārtībā, līgumā norādāms bankas konts, kurā veicama iemaksa.

(26.07.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

12.1 pants. Drošības nauda

Dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību un termiņus. Ja īrnieks, īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par pakalpojumiem, kā arī par nodarītajiem zaudējumiem, parāds tiek dzēsts un zaudējumi atlīdzināti no drošības naudas.

Ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Izīrējot valstij vai pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu, drošības nauda nedrīkst pārsniegt attiecīgās dzīvojamās telpas 12 mēnešu īres maksas apmēru.

Drošības naudu nevar prasīt no:

1) šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām maznodrošinātajām personām, kurām tiek izīrēta valstij vai pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa;

2) citām personām, kurām tiek sniegta likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

V nodaļa
DZĪVOJAMĀS TELPAS ĪRES LĪGUMA GROZĪŠANA

13. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas noteikumi

Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties.

Ja dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēta iespēja līguma darbības laikā paaugstināt dzīvojamās telpas īres maksu, izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par tās paaugstināšanu, ja vien īres līgumā nav noteikts citādi. Brīdinājumā norādāms īres maksas paaugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums.

Strīdus, kas rodas sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanu, izšķir tiesa.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

14. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšana sakarā ar īrnieka maiņu

Ja personas, kas dzīvo kopējā dzīvoklī un lieto tajā esošās dzīvojamās telpas uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata, apvienojas vienā ģimenē, tām ir tiesības prasīt viena dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu par visām telpām, kuras tās aizņem šajā dzīvoklī.

Nav pieļaujama vairāku dzīvojamās telpas īres līgumu noslēgšana viena īres līguma vietā par dzīvojamo telpu lietošanu atsevišķā valstij, valsts uzņēmējsabiedrībai vai pašvaldībai piederošā dzīvoklī.

Ja ar izīrētāja piekrišanu atsevišķs vai kopējs dzīvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārplānots un pārbūvēts vairākos atsevišķos dzīvokļos, par katru no tiem tiek noslēgts atsevišķs dzīvojamās telpas īres līgums.

Īrnieka nāves vai rīcībnespējas gadījumā, kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus.

Pilngadīgs ģimenes loceklis, kurš pilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības.

Šā panta piektās daļas noteikumi nav piemērojami gadījumos, kad īrnieka uzturēšana ir ģimenes locekļu pienākums.

(05.07.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2006.)

VI nodaļa
ĪRNIEKA TIESĪBAS APMAINĪT DZĪVOJAMO TELPU

15. pants. Dzīvojamās telpas apmaiņas nosacījumi un kārtība

Īrniekam ir tiesības apmainīt aizņemto dzīvojamo telpu ar citu īrnieku, ja tam rakstveidā piekrituši kopā ar viņu dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi un izīrētājs.

16. pants. Dzīvojamās telpas piespiedu apmaiņa

Ja starp personām, kuras uz viena dzīvojamās telpas īres līguma pamata īrē dzīvojamās telpas, nav panākta vienošanās par dzīvojamās telpas apmaiņu, jebkuram no viņiem ir tiesības, ja izīrētājs piekrīt, tiesas ceļā prasīt aizņemtās dzīvojamās telpas piespiedu maiņu pret dzīvojamām telpām dažādās vietās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

VII nodaļa
DZĪVOJAMĀS TELPAS APAKŠĪRE

17. pants. Dzīvojamās telpas apakšīres pamatnosacījumi

Īrniekam ir tiesības nodot apakšīrē visu viņa aizņemto dzīvojamo telpu vai tās daļu tikai ar izīrētāja un kopā ar īrnieku dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišanu.

Ja īrnieks un visi viņa ģimenes locekļi ir pagaidu prombūtnē, bet dzīvojamo telpu viņš ir nodevis apakšīrē, īrnieks paliek atbildīgs izīrētājam saskaņā ar īres līgumu.

Apakšīrniekam nav tiesību apakšīrē saņemtās dzīvojamās telpas izīrēt tālāk.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.01.1997. un 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

18. pants. Dzīvojamās telpas apakšīres līguma slēgšanas kārtība un termiņi

Dzīvojamās telpas apakšīres līgumu slēdz rakstveidā.

Dzīvojamās telpas apakšīres līguma termiņš nedrīkst pārsniegt dzīvojamās telpas īres līguma termiņu. Ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas, vienlaikus izbeidzas arī dzīvojamās telpas apakšīres līgums.

Pēc dzīvojamas telpas apakšīres līguma termiņa izbeigšanās līgumu var pagarināt, līdzējiem vienojoties.

Izīrētājam ir tiesības pēc dzīvojamās telpas apakšīres līguma termiņa izbeigšanās atteikt īrniekam to pagarināt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

19. pants. Apakšīrnieka tiesības iemitināt īrētajā dzīvojamā telpā ģimenes locekļus un citas personas

Apakšīrniekam ir tiesības iemitināt viņam apakšīrē nodotajā dzīvojamā telpā savus ģimenes locekļus un citas personas, ja tam piekrīt attiecīgās dzīvojamās telpas īrnieks, viņa pilngadīgie ģimenes locekļi un izīrētājs. Nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecākiem apakšīrē nodotajā dzīvojamā telpā attiecīgās dzīvojamās telpas īrnieka, viņa pilngadīgo ģimenes locekļu un izīrētāja piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā informējams izīrētājs.

Ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad apakšīrnieka ģimenes loceklis, viņa nepilngadīgais bērns vai cita persona iemitināta šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā apakšīrniekam nodotajā dzīvojamā telpā, attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ierakstāms dzīvojamās telpas apakšīres līgumā.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

20. pants. Dzīvojamās telpas apakšīres līguma izbeigšana

Apakšīrnieks un kopā ar viņu apakšīrniekam nodotajā dzīvojamā telpā dzīvojošās personas zaudē attiecīgās dzīvojamās telpas lietošanas tiesības un tām jāatbrīvo dzīvojamā telpa mēneša laikā pēc tam, kad apakšīrnieks saņēmis attiecīgās dzīvojamās telpas īrnieka vai izīrētāja rakstveida brīdinājumu, ja vien dzīvojamās telpas apakšīres līgumā nav noteikta cita kārtība.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

21. pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

(Izslēgts ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

22. pants. Apakšīres maksa un maksa par pakalpojumiem pēc apakšīres līguma

Apakšīres maksu un maksu par pakalpojumiem pēc dzīvojamās telpas apakšīres līguma nosaka, pusēm vienojoties.

Apakšīres maksas un maksas par pakalpojumiem parādi piedzenami tādā pašā kārtībā kā īres maksas parādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.01.1997. un 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

VIII nodaļa
DIENESTA DZĪVOJAMO TELPU ĪRE

23. pants. Dienesta dzīvojamo telpu īres nosacījumi

Dienesta dzīvojamās telpas (telpas dienesta viesnīcā vai dienesta dzīvoklī) nodod lietošanā uz dienesta dzīvojamo telpu īres līguma pamata vienīgi sakarā ar darba attiecībām vai uz mācību laiku.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

24. pants. Dienesta dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšana un izbeigšana

(Izslēgts ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

25. pants. Telpu īre viesnīcā

Dienesta viesnīcu var izveidot ikviena fiziskā vai juridiskā persona, ja tiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās dienesta viesnīcu būvniecības un higiēnas prasības un dienesta viesnīcas lietošanas noteikumi ir saskaņoti ar attiecīgo pašvaldību.

Īrētajā dienesta viesnīcas telpā īrnieks var dzīvot kopā ar laulāto, nepilngadīgiem bērniem un ar darbnespējīgiem ģimenes locekļiem, kuri ir viņa apgādībā, ja to paredz dienesta dzīvojamās telpas īres līgums.

Citus jautājumus, kas saistīti ar telpu īri dienesta viesnīcā, regulē CivillikumsCivillikuma 2112.panta piezīme neattiecas uz telpu īri dienesta viesnīcā.

(05.07.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

26. pants. Valsts un pašvaldību dienesta dzīvokļu īre

Valsts un pašvaldību dienesta dzīvokļu īres tiesiskās attiecības regulē šis likums, izņemot tā VI un VII nodaļu.

Valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa īres līgumu uz termiņu, ne ilgāku par trim gadiem, noslēdz dienesta dzīvokļa izīrētājs ar personu, kurai uz darba vai mācību laiku nodod lietošanā dienesta dzīvokli.

Ja darba devējs un valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa izīrētājs nav viena un tā pati persona, dienesta dzīvokļa īres līgumu noslēdz ar darba devēja piekrišanu.

Valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa īres līgums izbeidzas vienlaikus ar darba attiecību izbeigšanos vai mācību pabeigšanu.

Ja darba attiecības vai mācības turpinās, valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa īrniekam pēc dienesta dzīvokļa īres līguma termiņa izbeigšanās ir pirmtiesības uz dienesta dzīvokļa īres līguma pagarināšanu.

Ja pēc valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa īres līguma izbeigšanās īrnieks atsakās atbrīvot dienesta dzīvokli, viņu izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

IX nodaļa
DZĪVOJAMĀS TELPAS ĪRES LĪGUMA IZBEIGŠANA

27. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc īrnieka iniciatīvas

Dzīvojamās telpas īrniekam ir tiesības, ja līdzēji nav norunājuši citādi un ja tam piekrīt visi īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi, jebkurā laikā izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, par to mēnesi iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

28. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas

Dzīvojamās telpas īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas var izbeigt tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Ja īrnieks pēc izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

28.1 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja tiek bojāta dzīvojamā telpa vai māja vai citādi pārkāpti dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu:

1) bojā vai posta dzīvojamo telpu (arī dzīvokļa iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, vai arī dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, komunikācijas un iekārtas;

2) izmanto dzīvojamo telpu, dzīvojamo māju, citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, mērķiem, kādiem tās nav paredzētas;

3) citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu.

Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos prasību tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā mājā dzīvojošās personas.

Šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā paredzētajos gadījumos dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzams bez īrnieka iepriekšējas brīdināšanas, bet 2.punktā paredzētajā gadījumā izīrētāja pienākums ir mēnesi iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

28.2 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja īrnieks ir parādā īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, un īrnieks atbilst kādai no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, attiecīgā pašvaldība triju mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas, ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Ja, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas noteikumiem, īrnieks tiek izlikts no īrētās dzīvojamās telpas, kas atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības, citas juridiskās vai fiziskās personas dzīvojamā mājā, izņemot pašvaldības dzīvojamo māju, tiesa triju dienu laikā pēc civillietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai pašvaldībai. Atkārtotu paziņojumu tiesa nosūta pašvaldībai pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas.

Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai un atbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un higiēnas prasībām.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

28.3 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar dzīvojamās mājas nojaukšanu

Ja mājas īpašnieks (izīrētājs) pieņēmis lēmumu māju nojaukt, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Līdzvērtīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā telpa, kas salīdzinājumā ar īrnieka iepriekš aizņemto dzīvojamo telpu ir ne mazāk labiekārtota, līdzvērtīga platības apmēra un citu būtisku telpu raksturojošu apstākļu ziņā, kā arī atrodas tās pašas republikas pilsētas, novada vai, ja novadam ir teritoriālās vienības, attiecīgā novada pilsētas vai novada pagasta robežās.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.

(05.07.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

28.4 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu

Ja dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas), izņemot denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas, īpašnieks (izīrētājs) ir pieņēmis lēmumu veikt tās kapitālo remontu un to nevar veikt, īrniekam dzīvojot mājā vai lietojot attiecīgo telpu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Ja denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašnieks (izīrētājs) ir pieņēmis lēmumu veikt tās kapitālo remontu un to nevar veikt, īrniekam dzīvojot mājā vai lietojot attiecīgo telpu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Šāds pienākums izīrētājam ir pirmajos septiņos gados pēc īpašuma tiesību atjaunošanas, kā arī tad, ja dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) paredzēts pārbūvēt par nedzīvojamo māju (neapdzīvojamo telpu). Pārējos gadījumos attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierādīt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvojamo telpu pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, bet, ja īrnieks atbilst kādai no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, attiecīgā pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvojamo telpu likumā noteiktajā kārtībā.

Ja īrnieks, ar kuru tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos, atbilst kādai no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām un pašvaldība ierāda īrniekam dzīvojamo telpu, attiecīgā pašvaldība ir tiesīga pieprasīt izīrētājam uzrādīt šādus dokumentus:

1) būvekspertīzes atzinumu par dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālā remonta nepieciešamību;

2) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu un saņemto būvatļauju;

3) kapitālā remonta izmaksu aprēķinu (tāmi);

4) kredītiestāžu apstiprinātus dokumentus, kas apliecina, ka mājas īpašniekam (izīrētājam) ir kapitālajam remontam nepieciešamie izmaksu aprēķinā (tāmē) norādītie finansu līdzekļi.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.

(05.07.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

28.5 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās dzīvojamās mājas īpašniekam (viņa mantiniekam)

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja izīrētā dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un ir nepieciešama māju atguvušajam īpašniekam (viņa mantiniekam) dzīvošanai. Pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu gada laikā no īpašnieka (viņa mantinieka) pieteikuma saņemšanas dienas.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz sešus mēnešus iepriekš.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

28.6 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar dzīvojamās telpas nodošanu nelikumīgā apakšīrē vai nelikumīgu dzīvošanu tajā

Ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē vai arī tajā bez izīrētāja piekrišanas dzīvo šā likuma 9.panta piektajā daļā minētās personas, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz mēnesi iepriekš.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

29. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas

(Izslēgts ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

29.1 pants. Tiesību zaudēšana uz dzīvojamo telpu

Persona, kura dzīvojamā telpā iemitināta šā likuma 9.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, zaudē attiecīgās dzīvojamās telpas lietošanas tiesības un tai jāatbrīvo dzīvojamā telpa mēneša laikā pēc tam, kad tā saņēmusi attiecīgās dzīvojamās telpas īrnieka vai izīrētāja rakstveida brīdinājumu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikta cita kārtība.

Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz to šā likuma 9.panta piektajā daļā minēto personu, kuras uzturēšana ir attiecīgās dzīvojamās telpas īrnieka pienākums.

(05.07.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2006.)

30 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas, ierādot īrniekam citu, ne mazāk labiekārtotu dzīvojamo telpu

(Izslēgts ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

31. pants. Īrnieka izlikšana, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu ar citu īrnieka ģimenes locekli

(Izslēgts ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

32. pants. Īrnieka izlikšana, ierādot citu dzīvojamo telpu

(Izslēgts ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

X nodaļa
DZĪVOJAMĀS TELPAS ĪRES LĪGUMA
GROZĪŠANA VAI IZBEIGŠANA

(Izslēgta ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

X1 nodaļa
PALĪDZĪBA MAZNODROŠINĀTAJIEM ĪRNIEKIEM UN CITĀM
PAŠVALDĪBAS NOTEIKTAJĀM ĪRNIEKU KATEGORIJĀM

(Nodaļa 05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

36.1 pants. Īrnieku kategorijas, kurām tiek nodrošināta palīdzība

Pašvaldība sniedz palīdzību maznodrošinātam īrniekam, kas šā likuma 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3panta pirmajā daļā un 28.4 panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izlikts no dzīvojamās telpas:

1) ja viņš sasniedzis pensijas vecumu vai ir darbnespējīgs invaliditātes dēļ;

2) ja ar viņu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ.

Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, bet kurš nedrīkst būt zemāks par līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets.

Pašvaldības dome ir tiesīga noteikt arī citas tās teritorijā dzīvojošu personu kategorijas, kurām tiek sniegta palīdzība, ja tās šā likuma 28.2 panta pirmajā daļā un 28.4 panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izliktas no dzīvojamās telpas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

36.2 pants. Bāriņtiesu pienākumi palīdzības nodrošināšanā

Ja ierosināta civillieta par īrnieka un ar viņu kopā dzīvojoša un viņa apgādībā esoša nepilngadīga bērna vai aizgādnībā esošas personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, tiesa triju dienu laikā pēc lietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai bāriņtiesai. Atkārtots paziņojums nosūtāms tad, kad tiesa ir taisījusi spriedumu lietā par nepilngadīga bērna vai aizgādnībā esošas personas izlikšanu no dzīvojamās telpas.

Bāriņtiesu pienākums ir uzraudzīt, lai īrnieka apgādībā esošie nepilngadīgie bērni un aizgādnībā esošās personas, kuras, pamatojoties uz tiesas spriedumu, tiek izliktas no dzīvojamās telpas, pirms izlikšanas tiktu nodrošinātas ar dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, ievērojot šā likuma noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

36.3 pants. Pašvaldības pienākumi palīdzības nodrošināšanā

Ja, pamatojoties uz šā likuma 28.2 panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ar īrnieku, kurš atbilst kādai no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Izīrētājam (izņemot gadījumu, kad izīrētājs ir pašvaldība vai valsts) ir tiesības prasīt no īrnieka to izdevumu atlīdzināšanu, kuri tam radušies sakarā ar īrnieka uzturēšanos attiecīgajā dzīvojamā telpā.

Ja īrnieks apzināti neveic likumā paredzētās darbības palīdzības saņemšanai pašvaldībā vai nepamatoti novilcina palīdzības sniegšanas procesu, tiesas spriedums nododams izpildei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. un 26.07.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

XI nodaļa
DZĪVOJAMĀS TELPAS ĪRES ATTIECĪBAS ĪRNIEKA,
VIŅA ĢIMENES LOCEKĻU VAI CITU PERSONU PAGAIDU PROMBŪTNĒ

(Nodaļas nosaukums 23.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

37. pants. Dzīvojamās telpas īres attiecības īrnieka, viņa ģimenes locekļu vai citu personu pagaidu prombūtnē

Ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas ir pagaidu prombūtnē, tām ir tiesības uz dzīvojamās telpas īres attiecību saglabāšanu, ja tās izpilda visus pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu.

(23.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

38. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma regulētās attiecības īrnieka prombūtnē

Ģimenes locekļi un citas personas, kuras dzīvo kopā ar īrnieku, kas ir pagaidu prombūtnē, ir tiesīgas lietot visu viņa aizņemto dzīvojamo telpu atbilstoši īres līguma noteikumiem, un tās bauda visas tiesības un izpilda visus pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu.

Īrnieka pagaidu prombūtne neatbrīvo viņu no visu dzīvojamās telpas īres līgumā paredzēto saistību izpildes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

39. pants. Dzīvojamās telpas nodrosēšana

(Izslēgts ar 23.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

XII nodaļa
DZĪVOJAMO TELPU ĪRES LĪGUMA IZPILDE,
DZĪVOJAMĀS MĀJAS (DZĪVOJAMĀS TELPAS)
UZTURĒŠANAS UN REMONTĒŠANAS NODROŠINĀŠANA

40. pants. Izīrētāja pienākums dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) remontēšanā un uzturēšanā Izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) ar visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) lietot un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu ir tiesības saņemt.

Izīrētājs nodrošina dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, kā arī veic dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu.

Izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās rezultātā.

Ja izīrējamai dzīvojamai mājai (dzīvojamai telpai) nepieciešams kapitālais remonts vai arī remonts sakarā ar to, ka dzīvojamā māja (dzīvojamā telpa) neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, izīrētājs un īrnieks var vienoties, ka nepieciešamo remontu veic vai tā izmaksas pilnībā vai daļēji sedz īrnieks. Šādā gadījumā īrniekam ir tiesības uz attiecīgu īres maksas samazinājumu.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

41. pants. Dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem pārrēķināšana

Izīrētāja pienākums ir pārrēķināt dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pakalpojumiem, ja dzīvojamās telpas lietošana un pakalpojumi nav nodrošināti atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem, kā arī dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

42. pants. Īrnieka pienākumi dzīvojamās telpas un ēkas elementu uzturēšanā un remontēšanā

Īrnieka pienākums ir uzturēt viņa aizņemto dzīvojamo telpu pienācīgā kārtībā un veikt šīs telpas kārtējo remontu. Ja vienu dzīvokli īrē vairāki īrnieki, par šā dzīvokļa uzturēšanu pienācīgā kārtībā un kārtējo remontu ir solidāri atbildīgi visi īrnieki.

Šā panta nosacījumi piemērojami visos gadījumos, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

43. pants. Dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) pārbūvēšanas un pārplānošanas kārtība

Īrniekam ir tiesības pārbūvēt vai pārplānot īrēto dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) tikai ar izīrētāja piekrišanu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

XIII nodaļa
DZĪVOJAMO TELPU PATVARĪGAS
AIZŅEMŠANAS SEKAS

44. pants. Dzīvojamo telpu patvarīgas aizņemšanas sekas

Personas, kas patvarīgi — bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas — aizņēmušas dzīvojamās telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un izlikšanu no tām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.01.1997., 14.10.1998. un 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

45.pants. No dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošo strīdu izskatīšanas kārtība

(Izslēgts ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

XIV nodaļa
ĪRES VALDES

(Nodaļa 05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

46. pants. Īres valdes statuss

Pašvaldības ar domes lēmumu var izveidot īres valdes, kuras veic šajā likumā noteiktās funkcijas.

Īres valdi uztur un finansē attiecīgā pašvaldība.

Īres valdes darbību atbilstoši šā likuma noteikumiem reglamentē pašvaldības domes apstiprināts nolikums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

47. pants. Īres valdes izveidošana

Īres valdes sastāvā ir īres valdes priekšsēdētājs un ne mazāk kā divi īres valdes locekļi. Īres valdes locekļu skaitu nosaka pašvaldības dome.

Īres valdes priekšsēdētāju un īres valdes locekļus amatā ievēlē un no amata atceļ pašvaldības dome.

Īres valdes locekļus ievēlē vienādā skaitā no īrnieku un māju īpašnieku (izīrētāju) vidus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

48. pants. Īres valdes kompetence

Īres valdes kompetenci atbilstoši šā panta noteikumiem nosaka pašvaldība.

Īres valde var:

1) likumā un pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos paredzētajos gadījumos sastādīt administratīvos protokolus personām, kas pārkāpušas likumus, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, kuri reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu;

2) sniegt konsultācijas un ieteikumus māju īpašniekiem (izīrētājiem), dzīvokļu īrniekiem (īpašniekiem) un dzīvojamo māju neapdzīvojamo telpu nomniekiem (īpašniekiem);

3) veikt citas attiecīgās pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos minētās funkcijas.

49. pants. Īres valdes tiesības

Realizējot šā likuma 48.pantā noteikto kompetenci, īres valdei ir tiesības:

1) iepazīties ar fizisko un juridisko personu rīcībā esošajiem dokumentiem un saņemt no tām nepieciešamo informāciju;

2) uzaicināt uz īres valdes sēdēm personas, kuras ir pārkāpušas likumu, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, kuri reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu. Minētajām personām ir pienākums ierasties uz īres valdes sēdi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

49.1 pants. Īres valdes pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšana

To īres valdes izdoto lēmumu izpildi, kuri likumā noteiktajā termiņā nav apstrīdēti, savas kompetences ietvaros nodrošina attiecīgā pašvaldība.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

XV nodaļa
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(Nodaļa 05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā o 01.01.2002.)

50. pants. No dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošo strīdu izskatīšanas kārtība

No dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošie strīdi tiek izskatīti tiesā.

Pārejas noteikumi

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

1. Grozījumi likuma 6.panta otrajā daļā par īrnieka pienākumu atbrīvot dzīvojamo telpu, līguma termiņam izbeidzoties, neattiecas uz tiem īres līgumiem, kuri noslēgti laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim. Līdz 2001.gada 31.decembrim noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu atjaunošanas jautājumi regulējami pēc tiem noteikumiem, kādi bija spēkā tad, kad tika noslēgts attiecīgais līgums.

2. Ja pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, attiecīgās pašvaldības dome nedrīkst noteikt augstāku īres maksu par likuma 11.panta trešajā daļā noteikto mājas apsaimniekošanas izdevumu apmēru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

3. Ja valstij vai valsts uzņēmējsabiedrībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, tās valdītājs nedrīkst noteikt augstāku īres maksu par likuma 11.panta trešajā daļā noteikto mājas apsaimniekošanas izdevumu apmēru.

4. Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, pusēm rakstveidā vienojoties, iekļaujot īres maksā attiecīgās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu, bet, ja vienošanās nav panākta, dzīvokļa īres maksu nosaka izīrētājs un tā laika posmā līdz 2004.gada 31.decembrim par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka:

1) 2002. gadā — par 0,24 latiem;

2) 2003. gadā — par 0,36 latiem;

3) 2004. gadā — par 0,48 latiem.

(Ar Satversmes tiesas 08.03.2006. spriedumu grozījumi Pārejas noteikumu 4., 5., 7. un 8.punktā, kas izdarīti ar20.12.2004. likumu, atzīti par spēku zaudējušiem no 01.01.2007.)

5. Ja īrnieks, kas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā esošu dzīvokli lietojis līdz mājas īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajam īpašniekam (viņa mantiniekam), un mājas īpašnieks laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim ir noslēguši dzīvojamās telpas īres līgumu, īrniekam ir pienākums maksāt īres līgumā noteikto īres maksu. Ja šajā līgumā noteiktā īres maksa ir zemāka par šo pārejas noteikumu 4.punktā noteikto īres maksu, izīrētājs laika posmā līdz 2004.gada 31.decembrim var noteikt īres maksu līdz līmenim, kāds paredzēts šo pārejas noteikumu 4.punktā.

(Ar Satversmes tiesas 08.03.2006. spriedumu grozījumi Pārejas noteikumu 4., 5., 7. un 8.punktā, kas izdarīti ar20.12.2004. likumu, atzīti par spēku zaudējušiem no 01.01.2007.)

6. Ja dzīvoklis atrodas dzīvojamā mājā, kas privatizēta likumos (izņemot likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju“) noteiktajā kārtībā, un to lieto īrnieks, kurš dzīvojamās telpas īres līgumu noslēdzis laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, dzīvokļa īres maksu nosaka, ievērojot šo pārejas noteikumu 4. vai 5.punkta noteikumus.

7. Paaugstinot dzīvojamās telpas īres maksu šo pārejas noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētajos gadījumos, izīrētāja pienākums ir vismaz trīs mēnešus iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par īres maksas paaugstināšanu.

(Ar Satversmes tiesas 08.03.2006. spriedumu grozījumi Pārejas noteikumu 4., 5., 7. un 8.punktā, kas izdarīti ar20.12.2004. likumu, atzīti par spēku zaudējušiem no 01.01.2007.)

8. Ja dzīvojamās telpas īres līgums (izņemot šo pārejas noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minēto) noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, tajā noteiktā īres maksa līguma darbības laikā var tikt paaugstināta, ievērojot likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.

(Ar Satversmes tiesas 08.03.2006. spriedumu grozījumi Pārejas noteikumu 4., 5., 7. un 8.punktā, kas izdarīti ar20.12.2004. likumu, atzīti par spēku zaudējušiem no 01.01.2007.)

9. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.oktobrim izdod noteikumus, kas:

1) nosaka metodiku, pēc kādas aprēķināmi dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumi (11.panta trešā daļa);

2) reglamentē kārtību, kādā notiek likuma 11.2 pantā minētās atklātās izsoles, paredzot:

a) kārtību, kādā nosakāma izsoles sākumcena,

b) izsoles organizētāju,

c) izsoles dalībnieku reģistrāciju,

d) izsoles noteikumos ietveramos nosacījumus (kārtību, kādā solītājs iepazīstināms ar dzīvojamās telpas īres līguma projekta nosacījumiem, dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas termiņu pēc izsoles u.c.),

e) citus ar izsoles norisi un organizāciju saistītus noteikumus.

10. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.decembrim izdod noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā īrnieks patstāvīgi norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem (likuma 11.3panta trešās daļas 1.punkts).

11. No 2002.gada 1.janvāra valsts un pašvaldību institūcijas vairs nenosaka dzīvojamām telpām dienesta dzīvokļa statusu. Dzīvojamām telpām, kurām līdz 2001.gada 31.decembrim ir noteikts dienesta dzīvokļa statuss, tas saglabājas, ja vien attiecīgā institūcija šo statusu neatceļ.

12. Likuma 28.5 panta noteikumi piemērojami gadījumos, kad dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās dzīvojamās mājas īpašniekam (viņa mantiniekam) dzīvošanai, ja viņš:

1) ir iesniedzis pieteikumu attiecīgajai pašvaldībai likumā noteiktajā kārtībā līdz 2001.gada 31.decembrim;

2) iesniedz pieteikumu attiecīgajai pašvaldībai ne vēlāk kā līdz 2002.gada 1.aprīlim;

3) iesniedz pieteikumu attiecīgajai pašvaldībai triju mēnešu laikā pēc īpašuma tiesību atjaunošanas gadījumā, kad īpašuma tiesības tiek atjaunotas pēc 2001.gada 31.decembra.

13. Pašvaldību domes (padomes) līdz 2001.gada 1.oktobrim:

1) nosaka to ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot attiecīgā persona atzīstama par maznodrošinātu un saņem šajā likumā noteikto palīdzību;

2) ņemot vērā likuma 36.1 panta trešās daļas noteikumus, izskata jautājumu par nepieciešamību sniegt palīdzību arī citām iedzīvotāju kategorijām.

14. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.martam izstrādā un līdz 2005.gada 1.jūlijam ievieš valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

15. Ministru kabinets līdz 2010.gada 31.augustam izdod metodiku, pēc kuras aprēķināmi apsaimniekošanas izdevumi atbilstoši grozījumiem šā likuma 11.panta trešajā daļā, kuri stājas spēkā 2010.gada 1.septembrī.

(26.07.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

16. Dzīvojamo telpu īres līgumi, kas noslēgti pirms 2010.gada 1.septembra, savstarpēji vienojoties, grozāmi līdz 2010.gada 30.novembrim atbilstoši tām šā likuma 11. un 12.panta prasībām, kuras stājas spēkā 2010.gada 1.septembrī.

(26.07.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

17. Ja šo pārejas noteikumu 16.punktā norādītajā termiņā vienošanās par obligātā maksājuma apmēru un maksāšanas kārtību nav panākta, īrnieka pienākums ir ik mēnesi, sākot no 2010.gada 1.decembra, papildus dzīvojamās telpas īres maksai, pamatojoties uz šā likuma 12.panta trešajā daļā norādītajiem dokumentiem, maksāt izīrētāja aprēķināto obligāto maksājumu, bet laika periodā no 2010.gada 1.septembra līdz 2010.gada 1.decembrim īrnieks veic maksājumus atbilstoši dzīvojamo telpu īres līguma noteikumiem.

(26.07.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

18. Aizliegts atkārtoti prasīt no īrnieka obligāto maksājumu samaksu, ja saskaņā ar dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts pirms 2010.gada 1.septembra, īres maksā ietverti likumos noteiktie obligātie maksājumi (nekustamā īpašuma nodoklis u.tml.) un zemes nomas maksa par zemes gabala lietošanu.

(26.07.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 16. februārī

Biedrību un nodibinājumu likums

Biedrību un nodibinājumu likums

A sadaļa
Vispārīgie noteikumi

I nodaļa
Pamatnoteikumi

1.pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu darbību un to ilgtermiņa attīstību, kā arī sekmēt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.

(2) Šis likums regulē biedrību un nodibinājumu darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju.

2.pants. Biedrības un nodibinājuma jēdziens

(1) Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura.

(2) Nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura.

3.pants. Biedrības un nodibinājuma tiesiskais statuss

Biedrība un nodibinājums iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tie ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā.

4.pants. Biedrības un nodibinājuma atbildības norobežošana

(1) Biedrība un nodibinājums par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Biedrība neatbild par biedra saistībām. Biedrs neatbild par biedrības saistībām.

(3) Nodibinājums neatbild par dibinātāja saistībām. Dibinātājs neatbild par nodibinājuma saistībām.

5.pants. Biedrības un nodibinājuma juridiskā adrese

(1) Biedrības un nodibinājuma juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā. Biedrību un nodibinājumu reģistra iestādei piesakāma juridiskās adreses maiņa.

(2) Ja biedrībai vai nodibinājumam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstīto juridisko adresi, uzskatāms, ka biedrība vai nodibinājums šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis septītajā dienā, ja nosūtītājs pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.

6.pants. Biedrības un nodibinājuma nosaukums un simbolika

(1) Biedrības un nodibinājuma nosaukums un simbolika nedrīkst būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem, piemēram, tajā nedrīkst ietvert militāra formējuma vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu vai simboliku, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, nosaukums un simbolika nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību.

(2) Nodibinājuma nosaukumā jāietver vārds “nodibinājums” vai “fonds”.

(3) Nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no citiem biedrību un nodibinājumu reģistrā vai citos reģistra iestādes reģistros jau reģistrētiem vai reģistrācijai pieteiktiem biedrību vai nodibinājumu nosaukumiem.

(4) Biedrību un nodibinājumu nosaukumā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

(5) Nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par biedrības vai nodibinājuma darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu.

(6) Biedrību un nodibinājumu nosaukums nedrīkst sakrist ar valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumiem, kā arī ietvert maldinošas ziņas par to, ka biedrība vai nodibinājums ir apveltīts ar publisku varu.

(7) Biedrība vai nodibinājums, kura tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot tā nosaukumu vai simboliku, var no aizskārēja prasīt, lai tas izbeidz izmantot šo nosaukumu vai simboliku, kā arī lai atlīdzina biedrībai vai nodibinājumam ar tā nosaukuma vai simbolikas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2004., 21.01.2010. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2010. Grozījumi trešajā daļā stājas spēkā 01.12.2010. Sk. Pārejas noteikumu 3.punktu)

7.pants. Biedrības un nodibinājuma tiesības veikt saimniecisko darbību

(1) Biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus.

(2) Biedrības un nodibinājuma ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no biedrības un nodibinājuma veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem vai nodibinājuma dibinātājiem.

8.pants. Brīvprātīgais darbs

(1) Biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības nodarbināt personas brīvprātīgā darbā. Par brīvprātīgo darbu uzskatāms bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties ar biedrību vai nodibinājumu darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu.

(2) Pēc personas pieprasījuma par brīvprātīgā darba veikšanu noslēdzams rakstveida līgums, norādot veicamo darbu un tā izpildes termiņu.

(3) Persona, kura veic brīvprātīgo darbu, var prasīt tādu izdevumu segšanu, kas radušies brīvprātīgā darba izpildes gaitā, ja tas noteikts biedrības vai nodibinājuma statūtos vai valdes lēmumos.

(4) Par kaitējumu, kas radies personai, pildot brīvprātīgo darbu, biedrība un nodibinājums atbild, ja šādu pienākumu tas uzņēmies vai arī kaitējums nodarīts biedrības vai nodibinājuma vainas dēļ.

9.pants. Atlīdzība par darbību biedrībā vai nodibinājumā

Ja persona saņem atlīdzību (atalgojumu) par darbību biedrībā vai nodibinājumā, šī atlīdzība (atalgojums) nosakāma atbilstoši attiecīgās personas pienākumu apjomam un biedrības vai nodibinājuma finansiālajam stāvoklim.

10.pants. Publiskā darbība

(1) Biedrībai un nodibinājumam, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, ir tiesības veikt darbību, kas nav pretrunā ar likumu, it īpaši brīvi izplatīt informāciju par savu darbību, izveidot savus preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, organizēt sapulces, gājienus un piketus, kā arī veikt citu publisko darbību.

(2) Jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās biedrības vai nodibinājuma darbības mērķi, biedrība un nodibinājums var vērsties valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī tiesā un aizstāvēt savu biedru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

(3) Biedrībām un nodibinājumiem, kuru statūtos noteiktie mērķi vērsti uz cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību, ir tiesības ar aizskartās fiziskās personas piekrišanu vērsties iestādēs vai tiesā un aizstāvēt šīs personas tiesības vai likumiskās intereses lietās, kas saistītas ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu vai ar tādu personu nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā.

(4) Biedrības vai nodibinājuma vēršanās iestādē vai tiesā, aizstāvot tādu personu tiesības vai likumiskās intereses, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, nav uzskatāma par atbalstu nodrošināšanai ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)

11.pants. Aizliegums veidot bruņotas vai militarizētas vienības

Biedrībai un nodibinājumam ir aizliegts apbruņot savus biedrus vai citas personas, organizēt tiem militāras mācības un veidot militarizētas vienības.

12.pants. Likumi, kas regulē citu bezpeļņas personu apvienību un nodibinājumu darbību

Politisko partiju, reliģisko organizāciju, arodbiedrību, profesionālo organizāciju un to apvienību darbību, kuras ir publisko tiesību autonomi subjekti, kā arī publisko nodibinājumu (fondu) darbību regulē citi likumi.

II nodaļa
Biedrību un nodibinājumu reģistrs

13.pants. Biedrību un nodibinājumu reģistra vešana

(1) Biedrību un nodibinājumu reģistrā (turpmāk arī — reģistrs) ieraksta ziņas par biedrībām un nodibinājumiem.

(2) Reģistru ved ar likumu tam pilnvarota valsts iestāde (turpmāk arī — reģistra iestāde).

14.pants. Reģistra atklātums

(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistra ierakstiem un reģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.

(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt izziņu no reģistra ierakstiem, kā arī reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar reģistra iestādes amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot tās izsniegšanas datumu.

(3) Pēc saņēmēja pieprasījuma reģistra iestādes amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts reģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

15.pants. Reģistrā ierakstāmās ziņas

Reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) biedrības vai nodibinājuma nosaukumu;

2) biedrības vai nodibinājuma juridisko adresi;

3) biedrības vai nodibinājuma mērķi;

4) datumu, kad pieņemts lēmums par dibināšanu;

5) valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt biedrību vai nodibinājumu atsevišķi vai kopīgi;

6) biedrības vai nodibinājuma darbības termiņu, ja biedrība vai nodibinājums dibināts uz laiku;

7) ziņas par biedrības vai nodibinājuma publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu, darbības izbeigšanu, turpināšanu, biedrības vai nodibinājuma maksātnespējas procesa pasludināšanu un izbeigšanu, likvidāciju un reorganizāciju;

8) ziņas par likvidatora iecelšanu, norādot viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un tiesības pārstāvēt biedrību vai nodibinājumu kopīgi vai atsevišķi;

9) ziņas par administratora iecelšanu maksātnespējas procesa lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un sertifikāta numuru;

10) ieraksta izdarīšanas datumu;

11) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

16.pants. Reģistra iestādei iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Reģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu reģistrā (15.pants) un to grozījumus, kā arī citi likumā noteiktie dokumenti (95.panta ceturtā daļa). Reģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

(2) Pēc reģistra iestādes pieprasījuma biedrība rakstveidā sniedz ziņas par tās biedru skaitu.

(3) Reģistra iestādei iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgās biedrības vai nodibinājuma reģistrācijas lietā, ja uz to pamata ir izdarīts ieraksts reģistrā.

(4) Visus ieraksta izdarīšanai nepieciešamos dokumentus un citus likumā noteiktos dokumentus reģistra iestādei iesniedz papīra formā vai elektroniski. Ja pieteikumu iesniedz elektroniski, izmanto reģistra iestādes mājaslapā internetā pieejamo speciālo tiešsaistes formu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

17.pants. Ieraksta izdarīšana reģistrā

(1) Ieraksts reģistrā tiek izdarīts uz pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(2) Pieteikumu par biedrības vai nodibinājuma ierakstīšanu reģistrā paraksta visi dibinātāji vai vismaz divas dibināšanas sapulcē pilnvarotas personas, bet attiecībā uz testamentāro nodibinājumu — testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra iestādes amatpersona pieņem septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā reģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja:

1) izstrādājot statūtus vai izvēloties nosaukumu, nav ievērotas šā likuma un citu likumu prasības;

2) nav iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti.

(5) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja:

1) statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

2) pārkāpta šajā likumā noteiktā biedrības vai nodibinājuma dibināšanas kārtība;

3) pēc tam, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, noteiktajā termiņā (šā panta sestā daļa) nav novērsti trūkumi biedrības vai nodibinājuma statūtos vai nosaukumā.

(6) Lēmumam par atteikumu izdarīt ierakstu reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu jābūt motivētam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda termiņu trūkumu novēršanai.

(7) Reģistra iestādes amatpersona šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(8) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt reģistra iestādes amatpersonas lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(9) Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

18.pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc biedrības vai nodibinājuma ierakstīšanas reģistrā tam izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina reģistra iestādes amatpersona.

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda biedrības vai nodibinājuma:

1) nosaukumu;

2) reģistrācijas numuru;

3) reģistrācijas vietu;

4) reģistrācijas datumu.

19.pants. Biedrības vai nodibinājuma izslēgšana no reģistra

Biedrību vai nodibinājumu izslēdz no reģistra, pamatojoties uz:

1) biedrības vai nodibinājuma likvidatora pieteikumu;

2) maksātnespējīgās biedrības vai nodibinājuma administratora pieteikumu;

3) biedrības vai nodibinājuma pieteikumu reorganizācijas ieraksta izdarīšanai;

4) tiesas nolēmumu.

20.pants. Valsts nodeva

(1) Par ieraksta izdarīšanu reģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Par reģistra izraksta un reģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas, kā arī par izziņas izsniegšanu maksājama valsts nodeva normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

(3) Valsts nodeva par ieraksta izdarīšanu reģistrā, par izraksta vai kopijas, kā arī par izziņas izsniegšanu nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu par reģistrāciju un attiecīgā ieraksta izdarīšanu, kā arī ar dokumentu vai informācijas meklēšanu, apstrādi un pavairošanu.

21.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš

Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti reģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami reģistra iestādei 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

22.pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu reģistra iestādei

Par nepatiesu ziņu sniegšanu reģistra iestādei attiecīgās personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

B sadaļa
Biedrības

III nodaļa
Biedrības dibināšana

23.pants. Dibinātāji

(1) Par biedrības dibinātājiem var būt fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesībspējīgas personālsabiedrības.

(2) Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par diviem.

24.pants. Lēmums par biedrības dibināšanu

(1) Lai nodibinātu biedrību, dibinātāji pieņem lēmumu par biedrības dibināšanu.

(2) Lēmumā par biedrības dibināšanu norāda:

1) biedrības nosaukumu;

2) biedrības mērķi;

3) dibinātāju vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajai personai un personālsabiedrībai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

4) dibinātāju tiesības un pienākumus, ja dibinātāji par tādiem ir vienojušies;

5) pilnvarojumu (ja tāds ir dots) atsevišķiem dibinātājiem parakstīt statūtus un pieteikumu reģistra iestādei;

6) citas ziņas, kuras dibinātāji uzskata par nepieciešamām.

(3) Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par biedrības dibināšanu, dibinātāji apstiprina biedrības statūtus, ievēlē biedrības izpildinstitūciju (turpmāk — valde), kura var būt koleģiāla vai vienpersoniska, un citas institūcijas, ja tādas paredzētas statūtos.

(4) Lēmumu par biedrības dibināšanu sagatavo rakstveidā, un to paraksta visi biedrības dibinātāji. Dibinātāja vārdā lēmumu var parakstīt viņa pilnvarota persona, kas piedalījusies lēmuma pieņemšanā. Rakstveida pilnvara pievienojama lēmumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

25.pants. Biedrības statūti

(1) Biedrības statūtus sagatavo rakstveidā.

(2) Statūtos norāda:

1) biedrības nosaukumu;

2) biedrības mērķi;

3) biedrības darbības termiņu (ja biedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku);

4) biedru iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumus;

5) biedru tiesības un pienākumus;

6) kārtību, kādā var noteikt biedrības teritoriālo un citu struktūrvienību (ja tādas tiek dibinātas) tiesības un pienākumus;

7) biedru sapulces sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību;

8) izpildinstitūcijas nosaukumu, tās skaitlisko sastāvu, nosakot izpildinstitūcijas locekļu tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi vai kopīgi;

9) saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņus.

(3) Statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Ja statūti ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi.

(4) Statūtus paraksta visi dibinātāji vai vismaz divi viņu pilnvaroti pārstāvji, un statūtos norāda to apstiprināšanas datumu.

26.pants. Pieteikums par biedrības ierakstīšanu reģistrā

(1) Dibinātāji iesniedz reģistra iestādei pieteikumu par biedrības ierakstīšanu reģistrā. Pieteikumā norāda šā likuma 15.panta 1.-6. punktā minētās ziņas.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) lēmumu par biedrības dibināšanu;

2) statūtus;

3) katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli.

(3) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji vai vismaz divi viņu pilnvaroti pārstāvji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

27.pants. Atbildība par saistībām, kuras radušās pirms biedrības ierakstīšanas reģistrā

(1) Dibinātājs, kurš dibināmās biedrības vārdā rīkojies pirms biedrības ierakstīšanas reģistrā, atbild par saistībām, kas izriet no šīs rīcības. Ja dibināmās biedrības vārdā rīkojušies vairāki dibinātāji, viņi atbild solidāri.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās saistības pāriet biedrībai ar brīdi, kad tā ierakstīta reģistrā, ja dibinātājam bija tiesības rīkoties dibināmās biedrības vārdā.

(3) Ja dibinātājam nav bijis tiesību rīkoties biedrības vārdā, saistības, kas izriet no šādas rīcības, pāriet biedrībai, ja biedru sapulce noteikti apstiprina šīs saistības.

IV nodaļa
Biedri

28.pants. Minimālais biedru skaits

(1) Biedrība sastāv vismaz no diviem biedriem, ja statūti nenosaka lielāku biedru skaitu. Pēc biedrības ierakstīšanas reģistrā biedrības dibinātāji iegūst biedrības biedra statusu.

(2) Ikviena biedrība ved savu biedru reģistru, kurā norādīts katra biedra vārds, uzvārds, personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietas adrese (juridiskās personas nosaukums un adrese). Informācija par biedrības biedriem ir pieejama tikai attiecīgās biedrības biedriem, kā arī kontrolējošām un tiesībaizsardzības institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

29.pants. Biedra dalība biedrībā

(1) Valde pieņem lēmumu par biedra uzņemšanu biedrībā, ja vien statūti nenosaka citādi.

(2) Ja valde vai cita institūcija (izņemot biedru sapulci), kuras kompetencē ir biedru uzņemšana, pieņem lēmumu par atteikumu uzņemt biedru, personai, kura vēlas kļūt par biedru, ir tiesības prasīt jautājuma izskatīšanu statūtos noteiktajā kārtībā.

(3) Saistības biedriem nosakāmas tikai saskaņā ar statūtos paredzēto kārtību.

(4) Biedra dalība biedrībā nav nododama trešajām personām vai mantojama, ja vien likums nenosaka citādi. Biedra dalība izbeidzas līdz ar izstāšanos vai izslēgšanu no biedrības, kā arī biedra — fiziskās personas nāvi vai biedra — juridiskās personas izbeigšanos.

(5) Biedra — juridiskās personas dalība saglabājas, ja juridiskā persona tiek reorganizēta, pārveidojot to likumā noteiktajā kārtībā. Ja juridiskā persona tiek reorganizēta, to apvienojot ar citu subjektu vai sadalot, šīs personas dalība biedrībā izbeidzas.

(6) Reorganizējot biedru — juridisko personu nodalīšanas ceļā, sadalāmās juridiskās personas dalība biedrībā saglabājas.

(7) Ar juridisko personu šā panta ceturtās, piektās un sestās daļas izpratnē saprotama arī tiesībspējīga personālsabiedrība.

(8) Biedrības darbībā var piedalīties personas ar īpašu statusu (biedru kandidāti, goda biedri, asociētie biedri, vecbiedri u.tml.), kuru tiesības un pienākumus nosaka statūti.

30.pants. Izstāšanās no biedrības

Biedrs var jebkurā laikā izstāties no biedrības, iesniedzot rakstveida paziņojumu biedrības valdei, ja statūtos nav noteikts, ka šāds paziņojums iesniedzams citai pārvaldes institūcijai.

31.pants. Izslēgšana no biedrības

(1) Biedru var izslēgt no biedrības, pamatojoties uz valdes vai citas institūcijas lēmumu statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Statūtos var noteikt, ka biedru var izslēgt no biedrības, pamatojoties uz biedru sapulces lēmumu.

(2) Neatkarīgi no statūtu noteikumiem biedru var izslēgt no biedrības, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāms rupjš statūtu pārkāpums vai būtiska kaitējuma nodarīšana biedrībai.

(3) Biedrības valdei ir pienākums piecu dienu laikā rakstveidā paziņot biedram lēmumu par viņa izslēgšanu no biedrības un šā lēmuma motivāciju (pamatojumu).

(4) Ja lēmumu par biedra izslēgšanu pieņem valde vai cita institūcija, biedram ir tiesības prasīt jautājuma izskatīšanu biedru sapulcē.

32.pants. Biedra dalības izbeigšanās sekas

(1) Ja biedra dalība biedrībā izbeidzas, statūtos paredzētā un iemaksātā biedra nauda viņam netiek atmaksāta.

(2) Personai, kuras dalība biedrībā izbeigusies, nav tiesību uz biedrības īpašumu.

(3) (Izslēgta ar 21.10.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

V nodaļa
Biedrības organizatoriskā struktūra

33.pants. Biedrības pārvaldes institūcijas

(1) Biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce) un valde.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām pārvaldes institūcijām statūtos var paredzēt pārstāvju sapulci (41.pants), kā arī citas pārvaldes institūcijas, nosakot to izveides kārtību un kompetenci.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

34.pants. Biedru sapulce

(1) Biedrības augstākā institūcija ir biedru sapulce.

(2) Visiem biedrības biedriem ir tiesības piedalīties biedru sapulcē, ja likumā nav noteikts citādi. Biedrs var piedalīties biedru sapulcē arī ar pārstāvja starpniecību, ja biedrības statūtos nav noteikts citādi. Pilnvara piedalīties un balsot biedru sapulcē izdodama rakstveidā.

35.pants. Biedru sapulces kompetence

(1) Biedru sapulces kompetencē ietilpst:

1) grozījumu izdarīšana statūtos;

2) valdes un revīzijas institūciju locekļu ievēlēšana un atsaukšana, ja statūtos šādas tiesības nav piešķirtas citai pārvaldes institūcijai;

3) lēmuma pieņemšana par biedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;

4) citi jautājumi, kuri saskaņā ar likumu vai statūtiem ir biedru sapulces kompetencē.

(2) Biedru sapulcei ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes un citu statūtos paredzēto institūciju kompetencē, ja statūtos nav noteikts citādi.

36.pants. Biedru sapulces sasaukšana

(1) Valde sasauc biedru sapulci saskaņā ar likumā vai statūtos noteikto kārtību likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos vai tad, ja biedru sapulces sasaukšana nepieciešama biedrības interesēs.

(2) Valde nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās) sasauc biedru sapulci, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, prasa ne mazāk kā viena desmitdaļa biedru un ja statūtos nav noteikts mazāks biedru skaits.

(3) Ja valde nesasauc biedru sapulci, pamatojoties uz šā panta otro daļu, biedri, kuri prasa sapulces sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt biedru sapulci, ievērojot noteikto sapulces sasaukšanas kārtību.

(4) Par biedru sapulces sasaukšanu, ja tajā paredzēts lemt par 35.panta pirmās daļas 1.-3.punktā minētajiem jautājumiem, valde biedriem paziņo un tās darba kārtību dara zināmu vismaz 14 dienas pirms sapulces sasaukšanas, ja statūtos nav noteikts garāks termiņš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

37.pants. Biedru sapulces norise

(1) Biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no biedriem, ja statūtos nav noteikts citādi. Attiecībā uz grozījumu izdarīšanu statūtos biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no biedriem, ja statūtos nav noteikts lielāks kvorums.

(2) Ja biedru sapulcei nav tiesību pieņemt lēmumus saskaņā ar šā panta pirmo daļu, valde ne vēlāk kā pēc piecām nedēļām, ievērojot šā likuma 36.panta ceturtās daļas noteikumus, no jauna sasauc biedru sapulci ar tādu pašu darba kārtību. Sasauktā biedru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, bet tikai tādā gadījumā, ja biedru sapulcē piedalās vismaz divi biedri.

(3) Ja, sasaucot sapulci, ir pārkāpti likuma vai statūtu noteikumi par sapulces sasaukšanas kārtību un termiņiem, biedru sapulce nav tiesīga pieņemt lēmumus, izņemot gadījumus, kad biedru sapulcē piedalās visi biedri.

(4) Biedru sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja biedri neievēlē citu sapulces vadītāju. Biedru sapulces gaita tiek protokolēta. Protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolists.

(41) Biedru sapulces protokolā norāda:

1) biedrības nosaukumu;

2) institūciju (personu), kura sasauc biedru sapulci;

3) biedru sapulces norises vietu un laiku;

4) laiku, kad biedriem paziņots par biedru sapulces sasaukšanu, un paziņošanas veidu;

5) biedrības kopējo biedru skaitu un, ja sapulcē saskaņā ar biedrības statūtiem piedalās biedru pārstāvji, — biedru pārstāvju kopējo skaitu, kāds nepieciešams, lai būtu pārstāvēti visi biedri;

6) sapulcē klātesošo biedru (biedru pārstāvju) skaitu;

7) darba kārtības jautājumus;

8) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

9) balsošanas rezultātus, norādot balsu skaitu “par” vai “pret” par katru lēmumu;

10) pieņemtos lēmumus.

(5) Biedru sapulces notiek atklāti, ja motivētu lēmumu par citādu sapulces norises kārtību nepieņem biedru sapulce.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

38.pants. Biedru sapulces lēmumi

(1) Biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

(2) Katram biedram biedru sapulcē ir viena balss. Biedram nav balsstiesību, ja biedru sapulce lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu vai lietas izbeigšanu pret šo biedru.

(3) Lai grozītu vai izbeigtu biedra tiesības, kas atšķiras no citu biedru tiesībām, vai noteiktu biedram saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām, nepieciešama šā biedra piekrišana.

39.pants. Statūtu grozījumi

(1) (Izslēgta ar 21.01.2010. likumu)

(2) Statūtu grozījumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi, ja statūtos vai lēmumā nav noteikts citādi, bet attiecībā uz trešajām personām — tikai pēc statūtu grozījumu reģistrēšanas reģistrā.

(3) Statūtu grozījumus piesaka reģistra iestādei, pievienojot biedru sapulces protokola izrakstu vai balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumiem statūtos un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

40.pants. Biedru sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu

(1) Tiesa, pamatojoties uz biedrības biedra, valdes locekļa, revidenta (arī citas institūcijas, ja tas noteikts statūtos) pieteikumu, var atzīt biedru sapulces lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai ir pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par biedru sapulces lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem tiesa var atzīt par spēkā neesošiem arī citu biedrības institūciju lēmumus.

41.pants. Pārstāvju sapulce

(1) Statūtos var noteikt, ka biedru sapulces pienākumus statūtos noteiktajā apjomā pilda no biedru kopskaita ievēlēta pārstāvju sapulce. Pārstāvības normu, pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību nosaka valde, ja statūtos nav noteikts citādi. Visiem biedrības biedriem ir tiesības piedalīties pārstāvju vēlēšanās.

(2) Šā likuma noteikumi par biedru sapulci piemērojami attiecībā uz pārstāvju sapulci, ja likumā nav noteikts citādi.

42.pants. Valde

(1) Valde vada un pārstāv biedrību.

(2) Valdē var būt viens loceklis vai vairāki locekļi.

(3) Valdes locekļiem jābūt rīcībspējīgām fiziskajām personām.

(4) (Izslēgta ar 23.09.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

43.pants. Valdes kompetence

(1) Valde pārzina un vada biedrības lietas. Tā pārvalda biedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem.

(2) Valde organizē biedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem un veic citus pienākumus saskaņā ar statūtos noteikto kompetenci.

44.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes locekļi pārstāv biedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar ierobežot. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt biedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

(3) Attiecībā uz biedrību valdei ir jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, biedru sapulces un citu statūtos noteikto institūciju lēmumos.

45.pants. Valdes locekļu ievēlēšana, atsaukšana un tiesības atstāt amatu

(1) Valdes locekļus ievēlē ar biedru sapulces lēmumu, ja statūtos nav noteikts citādi.

(11) Ja valdes sastāvā ir vairāki locekļi, biedru sapulce no valdes locekļu vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju. Statūtos var noteikt, ka valdes priekšsēdētāju ievēlē valde vai valdes darbību pārraugoša institūcija, ja tāda izveidota.

(2) Valdes locekli var atsaukt institūcija, kas šo valdes locekli ievēlējusi, vai biedru sapulce.

(3) Statūtos var paredzēt, ka valdes locekli var atsaukt tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt biedrību, kaitējuma nodarīšana biedrības interesēm, kā arī uzticības zaudēšana.

(4) Valdes loceklim nav tiesību nodot savas pilnvaras trešajām personām.

(5) Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt biedrībai paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu.

(6) Valdes locekļa ievēlēšana vai viņa pilnvaru izbeigšanās piesakāma ierakstīšanai reģistrā, pieteikumam pievienojot biedru sapulces vai citas statūtos noteiktās institūcijas protokola izrakstu ar lēmumu par valdes locekļa ievēlēšanu, pievienojot tam valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli, vai viņa atsaukšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2004. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

46.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem un ja statūtos nav noteikts lielāks kvorums.

(2) Ja valdē ir vairāki locekļi, lēmumu pieņem ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

(3) Neatkarīgi no šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem valde ir tiesīga pieņemt lēmumus bez sēdes sasaukšanas, ja visi valdes locekļi rakstveidā nobalso par lēmuma pieņemšanu un ja statūtos nav noteikts citādi.

(4) Biedrības valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra valdes locekļa balsojumu “par” vai “pret” par katru lēmumu.

47.pants. Atlīdzība un izdevumu segšana

(1) Valdes loceklis pilda savus pienākumus bez atlīdzības, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Ja statūtos paredzētas valdes locekļa tiesības saņemt atlīdzību, tās apmēru un izmaksas kārtību nosaka ar biedru sapulces lēmumu, ja statūtos nav noteikts citādi.

(3) Valdes loceklis var prasīt tādu izdevumu segšanu, kuri radušies viņa pienākumu izpildes gaitā, ja statūtos nav noteikts citādi.

48.pants. Citas biedrības institūcijas

Statūtos var noteikt, ka papildus valdei izveidojama cita institūcija atsevišķu darbību veikšanai ar statūtos noteiktu iecelšanas (ievēlēšanas) kārtību un kompetenci.

49.pants. Valdes un citu institūciju locekļu atbildība

(1) Valdes un citu institūciju locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti biedrībai viņu vainas dēļ.

(2) Biedrība var celt prasību pret valdes vai citas institūcijas locekli piecu gadu laikā, skaitot no tiesību aizskāruma dienas vai dienas, kad kļuva zināms par tiesību aizskārumu.

50.pants. Biedrības struktūrvienības

(1) Biedrībai var būt savas teritoriālas un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības. Biedrības struktūrvienības nav juridiskās personas.

(2) Ja biedrības struktūrvienībai ir sava biedru sapulce un valde, attiecībā uz tām piemērojami šā likuma 33.34.36.38.40.43.45.– 47. un 49.panta noteikumi.

51.pants. Biedru sapulces kontroles tiesības

(1) Valde nodrošina biedrības biedrus ar nepieciešamajām ziņām un dokumentiem, kas attiecas uz biedrības darbību, kā arī sagatavo attiecīgu pārskatu pēc viņu pieprasījuma.

(2) Biedru sapulce kontrolē citu pārvaldes institūciju darbību. Šim nolūkam biedru sapulce ir tiesīga noteikt biedrības iekšējo revīziju.

(3) Valdes locekļiem ir pienākums sniegt revīzijas institūcijai visas revīzijas veikšanai nepieciešamās ziņas un dokumentus.

(4) Revidents sagatavo atzinumu par revīzijas rezultātiem, kas tiek iesniegts biedru sapulcei.

52.pants. Biedrības gada pārskats

(1) Pēc pārskata gada beigām saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un citiem normatīvajiem aktiem grāmatvedības kārtošanas un pārskatu sagatavošanas jomā valde sagatavo biedrības gada pārskatu vai, ja biedrības apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu un biedrība kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tā daļas — ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu.

(2) Biedrības gada pārskatu vai tā daļas — ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu — pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents. Biedrības biedriem ir tiesības iepazīties ar gada pārskatu vai tā daļām — ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu.

(3) Katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.martam biedrība gada pārskatu vai tā daļas — ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu — normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012. Sk. Pārejas noteikumu 6.punktu)

VI nodaļa
Biedrības darbības izbeigšanās un likvidācija

53.pants. Biedrības darbības izbeigšanās pamati

Biedrības darbība izbeidzas:

1) ar biedru sapulces lēmumu;

2) uzsākot biedrības bankrota procedūru;

3) biedru skaitam samazinoties līdz vienam biedram vai citam statūtos noteiktajam skaitam;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja biedrība dibināta uz noteiktu laiku);

5) ar tiesas nolēmumu;

6) uz cita likumā vai statūtos noteiktā pamata.

54.pants. Biedrības darbības izbeigšana ar biedru sapulces lēmumu

Biedru sapulces lēmums par biedrības darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem un ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

55.pants. Biedrības darbības izbeigšana, uzsākot bankrota procedūru

Kārtību, kādā izbeidzama biedrības darbība bankrota gadījumā, nosaka Maksātnespējas likums.

(21.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

56.pants. Biedrības darbības izbeigšana ar valdes lēmumu

Ja biedru skaits samazinās līdz vienam biedram vai citam statūtos noteiktajam skaitam, kā arī tad, ja izbeidzas statūtos noteiktais termiņš, uz kādu biedrība bija dibināta, lēmumu par darbības izbeigšanu pieņem biedrības valde.

57.pants. Biedrības darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu

(1) Biedrības darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt:

1) ja biedrības darbība ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem;

2) ja par biedrības pamatdarbību kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs;

3) ja biedrības valde nav iesniegusi pieteikumu par biedrības darbības izbeigšanu saskaņā ar šo likumu;

4) citos likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Pieteikumu tiesā var iesniegt prokurors vai Valsts ieņēmumu dienests, ja biedrība:

1) pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas šajā brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi pārkāpumus. Termiņš pārkāpumu novēršanai nosakāms ne īsāks par 15 dienām un ne garāks par trim mēnešiem;

2) gada laikā pēc brīdinājuma saņemšanas atkārtoti izdara pārkāpumu, it īpaši savā publiskajā darbībā;

3) apdraud valsts vai sabiedrisko drošību.

(3) Pēc pieteicēja lūguma tiesa var aizliegt biedrībai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā veikt publisko darbību vai citu darbību. Lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Lēmums par biedrības publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu nosūtāms reģistra iestādei ieraksta izdarīšanai reģistrā.

(5) Tiesa, ņemot vērā biedrības izdarītā pārkāpuma smagumu un sekas, kā arī vērtējot biedrības mērķi un darbību kopumā, var aprobežoties ar brīdinājuma izteikšanu biedrībai, neizbeidzot tās darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

58.pants. Biedrības likvidācija

(1) Biedrības darbības izbeigšanās gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Biedrības nosaukumam pievieno vārdu “likvidējamā”.

59.pants. Biedrības likvidatori

(1) Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, biedru sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi.

(2) Ja likvidatoru ieceļ biedru sapulce, tā nosaka viņa atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību.

(3) Ja biedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, likvidatoru ieceļ un viņa atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību nosaka tiesa.

(4) Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

60.pants. Pieteikums par biedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju

(1) Ja biedrības darbība izbeidzas sakarā ar šā likuma 53.panta 1., 3. un 4.punktā minētajiem apstākļiem, valde iesniedz reģistra iestādei pieteikumu par biedrības darbības izbeigšanu. Pieteikumam pievieno:

1) biedru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par biedrības darbības izbeigšanu, ja biedrības darbība izbeigusies ar biedru sapulces lēmumu;

2) ziņas par likvidatora vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja tāda nav, norāda dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi).

(2) Ja biedrības darbība izbeidzas, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu ieraksta izdarīšanai reģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā iesniedz reģistra iestādei šā panta pirmās daļas 2.punktā minētās ziņas.

(3) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno šā panta pirmās daļās 2.punktā minētās ziņas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

61.pants. Likvidatora atcelšana

(1) Likvidatoru var atcelt ar biedru sapulces lēmumu, vienlaikus ieceļot citu likvidatoru.

(2) Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz biedra vai citas ieinteresētas personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(3) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz biedra vai citas ieinteresētas personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli, vienlaikus ieceļot citu likvidatoru.

(4) Lēmumu par likvidatora atcelšanu jaunais likvidators iesniedz reģistra iestādei triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

62.pants. Likvidatora tiesības un pienākumi

(1) Likvidatoram ir visas valdes un citu statūtos paredzēto institūciju (izņemot biedru sapulci) tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi.

(2) Likvidators piedzen parādus, pārdod biedrības mantu, apmierina kreditoru prasījumus un pēc likvidācijas izdevumu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas sadala atlikušo biedrības mantu starp personām, kurām ir tiesības uz šo mantu. Ja likvidējamai biedrībai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, likvidators informē institūciju, kura saskaņā ar minēto likumu pieņem lēmumus par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un atņemšanu, par likvidācijas procesa uzsākšanu.

(3) Likvidators drīkst slēgt tikai tos darījumus, kuri nepieciešami biedrības likvidācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

63.pants. Likvidatora pārstāvības tiesības

(1) Ja biedrības likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības pārstāvēt biedrību tikai kopīgi, ja statūtos, biedru sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi. Noteikums par atsevišķo pārstāvību ir spēkā attiecībā uz trešajām personām, ja tas ir ierakstīts reģistrā.

(2) Likvidatori var pilnvarot vienu vai vairākas personas no sava vidus atsevišķu tiesisku darbību veikšanai.

64.pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana

Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās biedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.

(21.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

65.pants. Kreditoru informēšana un prasījumu pieteikšana

(1) Likvidators paziņojumu par biedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 15 dienu laikā pēc attiecīga nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(2) Likvidators nosūta paziņojumu par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem biedrības kreditoriem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā biedrības kreditori uzaicināmi pieteikt savus prasījumus triju mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas, ja biedru sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā par biedrības darbības izbeigšanu nav noteikts garāks kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš.

(4) Kreditori noteiktā termiņā piesaka likvidatoram savus prasījumus pret biedrību. Prasījumā norādāms prasījuma saturs, pamats un apmērs, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti.

66.pants. Likvidācijas sākuma finanšu pārskats

Pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām likvidators sagatavo biedrības likvidācijas sākuma finanšu pārskatu saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 13.panta otro daļu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka mantas, arī prasījumu un saistību, novērtēšanu grāmatvedībā un atspoguļošanu finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta. Ja biedrības apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu un biedrība kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, bilanci, kas iekļaujama likvidācijas sākuma finanšu pārskatā, sastāda, pamatojoties uz visas biedrības mantas, arī prasījumu un saistību, inventarizācijas datiem biedrības likvidācijas sākumā.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

67.pants. Kreditoru aizsardzība

(1) Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, nepieņem izpildījumu vai saistība vēl nav izpildāma, summas, kuras viņam pienākas, tiek deponētas tiesā.

(2) Pastāvot strīdīgam kreditora prasījumam, biedrības mantu var sadalīt tikai tad, ja attiecīgajam kreditoram ir dots nodrošinājums.

68.pants. Biedrības slēguma finanšu pārskats un mantas sadale

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sagatavo biedrības slēguma finanšu pārskatu, attiecīgi piemērojot šā likuma 66.panta noteikumus, un sadala atlikušo biedrības mantu starp personām, kurām ir tiesības uz šo mantu saskaņā ar statūtiem vai likumu.

(2) Statūtos var noteikt, ka pirms biedrības mantas sadales biedru sapulce nosaka personas, kurām ir tiesības uz šo mantu, ja likumā nav noteikts citādi. Šādas tiesības nevar noteikt biedrības dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes institūciju locekļiem, kā arī citām personām ar līdzīgu mantisku ieinteresētību, it īpaši laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei.

(3) Ja statūti vai biedru sapulces lēmumi neparedz personas, kurām ir tiesības uz atlikušo mantu, tā sadalāma līdzīgās daļās starp personām, kuras bija biedri biedrības darbības izbeigšanas brīdī, ja likumā nav noteikts citādi.

(4) Ja biedrības mantu nevar sadalīt saskaņā ar šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību, biedrības manta piekrīt valstij.

(5) Ja biedrības darbība izbeigta saskaņā ar šā likuma 57.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta noteikumiem, pēc likvidācijas izdevumu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikusī biedrības manta piekrīt valstij.

(51) Biedrības, kura ir sabiedriskā labuma organizācija, kā arī tādas biedrības, kurai sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir atņemts, bet kura iepriekšējā kalendārajā gadā pirms likvidācijas uzsākšanas kā sabiedriskā labuma organizācija ir saņēmusi ziedojumus, mantas sadali likvidācijas gadījumā veic atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumam.

(6) Biedrības mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad publicēts paziņojums par biedrības darbības izbeigšanu. Tiesa var atļaut atlikušo biedrības mantu sadalīt pirms noteiktā termiņa, ja ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

69.pants. Biedrības dokumentu glabāšana

Likvidators veic nepieciešamās darbības biedrības dokumentu sakārtošanai un nodošanai glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam saskaņā ar Arhīvu likumu un īslaicīgi glabājamo dokumentu saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai atbilstoši glabāšanas termiņam, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu to glabāšanas vietu. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu un nodošanu arhīviem, tiek segti no likvidējamās biedrības mantas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

70.pants. Biedrības darbības turpināšana

(1) Ja biedrības darbības izbeigšana paredzēta statūtos vai ja lēmumu par biedrības darbības izbeigšanu pieņem biedru sapulce, biedri līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par biedrības darbības turpināšanu vai reorganizāciju. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem.

(2) Pieņemot lēmumu par biedrības darbības turpināšanu, vienlaikus izveidojama valde un citas statūtos paredzētās institūcijas.

(3) Likvidators iesniedz reģistra iestādei pieteikumu par biedrības darbības turpināšanu. Lēmums par biedrības darbības turpināšanu stājas spēkā pēc tā ierakstīšanas reģistrā.

71.pants. Izslēgšana no reģistra

(1) Pēc atlikušās biedrības mantas sadales likvidators iesniedz reģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno biedrības slēguma finanšu pārskatu.

(2) Pieteikumā likvidators apliecina, ka:

1) biedrības slēguma finanšu pārskats nav apstrīdēts tiesā vai ka attiecīgā prasība tikusi noraidīta;

2) visi kreditoru prasījumi apmierināti vai tiem paredzētā nauda deponēta;

3) biedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

72.pants. Likvidatoru atbildība

(1) Likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Ja ir vairāki likvidatori, viņi par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri.

VII nodaļa
Biedrību reorganizācija

73.pants. Reorganizācija

(1) Biedrību var reorganizēt apvienošanas vai sadalīšanas ceļā.

(2) Reorganizācijas procesā drīkst piedalīties tikai biedrības, ja likumā nav noteikts citādi.

(3) Statūtos var paredzēt, ka reorganizācija ir atļauta vai nav atļauta, pastāvot zināmiem priekšnoteikumiem.

74.pants. Apvienošana

(1) Biedrību var apvienot ar citu biedrību pievienošanas vai saplūšanas ceļā.

(2) Pievienošana ir process, kurā biedrība (pievienojamā biedrība) nodod visu savu mantu citai biedrībai (iegūstošā biedrība).

(3) Saplūšana ir process, kurā divas vai vairākas biedrības (pievienojamās biedrības) nodod visu savu mantu jaundibināmai biedrībai (iegūstošā biedrība).

(4) Apvienošanas gadījumā pievienojamā biedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

(5) Apvienošanas gadījumā pievienojamās biedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai biedrībai. Pievienojamās biedrības biedri kļūst par iegūstošās biedrības biedriem.

(6) Attiecībā uz jaundibināmo biedrību piemērojami šā likuma noteikumi par biedrības dibināšanu, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi. Par biedrības dibinātājiem uzskatāmas pievienojamās biedrības.

75.pants. Sadalīšana

(1) Sadalīšana ir process, kurā biedrība (sadalāmā biedrība) nodod savu mantu vienai biedrībai vai vairākām citām biedrībām (iegūstošās biedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā.

(2) Sašķelšanas gadījumā sadalāmā biedrība nodod visu savu mantu (tiesības un saistības) divām vai vairākām iegūstošajām biedrībām un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

(3) Sašķelšanas gadījumā sadalāmās biedrības biedri kļūst par iegūstošo biedrību biedriem saskaņā ar reorganizācijas līgumu vai lēmumu par reorganizāciju.

(4) Nodalīšanas gadījumā sadalāmā biedrība nodod daļu savas mantas (tiesības un saistības) vienai iegūstošajai biedrībai vai vairākām šādām biedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā biedrība turpina pastāvēt.

(5) Nodalīšanas gadījumā visi sadalāmās biedrības biedri vai daļa no viņiem kļūst par iegūstošo biedrību biedriem saskaņā ar lēmumu par reorganizāciju vai reorganizācijas līgumu.

(6) Iegūstošā biedrība var būt jau esoša vai jaundibināma biedrība. Attiecībā uz jaundibināmo biedrību piemērojami šā likuma noteikumi par biedrības dibināšanu, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

76.pants. Reorganizācijas līgums

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas biedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu. Līgums slēdzams rakstveidā.

(2) Līgumā norāda:

1) reorganizācijā iesaistīto biedrību nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) tiesības, kuras iegūstošā biedrība piešķir pievienojamās vai sadalāmās biedrības biedriem;

3) reorganizācijas sekas reorganizācijas procesā iesaistīto biedrību darbiniekiem;

4) sadalīšanas gadījumā — katrai iegūstošajai biedrībai nododamās mantiskās un nemantiskās tiesības un saistības;

5) saplūšanas gadījumā — katras biedrības nemantisko tiesību turpmāko izmantošanu.

(3) Biedrību saplūšanas gadījumā reorganizācijas līgumā papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām norāda iegūstošās (jaundibināmās) biedrības nosaukumu un juridisko adresi.

(4) Ja sadalīšanas procesā nav iesaistīta cita jau pastāvoša biedrība, sadalāmā biedrība pieņem lēmumu par sadalīšanu, kas aizstāj šajā pantā minēto līgumu. Lēmumā par sadalīšanu papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām norāda iegūstošās biedrības nosaukumu, juridisko adresi un ziņas par sadalāmās biedrības mantas sadali. Mantas sadales aktu var pievienot lēmumam atsevišķa dokumenta veidā.

77.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Reorganizācijas līguma projektu izskata un lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās biedrības biedru sapulce.

(2) Ne mazāk kā mēnesi pirms dienas, kad paredzēta biedru sapulce par līguma apstiprināšanu, visiem biedrības biedriem dodama iespēja biedrībās pēc to juridiskās adreses iepazīties ar līguma projektu.

(3) Lēmums par reorganizāciju uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem un ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

(4) Lēmums par reorganizāciju sagatavojams atsevišķa dokumenta veidā.

(5) Ja iegūstošā biedrība ir jaundibināma biedrība, katras reorganizācijas procesā iesaistītās biedrības biedru sapulcē izskata jaundibināmās biedrības statūtu projektu. Vienlaicīgi ar lēmuma par reorganizāciju pieņemšanu apstiprina jaundibināmās biedrības statūtus.

(6) Pamatojoties uz lēmumu par reorganizāciju, attiecīgās biedrības noslēdz līgumu.

78.pants. Kreditoru interešu aizsardzība

(1) Piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par reorganizāciju, katra reorganizācijas procesā iesaistītā biedrība par reorganizāciju rakstveidā informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai bija prasījuma tiesības pret biedrību.

(2) Katrai reorganizācijas procesā iesaistītajai biedrībai ir pienākums publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju. Paziņojumā norāda:

1) biedrības nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) pārējo reorganizācijā iesaistīto biedrību nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

3) faktu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju, norādot tās veidu;

4) kreditoru prasījumu pieteikšanas vietu un termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Pievienojamā vai sadalāmā biedrība nodrošina kreditora prasījumu, ja viņš to prasa un ja tas pieteikts šā panta otrajā daļā minētajā paziņojumā noteiktajā termiņā. Iegūstošās biedrības kreditors var prasīt sava prasījuma nodrošināšanu tikai tad, ja pierāda, ka apvienošana apdraud viņa prasījuma apmierināšanu.

(4) Nodrošinātais kreditors var prasīt nodrošinājumu tikai parāda nenodrošinātās daļas apmērā.

79.pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana

(1) Pamatojoties uz reorganizācijā iesaistītās biedrības biedra vai valdes locekļa prasību, tiesa lēmumu par reorganizāciju var atzīt par spēkā neesošu, ja tas pieņemts, pārkāpjot likumu vai statūtus un šos pārkāpumus nav iespējams novērst vai tie netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā.

(2) Prasības celšanas termiņš ir trīs mēneši pēc šā likuma 78.pantā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Biedrībai, kuras biedru sapulces lēmums par reorganizāciju atzīts par spēkā neesošu, ir pienākums par to publicēt paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 15 dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(4) Ja lēmums par reorganizāciju tiek atzīts par spēkā neesošu, tas neietekmē saistības, kuras biedrība reorganizācijas procesā uzņēmusies pret trešajām personām.

80.pants. Pieteikums reģistra iestādei

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā biedrība ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz reģistra iestādei pieteikumu ieraksta par reorganizāciju izdarīšanai. Pieteikumam pievieno:

1) reorganizācijas līgumu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju;

2) protokola izrakstu un lēmumu par reorganizāciju;

3) iegūstošās biedrības statūtus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna biedrība);

4) iegūstošās biedrības valdes locekļu sarakstu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna biedrība).

(2) Pieteikumā biedrība apliecina, ka ir nodrošināti vai apmierināti to kreditoru prasījumi, kuri savus prasījumus pieteikuši noteiktā termiņā, un ka lēmums par reorganizāciju nav apstrīdēts tiesā vai ka attiecīgā prasība nav apmierināta.

(3) Biedrību saplūšanas gadījumā pievienojamās biedrības iesniedz reģistra iestādei kopīgu pieteikumu par jaundibināmās biedrības ierakstīšanu reģistrā.

81.pants. Iegūstošās biedrības nosaukums

Iegūstošā biedrība drīkst turpināt savu darbību, izmantojot pievienotās biedrības nosaukumu.

82.pants. Reģistrā izdarāmais ieraksts par reorganizāciju

(1) Ieraksts par pievienojamo biedrību reģistrā tiek izdarīts pēc tam, kad izdarīti ieraksti par visām iegūstošajām biedrībām.

(2) Pievienojamās biedrības lieta pēc tam, kad reģistrā izdarīts ieraksts par šīs biedrības pievienošanu, tiek pievienota iegūstošās biedrības reģistra lietai, un pievienotā biedrība tiek izslēgta no reģistra.

(3) Pēc tam, kad reģistrā izdarīts ieraksts par sadalāmās biedrības reorganizāciju, iegūstošo biedrību lietām tiek pievienoti attiecīgi izraksti no sadalāmās biedrības lietas un gadījumos, kad sadalīšana notiek sašķelšanas ceļā, sadalāmā biedrība tiek izslēgta no reģistra.

83.pants. Reģistrā izdarītā ieraksta par reorganizāciju tiesiskā nozīme

(1) Reorganizācija uzskatāma par spēkā stājušos ar brīdi, kad reģistrā izdarīti ieraksti par visām reorganizācijas procesā iesaistītajām biedrībām, ieskaitot jaundibinātās biedrības.

(2) Ar reorganizācijas spēkā stāšanās brīdi:

1) pievienojamās biedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošās biedrības īpašumā;

2) sadalāmās biedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošo biedrību īpašumā atbilstoši līgumam.

(3) Līdz ar biedrības izslēgšanu no reģistra šī biedrība uzskatāma par likvidētu.

84.pants. Reorganizācijas procesā iesaistīto biedrību atbildība

(1) Iegūstošā biedrība atbild par visām pievienojamās biedrības saistībām.

(2) Par sadalāmās biedrības saistībām, kas radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim, atbild solidāri visas sadalīšanā iesaistītās biedrības, ieskaitot jaundibinātās biedrības. Solidāro parādnieku savstarpējās attiecībās par saistīto subjektu uzskatāma tikai tā persona, kuras saistības ir paredzētas līgumā.

(3) Ja kādas sadalīšanā iesaistītas biedrības saistības nav noteiktas līgumā, tā atbild solidāri līdz ar citām sadalīšanā iesaistītajām biedrībām par sadalāmās biedrības saistībām, kuras radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim un kuru izpildes termiņš iestājas piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

85.pants. Valdes locekļu atbildība

(1) Reorganizācijā iesaistīto biedrību valdes locekļi atbild solidāri par zaudējumiem, kas reorganizācijas gaitā viņu vainas dēļ nodarīti biedrībai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais prasījums noilgst piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās dienas.

C sadaļa
Nodibinājumi

VIII nodaļa
Nodibinājuma dibināšana

86.pants. Dibinātāji

(1) Nodibinājumu var dibināt viena vai vairākas personas.

(2) Ja nodibinājumam ir vairāki dibinātāji, viņi savas dibinātāja tiesības īsteno tikai kopīgi.

(3) Personas, kuras piešķīrušas mantu nodibinājumam pēc tā ierakstīšanas reģistrā, nav uzskatāmas par dibinātājiem.

(4) Dibinātāja statuss nav mantojams, un to nevar nodot trešajām personām. Ja dibinātājs uzņēmies saistības pirms nodibinājuma ierakstīšanas reģistrā, piemērojami šā likuma 27.panta noteikumi.

87.pants. Dibināšanas pamats

Nodibinājumu dibina, pamatojoties uz personas lēmumu par nodibinājuma dibināšanu vai testamentu.

88.pants. Lēmums par nodibinājuma dibināšanu

Uz lēmumu par nodibinājuma dibināšanu attiecināmi šā likuma 24.panta noteikumi.

89.pants. Testamentārā nodibinājuma dibināšana

(1) Dibinot nodibinājumu vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem, pamatojoties uz testamentu (testamentārais nodibinājums), piemērojami Civillikuma noteikumi, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Ja testamentā nav šā likuma 24.pantā minēto ziņu, nav izstrādāti dibināmā nodibinājuma statūti vai nav iecelti valdes locekļi, testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis (Civillikuma 496.pants) veic attiecīgās darbības (statūtu izstrāde, valdes locekļu iecelšana). Veicot šajā pantā minētās darbības, testamenta izpildītājam, mantiniekam vai aizgādnim pēc iespējas jāievēro testatora griba.

(3) Līdz valdes locekļu iecelšanai testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis izmanto dibinātāja tiesības, pārvalda mantu, kas nodota dibināmajam nodibinājumam, kā arī veic citas likumā noteiktās darbības.

(4) Šajā pantā noteiktās testamenta izpildītāja, mantinieka vai aizgādņa pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad nodibinājums ierakstīts reģistrā.

90.pants. Nodibinājuma statūti

(1) Nodibinājuma statūtos norāda:

1) nodibinājuma nosaukumu;

2) nodibinājuma mērķi;

3) kārtību, kādā manta nododama nodibinājumam;

4) nodibinājuma līdzekļu izmantošanas kārtību;

5) nodibinājuma darbības termiņu (ja nodibinājums tiek dibināts uz noteiktu laiku);

6) nodibinājuma mantas sadales kārtību nodibinājuma likvidācijas gadījumā;

7) valdes locekļu iecelšanas un atcelšanas kārtību, viņu skaitlisko sastāvu, pārstāvības tiesības un darbības termiņu;

8) citu pārvaldes institūciju (ja tādas ir paredzētas) locekļu iecelšanas un atcelšanas kārtību un viņu darbības termiņu;

9) saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņus;

10) statūtu grozījumu izdarīšanas gadījumus un kārtību.

(2) Statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Ja statūti ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi.

(3) Statūtus paraksta visi nodibinājuma dibinātāji vai vismaz divi viņu pilnvaroti pārstāvji, bet, dibinot testamentāro nodibinājumu, — testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

91.pants. Labumu saņēmējs un nodibinājuma darbības ierobežojumi

(1) Statūtos var noteikt labumu saņēmēju loku. Šaubu gadījumā par labumu saņēmēju uzskatāma persona, kurai var izmaksāt līdzekļus no nodibinājuma mantas saskaņā ar nodibinājuma statūtiem.

(2) Nodibinājumam aizliegts piešķirt finanšu līdzekļus, sniegt galvojumus, izdot vekseļus vai citādi finansēt dibinātājus, valdes un citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļus, kā arī citas personas, kurām ir līdzīga mantiskā ieinteresētība, it īpaši laulātos, radiniekus un svaiņus, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei.

92.pants. Pieteikums par nodibinājuma ierakstīšanu reģistrā

(1) Dibinātājs iesniedz reģistra iestādei pieteikumu par nodibinājuma ierakstīšanu reģistrā. Pieteikumā norāda šā likuma 15.panta 1.-6.punktā minētās ziņas.

(2) Pieteikumu paraksta visi nodibinājuma dibinātāji vai vismaz divi viņu pilnvaroti pārstāvji, bet, dibinot testamentāro nodibinājumu, — testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) lēmumu par dibināšanu;

2) statūtus;

3) katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli.

(4) Dibinot testamentāro nodibinājumu, pievieno nevis lēmumu par dibināšanu, bet gan attiecīgi apliecināta testamenta norakstu, kā arī dokumentus, kas apliecina aizgādņa pilnvaras (Civillikuma496.pants) un testamenta stāšanos likumīgā spēkā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

IX nodaļa
Nodibinājuma organizatoriskā struktūra

93.pants. Nodibinājuma pārvaldes institūcijas

(1) Nodibinājuma pārvaldes institūcija ir valde.

(2) Statūtos var paredzēt citu pārvaldes institūciju veidošanu, nosakot to izveides kārtību un kompetenci, kā arī pārvaldes kompetences piešķiršanu citiem subjektiem vai to institūcijām (turpmāk — citas pārvaldes institūcijas).

94.pants. Valde

(1) Šā likuma 42.45.panta un 49.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā uz nodibinājuma valdi, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Statūtos var noteikt ierobežojumus attiecībā uz valdes locekļiem. Par valdes locekli nedrīkst būt šā likuma 89.panta otrajā daļā minētās personas, ja testamentā nav noteikts citādi.

(3) Valdē jābūt vismaz trim valdes locekļiem. Ja saskaņā ar nodibinājuma statūtiem ir izveidota un darbojas cita pārvaldes institūcija, kura sastāv vismaz no trim locekļiem un kuras uzdevumos ietilpst valdes darbības pārraudzība, valdes sastāvā var būt viens valdes loceklis.

(4) Valde savā darbībā ievēro dibinātāja lēmumā un statūtos noteikto nodibinājuma mērķi, testatora gribu, citu pārvaldes institūciju norādījumus (ja statūtos paredzēta šādu norādījumu došana), kā arī likumā un statūtos noteikto kompetenci.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

95.pants. Valdes locekļu iecelšana, atsaukšana un tiesības atstāt amatu

(1) Ja nodibinājums tiek dibināts dibinātāja dzīves laikā, valdes locekļus ieceļ dibinātājs. Ja tiek dibināts testamentārais nodibinājums, — valdes locekļus ieceļ šā likuma 89.panta otrajā daļā minētās personas, izņemot gadījumu, kad valdes locekļi ir iecelti ar testamentu.

(2) Lēmumu par turpmākajām izmaiņām valdes sastāvā, kā arī valdes locekļu atsaukšanu pieņem statūtos noteiktajā kārtībā.

(3) Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt nodibinājumam paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu.

(4) Valdes locekļa iecelšana vai viņa pilnvaru izbeigšanās piesakāma ierakstīšanai reģistrā. Ja saskaņā ar statūtiem lēmumu par valdes locekļa iecelšanu un atsaukšanu pieņem cita pārvaldes institūcija, pieteikumam pievienojams attiecīgais institūcijas lēmums, kā arī valdes locekļa rakstveida piekrišana būt par valdes locekli. Ja valdes loceklis atstāj amatu saskaņā ar šā panta trešo daļu, pieteikumam pievienojams attiecīgais valdes locekļa paziņojums.

96.pants. Atlīdzība un izdevumu segšana

(1) Valdes loceklis pilda savus pienākumus bez atlīdzības, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Ja statūtos paredzētas valdes locekļa tiesības uz atlīdzību, tās apmēru un izmaksas kārtību nosaka persona vai institūcija, kurai ir tiesības iecelt valdes locekļus saskaņā ar statūtiem.

(3) Valdes loceklis var prasīt tādu izdevumu segšanu, kuri radušies viņa pienākumu izpildes gaitā, ja statūtos nav noteikts citādi.

97.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem.

(2) Valde pieņem savus lēmumus ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

(3) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) nodibinājuma nosaukumu;

2) valdes sēdes norises vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas kārtību un gaitu;

6) balsošanas rezultātus, norādot katra valdes locekļa balsojumu “par” vai “pret” par katru lēmumu;

7) pieņemtos lēmumus.

(4) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, valdes locekļa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(5) Valdes sēžu protokolus paraksta sēdē klātesošie valdes locekļi.

98.pants. Citas pārvaldes institūcijas

(1) Ja statūtos paredzēta citas pārvaldes institūcijas veidošana vai pārvaldes kompetences piešķiršana citam subjektam vai tā institūcijai, tad šis subjekts vai institūcija drīkst pieņemt lēmumus vienīgi jautājumos, kas neietilpst valdes kompetencē saskaņā ar likumu vai statūtiem.

(2) Attiecībā uz koleģiālu pārvaldes institūciju piemērojami šā likuma 97.panta noteikumi.

99.pants. Ierobežojumi valdes un citu pārvaldes institūciju locekļiem

(1) Ja nodibinājuma intereses saduras ar kāda valdes vai citas pārvaldes institūcijas locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj institūcijas sēdē, kurā ieinteresētajam pārvaldes institūcijas loceklim nav tiesību piedalīties jautājuma apspriešanā, kā arī nav balsstiesību, un tas ierakstāms pārvaldes institūcijas sēdes protokolā. Pārvaldes institūcijas loceklim ir pienākums par šīm interesēm paziņot pirms attiecīgās sēdes sākuma. Pārvaldes institūcijas loceklim ir pienākums paziņot pārvaldes institūcijai par šīm interesēm arī pēc institūcijas sēdes.

(2) Pārvaldes institūcijas loceklim, kurš pārkāpis šā panta pirmās daļas noteikumus, ir pienākums atlīdzināt nodibinājumam nodarītos zaudējumus.

X nodaļa
Lēmuma par dibināšanu un statūtu atcelšana un grozīšana

100.pants. Lēmuma par dibināšanu un statūtu atcelšana vai grozīšana pirms nodibinājuma ierakstīšanas reģistrā

(1) Dibinātājs var atcelt vai grozīt lēmumu par dibināšanu vai statūtus.

(2) Dibinātāja — fiziskās personas nāves vai dibinātāja — juridiskās personas izbeigšanās gadījumā pārējiem dibinātājiem nav tiesību atcelt lēmumu par dibināšanu, ja lēmums par dibināšanu vai cita dibinātāju vienošanās neparedz citādi.

101.pants. Statūtu grozīšana pēc nodibinājuma ierakstīšanas reģistrā

(1) Pēc nodibinājuma ierakstīšanas reģistrā izdarīt grozījumus statūtos var tikai valde. Valde drīkst izdarīt grozījumus statūtos tikai statūtos paredzētajos gadījumos vai ja grozījumu nepieciešamība pamatota ar to, ka mainījušies apstākļi, no kuriem izrietēja nodibinājuma darbības mērķi.

(2) Statūtos var paredzēt, ka statūtu grozījumu izdarīšanai nepieciešama citas pārvaldes institūcijas piekrišana.

(3) Statūtu grozījumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi, ja lēmumā nav noteikts citādi, bet attiecībā uz trešajām personām — tikai pēc statūtu grozījumu reģistrēšanas reģistrā.

(4) Piesakot statūtu grozījumus reģistra iestādei, pievieno valdes sēdes protokolu ar lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, dokumentu, kas apliecina citas pārvaldes institūcijas piekrišanu statūtu grozījumu izdarīšanai (ja statūtos tas ir paredzēts), un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

XI nodaļa
Nodibinājuma gada pārskats un kontrole

102.pants. Nodibinājuma gada pārskats

Pēc pārskata gada beigām valde sagatavo un iesniedz nodibinājuma gada pārskatu atbilstoši šā likuma 52.panta noteikumiem.

103.pants. Ziedotāju kontroles tiesības

Personas, kuras ziedo nodibinājumam, var jebkurā laikā pārliecināties par nodibinājuma darbību, kā arī iepazīties ar visiem dokumentiem, izņemot grāmatvedības dokumentus un ziņas par citām personām, kuras ir ziedojušas nodibinājumam.

XII nodaļa
Nodibinājuma darbības izbeigšanās,
likvidācija un reorganizācija

104.pants. Nodibinājuma darbības izbeigšanās pamati

Nodibinājuma darbība izbeidzas:

1) ar tiesas nolēmumu;

2) izbeidzoties termiņam (ja nodibinājums dibināts uz noteiktu laiku);

21) ar valdes lēmumu;

3) uzsākot nodibinājuma bankrota procedūru;

4) uz cita likumā vai statūtos noteiktā pamata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

105.pants. Nodibinājuma darbības izbeigšanās ar tiesas nolēmumu

(1) Nodibinājuma darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt:

1) ja sasniegts nodibinājuma mērķis vai tā sasniegšana ir kļuvusi neiespējama un statūtos valdei nav piešķirtas tiesības grozīt nodibinājuma mērķi vai valde nesaņem citu pārvaldes institūciju piekrišanu mērķa grozīšanai (ja statūtos tas ir paredzēts);

2) ja nodibinājuma darbība ir pretrunā ar Satversmi, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

3) ja nodibinājuma darbība neatbilst statūtos noteiktajam mērķim;

4) ja par nodibinājuma pamatdarbību kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs;

5) citos likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā pieteikumu par nodibinājuma darbības izbeigšanu iesniedz valde.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.-5.punktā minētajos gadījumos pieteikumu tiesā iesniedz prokurors vai Valsts ieņēmumu dienests, ja nodibinājums:

1) pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas šajā brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsis pārkāpumus. Termiņš pārkāpumu novēršanai nosakāms ne īsāks par 15 dienām un ne garāks par trim mēnešiem;

2) gada laikā pēc brīdinājuma saņemšanas atkārtoti izdara pārkāpumu, it īpaši savā publiskajā darbībā;

3) apdraud valsts vai sabiedrisko drošību.

(4) Pēc pieteicēja lūguma tiesa var aizliegt nodibinājumam līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā veikt publisko darbību vai citu darbību. Lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Lēmums par nodibinājuma publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu nosūtāms reģistra iestādei ieraksta izdarīšanai reģistrā.

(6) Tiesa, ņemot vērā nodibinājuma izdarītā pārkāpuma smagumu un sekas, kā arī vērtējot nodibinājuma mērķi un darbību kopumā, var aprobežoties ar brīdinājuma izteikšanu nodibinājumam, neizbeidzot tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

105.1 pants. Nodibinājuma darbības izbeigšanās ar valdes lēmumu

(1) Valdes lēmums par nodibinājuma darbības izbeigšanu uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no valdes locekļiem, ja statūti neparedz lielāku balsu vairākumu.

(2) Statūtos var paredzēt, ka lēmumam par nodibinājuma darbības izbeigšanu nepieciešama citas pārvaldes institūcijas piekrišana.

(21.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

106.pants. Nodibinājuma darbības izbeigšanās, uzsākot bankrota procedūru

Kārtību, kādā izbeidzama nodibinājuma darbība bankrota gadījumā, nosaka Maksātnespējas likums.

(21.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

107.pants. Nodibinājuma likvidācija

(1) Šā likuma VI nodaļas noteikumi par biedrības likvidāciju attiecīgi piemērojami nodibinājumiem, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos nav noteikts citādi. Ja likvidāciju veic citas personas, kas nav valdes locekļi, statūtos paredzama šo likvidatoru iecelšanas kārtība.

(3) Ja nodibinājuma darbība izbeidzas, iestājoties šā likuma 104.panta 2., 2.1 vai 4.punktā minētajiem apstākļiem, valde iesniedz pieteikumu reģistra iestādei par nodibinājuma darbības izbeigšanu. Pieteikumam pievieno ziņas par likvidatora vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja tāda nav, norāda dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi).

(4) Ja nodibinājuma darbība izbeidzas, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu ieraksta izdarīšanai reģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā iesniedz reģistra iestādei šā panta trešās daļas otrajā teikumā minētās ziņas.

(5) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno šā panta trešās daļas otrajā teikumā minētās ziņas.

(6) Likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz ieinteresētas personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli, vienlaikus ieceļot citu likvidatoru.

(7) Lēmumu par nodibinājuma darbības turpināšanu pieņem valde vai citas statūtos paredzētās pārvaldes institūcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. un 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

108.pants. Nodibinājuma slēguma finanšu pārskats un mantas sadale

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sagatavo nodibinājuma slēguma finanšu pārskatu, attiecīgi piemērojot šā likuma 66.panta noteikumus, un sadala atlikušo nodibinājuma mantu starp personām, kurām ir tiesības uz šo mantu saskaņā ar statūtiem, ja likumā nav noteikts citādi. Manta starp šīm personām sadalāma līdzīgās daļās, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Ja nodibinājuma darbība izbeigta saskaņā ar šā likuma 105.panta pirmās daļas 2.-5.punkta noteikumiem, tad pēc likvidācijas izdevumu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikusī nodibinājuma manta piekrīt valstij — izmantošanai līdzīgiem mērķiem, izņemot gadījumus, kad dāvinātājs nodibinājuma likvidācijas gadījumam ir noteicis citu mantas izmantošanas kārtību.

(21) Nodibinājuma, kurš ir sabiedriskā labuma organizācija, kā arī tāda nodibinājuma, kuram sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir atņemts, bet kurš iepriekšējā kalendārajā gadā pirms likvidācijas uzsākšanas kā sabiedriskā labuma organizācija ir saņēmis ziedojumus, mantas sadali likvidācijas gadījumā veic atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumam.

(3) Nodibinājuma mantu nedrīkst sadalīt starp dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes institūciju locekļiem, kā arī starp citām personām ar līdzīgu mantisku ieinteresētību, it īpaši laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

109.pants. Nodibinājuma reorganizācija

(1) Šā likuma noteikumi par biedrības reorganizāciju attiecīgi piemērojami nodibinājumiem, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Reorganizāciju var veikt vienīgi statūtos noteiktajos gadījumos. Testamentārā nodibinājuma reorganizācija nav atļauta.

(3) Lēmumu par reorganizāciju pieņem katra reorganizācijas procesā iesaistītā nodibinājuma valde. Statūtos var paredzēt, ka lēmumam par reorganizāciju nepieciešama citas pārvaldes institūcijas piekrišana. Lēmums par reorganizāciju uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no valdes locekļiem un ja statūti neparedz lielāku balsu vairākumu. Lēmums sagatavojams atsevišķa dokumenta veidā.

(4) Reorganizācijas līgumā norāda:

1) reorganizācijā iesaistīto nodibinājumu nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) reorganizācijas sekas reorganizācijas procesā iesaistīto nodibinājumu darbiniekiem;

3) sadalīšanās gadījumā — katram nodibinājumam nododamo mantu.

(5) Ja sadalīšanās procesā nav iesaistīts cits jau pastāvošs nodibinājums, sadalāmais nodibinājums pieņem lēmumu par sadalīšanu, kas aizstāj šajā pantā minēto līgumu. Lēmumā par sadalīšanu papildus šā panta trešajā daļā minētajām ziņām norāda iegūstošā nodibinājuma nosaukumu, juridisko adresi un ziņas par sadalāmā nodibinājuma mantas sadali. Mantas sadales aktu var pievienot lēmumam atsevišķa dokumenta veidā.

(6) Pieteikumam par reorganizācijas ieraksta izdarīšanu papildus pievieno dokumentu, kas apliecina citas pārvaldes institūcijas piekrišanu reorganizācijai (ja statūtos ir paredzēta šādas piekrišanas došana).

Pārejas noteikumi

1. Likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

2. Likuma 15.panta 9.punkts, 19.panta 2.punkts, 53.panta 2.punkts, 55. un 64.pants, 104.panta 3.punkts un 106.pants stājas spēkā vienlaikus ar likumu, kurš regulē biedrību un nodibinājumu maksātnespēju.

3. Grozījums šā likuma 6.panta trešajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas paredz nosaukumu veidošanā un reģistrācijā ievērot nosacījumu, ka reģistrācijai pieteiktais nosaukums nedrīkst sakrist ar reģistra iestādes reģistros ierakstīšanai pieteiktu vai ierakstītu nosaukumu.

(21.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

4. Grozījums šā likuma 6.panta trešajā daļā par nosaukumu atšķiramību no citos reģistra iestādes reģistros jau ierakstītajiem nosaukumiem neskar biedrību un nodibinājumu tiesības uz nosaukumu, kas ierakstīts reģistrā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

(21.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

5. Grozījumi par šā likuma 68.panta papildināšanu ar 5.1 daļu un 108.panta papildināšanu ar 2.1 daļu stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

(21.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.02.2010.)

6. Šā likuma grozījums par 52.panta izteikšanu jaunā redakcijā, kas paredz biedrībām un nodibinājumiem, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu un kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, sagatavot, pārbaudīt un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam tikai atsevišķas gada pārskata daļas — ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu —, attiecināms uz iesniedzamajiem biedrību un nodibinājumu gada pārskatiem par 2012.gadu un turpmākajiem gadiem. Biedrību un nodibinājumu gada pārskati par laiku līdz 2011.gada 31.decembrim Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzami atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(02.11.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

2) Padomes 2000.gada 27.novembra direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

3) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīvas 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes direktīvu 86/613/EEK.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.aprīlī.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 30.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003.gada 14.novembrī 

MK NOTEIKUMI:

Nr.906 Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi

Rīgā 2010.gada 28.septembrī (prot. Nr.49 7.§)

Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi

Izdoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka sanitārās apkopes prasības daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (turpmāk – dzīvojamā māja).

2. Dzīvojamās mājas pārvaldītājs nodrošina sanitārās apkopes prasību izpildi dzīvojamā mājā, lai nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.

3. Dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums sniegt dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām uz tiesiska pamata dzīvojamā mājā dzīvojošām personām (turpmāk – citas mājā dzīvojošās personas) informāciju par dzīvojamās mājas pārvaldītāju. Informācijā norāda to personu vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, pie kurām dzīvojamās mājas īpašnieki vai citas mājā dzīvojošās personas var vērsties, konstatējot apdraudējumu dzīvojamā mājā.

II. Dzīvojamās mājas teritorijas (dzīvojamai mājai piederīgās zemes vai piesaistītā zemesgabala) apkope

4. Teritorijas sakopšanas darbi veicami pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

5. Regulāri veicamie teritorijas sakopšanas darbi:

5.1. ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu tīrīšana;

5.2. teritorijā augošā zālāja pļaušana;

5.3. nokritušo lapu, nokaltušo augu un zaru savākšana;

5.4. apstādījumu kopšana.

6. Ziemas periodā papildus regulāri veicamie teritorijas sakopšanas darbi:

6.1. ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu, ja nepieciešams, arī citu teritorijas daļu attīrīšana no sniega un ledus, pretslīdes materiālu kaisīšana uz ietvēm, celiņiem un piebraucamajiem ceļiem;

6.2. sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšana no ēkas fasādes un jumta, lai nepieļautu ledus un sniega krišanu no ēkas jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem;

6.3. bīstamu vietu norobežošana gājēju un transportlīdzekļu drošībai. Pasākumi apdraudējuma novēršanai veicami laikus, lietojot visus iespējamos drošības līdzekļus.

7. Dzīvojamās mājas teritorijā, tajā skaitā dzīvojamās mājas koplietošanas telpās, laikus novācami dažādi veselībai bīstami vides piesārņotāji, atkritumi un būvgruži, kas rada saindēšanās, ievainojumu un infekcijas slimību izplatīšanās risku vai saistīti ar smaku izplatīšanos. Laikus nodrošināmi citi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu grauzēju un kukaiņu savairošanos un izplatīšanos.

8. Atkritumu apsaimniekošana veicama saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

9. Atkritumu konteinerus nedrīkst novietot zem ventilācijas sistēmas āra gaisa ņemšanas vietām. Atkritumu konteinerus ieteicams novietot ne tuvāk kā 10 metrus no dzīvojamās mājas logiem.

10. Ja dzīvojamā mājā izbūvēta sausā tualete, izvedama notekūdeņu krājtvertne vai individuāla notekūdeņu attīrīšanas iekārta, dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums sekot līdzi to stāvoklim, nodrošinot būvju uzturēšanu atbilstošā tehniskā kārtībā un nepieciešamo tilpņu savlaicīgu izvešanu uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

11. Regulāri veicama lietus ūdens teknes, notekcaurules un noteku aku tīrīšana.

12. Dzīvojamās mājas uzkopšanas darba inventārs, kā arī dezinfekcijas līdzekļi glabājami īpaši paredzētā noslēgtā vietā.

13. Dzīvojamās mājas pārvaldītājs nodrošina personu, kas veic sanitāro apkopi dzīvojamā mājā, ar ūdens ņemšanas vietu.

III. Dzīvojamās mājas koplietošanas telpu apkope

14. Kāpņu telpā vismaz vienu reizi nedēļā veicama mitrā uzkopšana. Sliktos laikapstākļos (piemēram, palielināts nokrišņu daudzums) mitrā uzkopšana veicama biežāk dzīvojamās mājas pārvaldītāja noteiktajos termiņos.

15. Logus mazgā vismaz vienu reizi gadā.

16. Ja dzīvojamās mājas pārvaldītājs konstatē, ka nepieciešams veikt dzīvojamās mājas koplietošanas telpu dezinfekciju, dezinsekciju vai deratizāciju, viņš vismaz piecas darbdienas iepriekš rakstiski informē dzīvojamās mājas īpašniekus un citas mājā dzīvojošās personas par attiecīgajām darbībām, kas tiks veiktas atklātā apdraudējuma novēršanai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars

Nr.907 Par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām

Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām

(Noteikumu nosaukums MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (turpmāk – dzīvojamā māja), tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta veikšanas kārtību un nosacījumus;

1.2. minimālās prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

2. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju (turpmāk – inženierkomunikācijas) apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu (turpmāk – remonts) veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.

3. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā pārbaudē. Pārbaudes faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

3.1 Dzīvokļu īpašumos sadalītā dzīvojamā mājā pārvaldnieks kopīpašuma daļā ietilpstošo iekārtu un inženierkomunikāciju daļas, kas atrodas atsevišķos īpašumos, vizuāli pārbauda pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā. Ja dzīvokļa īpašnieks pārvaldniekam nenodrošina iespēju veikt vizuālo pārbaudi, minēto faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

4. Remontu veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju turpmāku ekspluatāciju. Remonts var būt:

4.1. ārpuskārtas remonts – šajos noteikumos minēto bojājumu savlaicīga novēršana;

4.2. plānotais remonts – bojājumu novēršana dzīvojamās mājas pārvaldītāja noteiktajā termiņā.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

5. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju piederības robežu nosaka normatīvie akti vai dzīvojamās mājas pārvaldītāja un attiecīgā pakalpojuma sniedzēja noslēgtie līgumi.

II. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehniskās apkopes intervāli un apsekošana

6. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

7. Ja dzīvojamā mājā atrodas citām personām piederošas iekārtas un inženierkomunikācijas, dzīvojamās mājas pārvaldītājs nedrīkst liegt attiecīgās inženierkomunikācijas īpašniekam nodrošināt tās tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi un tehnisko apsekošanu.

8. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehniskās apkopes intervālus un tehniskās apkopes darbības nosaka ražotājs vai normatīvie akti. Ja nav pieejama ražotāja instrukcija vai minētos intervālus un darbības nenosaka normatīvie akti, tās nosaka dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

8.1 Lai efektīvāk izmantotu siltumenerģiju, kā arī atvieglotu norēķinus, dzīvojamās mājas pārvaldītājs uzrauga un regulē siltumenerģijas režīmu atkarībā no diennakts laika un vasaras vai ziemas perioda.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24.punktu)

9. Ja dzīvojamā mājā atrodas citām personām piederošas iekārtas un inženierkomunikācijas, to tehniskās apkopes intervālus un tehniskās apkopes darbības nosaka attiecīgās iekārtas vai inženierkomunikācijas īpašnieks, ja tos nav noteicis ražotājs vai normatīvie akti.

10. Piesaistītā zemesgabala vizuālās pārbaudes ietvaros tiek veiktas šādas darbības:

10.1. ietvēm un piebraucamajiem ceļiem, tiltiem, laipām un kāpnēm:

10.1.1. divas reizes gadā – lietusūdens noteces vizuālā pārbaude;

10.1.2. divas reizes gadā – seguma un malu stāvokļa vizuālā pārbaude;

10.2. apzaļumojumiem:

10.2.1. divas reizes gadā – koku lapotņu un sakņu stāvokļa vizuālā pārbaude;

10.2.2. divas reizes gadā – apzaļumojumu ietekmes uz dzīvojamo māju, tās iekārtām un inženierkomunikācijām vizuālā pārbaude;

10.3. sētām, žogiem, vārtiem, atbalsta mūriem:

10.3.1. divas reizes gadā – krāsojuma un citu veidu apstrādes vizuālā pārbaude;

10.3.2. divas reizes gadā – vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav notikusi nosēšanās;

10.3.3. divas reizes gadā – vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušies citi bojājumi;

10.4. divas reizes gadā – notekūdeņu krājtvertņu un individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, atkritumu konteineru un to laukumu vai atrašanās vietu vizuālā pārbaude.

11. Dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktiskās apsekošanas ietvaros reizi gadā tiek veiktas šādas darbības:

11.1. pamatu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai:

11.1.1. nav notikusi nosēšanās;

11.1.2. nav radušās plaisas;

11.1.3. nav notikusi šuvju atvēršanās starp mājas elementiem (piemēram, pamata blokiem, paneļiem);

11.1.4. nav atlobījies apmetums;

11.1.5. aukstums un mitrums nav nodarījis bojājumus;

11.2. nesošo sienu, pārsegumu un kāpņu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai:

11.2.1. nav notikusi nosēšanās;

11.2.2. nav notikusi šuvju atvēršanās starp mājas elementiem (piemēram, pamata blokiem, paneļiem);

11.2.3. nav radušās deformācijas (piemēram, nosvērumi, izliekumi);

11.2.4. nav radušies mitruma vai pelējuma plankumi, kondensāta radīti bojājumi, krāsojuma bojājumi;

11.3. jumta un jumta pārkares vizuālā pārbaude:

11.3.1. jumta nesošajām konstrukcijām;

11.3.2. jumta segumam;

11.3.3. jumta šuvēm;

11.3.4. jumta lūkām un savienojumiem;

11.3.5. ūdensnoteku tīrībai;

11.4. fasādes elementu vizuālā pārbaude:

11.4.1. fasādēm, balkoniem, cokoliem un karnīzēm;

11.4.2. logiem un durvīm, to rāmjiem, blīvēm, slēdzenēm, eņģēm, stiklojumam vai virsmai;

11.5. skursteņu un dūmvadu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušās plaisas un mitruma radīti bojājumi;

11.6. pagraba telpu vizuālā pārbaude:

11.6.1. sienām, grīdām un griestiem, lai konstatētu, vai nav parādījušies mitruma vai pelējuma plankumi vai kondensāts;

11.6.2. lai konstatētu, vai nav radies kondensāts uz ūdensvada caurulēm vai citām konstrukcijām pagraba telpās;

11.6.3. lai konstatētu, vai neiesūcas ūdens.

(Grozīts ar MK 20.09.2011. noteikumiem Nr.720)

12. Reizi gadā veicama dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku iekštelpu grīdu, griestu un sienu virsmu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušās plaisas, nosēdumi vai kondensāts, kā arī citi pelējumu veicinoši faktori vai pelējuma sēne.

13. Reizi mēnesī veicama inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude:

13.1. apkures sistēmai;

13.2. ūdensapgādes sistēmai;

13.3. kanalizācijas sistēmai;

13.4. ventilācijas sistēmai un klimata iekārtām;

13.5. gāzesapgādes sistēmai.

13.1 Vizuālās pārbaudes ietvaros veicama inženierkomunikāciju ievadu hermētiskuma un koplietošanas telpās esošo logu, durvju, lūku, šahtu, kā arī citu iekārtu un elementu pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušies bojājumi vai citi apstākļi, kas rada siltuma noplūdi apkārtējā vidē. Vizuālās pārbaudes intervālus ziemas un vasaras periodam nosaka dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24.punktu)

14. Papildus šo noteikumu 10., 11., 12., 13. un 13.1 punktā minētajām pārbaudēm vizuālo pārbaudi veic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumus, kā arī pēc avārijas situācijām, kas var radīt apdraudējumu.

(Grozīts ar MK 20.09.2011. noteikumiem Nr.720)

15. Ja vizuālajā pārbaudē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi, pārvaldītājs:

15.1. lemj par ārpuskārtas remonta veikšanu, ja ir konstatēts kāds no šo noteikumu 17.punktāminētajiem bojājumiem;

15.2. lemj par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai, plānotā remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna papildināšanu vai dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju, ja dzīvojamās mājas pārvaldītājs ir dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks, kas ir pilnvarots pieņemt šādu lēmumu;

15.3. sagatavo priekšlikumus dzīvojamās mājas īpašniekam (dzīvokļu īpašnieku kopībai) lēmuma pieņemšanai par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai, nepieciešamā remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna papildināšanu vai dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju, ja dzīvojamo māju pārvalda pārvaldnieks, kas nav pilnvarots pieņemt šādu lēmumu.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

15.1 Ja vizuālajā pārbaudē ir konstatēti apstākļi, kas rada siltuma noplūdi apkārtējā vidē, pārvaldītājs nodrošina šo noteikumu 23.punktā minēto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24.punktu)

16. Būves tehnisko apsekošanu veic, ja kopš dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku (būvju) nodošanas ekspluatācijā vai saskaņā ar attiecīgās dzīvojamās mājas kapitalitātes grupu (1.pielikums) attiecīgajai būves daļai vai iebūvētajam būvizstrādājumam ir pagājis šo noteikumu 2.pielikumā minētais vidējais kalpošanas ilgums.

16.1 Dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnāla paraugs norādīts šo noteikumu3.pielikumā.

(MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

III. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumu novēršanas termiņi

17. Ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti šādi dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi:

17.1. jumta seguma caurtece;

17.2. ūdens notekcauruļu, piltuvju, līkumu un to piestiprināšanas ierīču bojājumi;

17.3. zudusi fasādes arhitektonisko elementu vai ķieģeļu sasaiste ar sienu;

17.4. apmetuma vai karnīžu elementu noslāņošanās;

17.5. izsisti logu vai durvju stikli, norautas logu rāmju vērtnes;

17.6. durvju vērtņu un aizverošo ierīču nenoturība;

17.7. caurtecējumi grīdu pārsegumos sanitāro mezglu vietās grīdas hidroizolācijas bojājumu dēļ;

17.8. plaisas un bojājumi krāsnīs vai dūmvados, kas var izraisīt cilvēku saindēšanos ar dūmgāzēm un apdraudēt mājas ugunsdrošību;

17.9. plaisas un neblīvumi dūmkanālos un to sajūguma vietās ar krāsnīm;

17.10. bojājumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm;

17.11. dzīvojamās mājas elektroapgādes kabeļa bojājumi, kas var radīt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus apgaismei vai radīt ierīču un inženierkomunikāciju darbības traucējumus;

17.12. apkures sistēmas bojājumi apkures sezonā;

17.13. gāzesapgādes sistēmas bojājumi;

17.14. pelējuma sēne un pelējumu veicinoši apstākļi;

17.15. citi šajā punktā neminēti bojājumi, ja to neatliekamu novēršanu paredz normatīvie akti vai ja tie rada būtisku apdraudējumu;

17.16. inženierkomunikāciju ievadu hermetizācijas bojājumi.

(Grozīts ar MK 20.09.2011. noteikumiem Nr.720)

18. Tādu dzīvojamās mājas, tās iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumu novēršanu, kas nav minēti šo noteikumu 17.punktā, veic dzīvojamās mājas pārvaldītāja noteiktajā termiņā.

19. Ja vizuālajā pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti apstākļi, kas var radīt bojājumu rašanos, dzīvojamās mājas pārvaldītājs veic nepieciešamos pasākumus minēto apstākļu novēršanai.

IV. Prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai

(Nodaļa MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

20. Dzīvojamās mājas pārvaldītājs organizē skaitītāja uzstādīšanu patērētās siltumenerģijas daudzuma uzskaitei, ja tāds nav uzstādīts dzīvojamai mājai, kurai siltumenerģiju piegādā persona, kas nav energoapgādes komersants.

21. Dzīvojamās mājas pārvaldītājs plāno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tajā skaitā dzīvojamās mājas renovāciju, ja dzīvojamai mājai vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados pārsniedz 230 kWh/m2 gadā.

(Punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24.punktu)

22. Plānojot dzīvojamās mājas renovāciju, dzīvojamās mājas pārvaldītājs veic energoefektivitātes pasākumus, kas:

22.1. nodrošina tādu dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa samazinājumu, ka siltumenerģijas patēriņš ir mazāks par šo noteikumu 21.punktā minēto siltumenerģijas patēriņa līmeni;

22.2. nodrošina augstāko siltumenerģijas ietaupījumu attiecībā pret pasākuma īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem.

(Punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24.punktu)

23. Ja konstatē apstākļus, kas veicina siltuma noplūdi apkārtējā vidē, pārvaldītājs veic šādus pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai:

23.1. aprīko ārdurvis ar aizvērējmehānismu;

23.2. nodrošina ar siltuma izolāciju apkures sistēmas cauruļvadus un karstā ūdens cauruļvadus, kuri atrodas neapkurināmās telpās;

23.3. nodrošina ar blīvējumu logus un ārdurvis.

(Punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 24.punktu)

V. Noslēguma jautājums

(Nodaļa MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

24. Šo noteikumu 8.1, 13.1, 15.1, 21., 22. un 23.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907

Dzīvojamo māju iedalījums kapitalitātes grupās atbilstoši lietotajiem materiāliem, konstrukcijām un vidējam kalpošanas ilgumam

Kapitalitātes grupa

Pamatu konstrukcija, materiāls

Nesošo sienu – bezkarkasa konstrukciju – materiāls;
nesošā karkasa konstrukciju materiāls

Pārsegumu konstrukcija, materiāls

Dzīvojamo māju vidējais kalpošanas ilgums gados

Piezīmes

I

Sevišķi kapitālas akmens mūra, monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma mūra (ķieģeļu) vai lielbloku;kolonnas un sijas (rīģeļi) monolītā dzelzsbetona vai metāla siju ar monolītā betona aizpildījumu

150

II

Parastas akmens mūra, monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma mūra (ķieģeļu), lielbloku vai lielpaneļu;kolonnas un sijas (rīģeļi) monolītā dzelzsbetona, dzelzsbetona gatavkonstrukciju vai metāla siju ar monolītā dzelzsbetona vai gatavkonstrukciju aizpildījumu

125

III

Atvieglota tipa akmens mūra, monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma mūra (ķieģeļu), lielbloku vai lielpaneļu koka siju, metāla siju ar ķieģeļu mūra velvju aizpildījumu, ķieģeļu mūra velvju, jauktas konstrukcijas

100

IV

Masveida apbūves monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma mūra (ķieģeļu) vai lielpaneļu dzelzsbetona gatavelementu

70

sērijas
1-316;
1-318;
119

V

Masveida apbūves monolītbetona un dzelzsbetona, t.sk. uz plātnes, gatavelementu vai pāļu pamatojuma paneļu un lielpaneļu dzelzsbetona gatavelementu

60

sērijas
103;
104;
1-464;
1-467A;
1-602;
602P

VI

Mazstāvu apbūves akmeņbetona, lentveida betona ķieģeļu mūra vai koka stāvbūves un guļbūves koka siju, dzelzsbetona gatavelementu, jauktas konstrukcijas

50

sērijas M3;
M4

Piezīme. Ģimenes mājām un vasarnīcām kapitalitātes grupu piemēro atbilstoši to tehniskajam raksturojumam.

Ekonomikas ministrs A.Kampars

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907

Konstruktīvo elementu, apdares un inženierietaišu vidējais kalpošanas ilgums

Nr.
p.k.

Konstruktīvie elementi, apdare un inženierietaises

Vidējais normatīvais kalpošanas ilgums gados atkarībā no mājas kapitalitātes

I

II

III

IV

V

VI

1

2

3

4

5

6

7

8

1. Mājas elementi

1.1. Pamati

1.1.1. dzelzsbetona pāļu

150

125

100

70

60

1.1.2. koka pāļu, atrodoties nemainīgi zem ūdens

150

125

100

1.1.3. monolītā dzelzsbetona plātnes

150

125

100

1.1.4. betona un dzelzsbetona gatavelementu un monolītie lentveida

150

125

100

70

60

50

1.1.5. dabisko akmeņu mūra cementa javā – lentveida un stabveida

150

125

100

50

1.1.6. dabisko akmeņu mūra kaļķu javā – lentveida un stabveida

100

50

1.1.7. ķieģeļu mūra lentveida un stabveida

50

1.1.8. koka krēsli un gulšņi

50

1.2. Sienas un karkasi

1.2.1. Karkasi

1.2.1.1. monolītā dzelzsbetona karkasi

150

125

1.2.1.2. dzelzsbetona gatavelementu un tērauda karkasi

125

100

1.2.2. Sienas

1.2.2.1. monolītā dzelzsbetona vai betona

150

125

1.2.2.2. ķieģeļu vai dobo keramikas bloku mūra, nesošās 2,5 ķieģeļu biezumā un biezākas vai karkasa aizpildījuma pašneses mūra

150

125

1.2.2.3. ķieģeļu vai dobo keramikas bloku mūra, nesošās līdz 2,5 ķieģeļu biezumam

125

100

70

60

1.2.2.4. atvieglotā ķieģeļu vai dobo keramikas bloku mūra

100

1.2.2.5. lielpaneļu nesošās vai pašneses

70

60

1.2.2.6. iekārto paneļu

70

60

1.2.2.7. sīkbloku, monolītā keramzītbetona vai izdedžbetona

100

1.2.2.8. koka guļbūves, pildrežģu vai jauktas (mūra–koka) konstrukcijas

70

60

50

1.2.2.9. koka stāvbūves vai koka vairogu

70

60

1.2.2.10. atvieglotas konstrukcijas koka stāvbūves

50

1.2.2.11. gatavkonstrukciju sienu paneļu vai bloku saduršuves

10

10

1.2.2.12. ķieģeļu mūra un lielpaneļu ārsienu papildsiltinājums no putupolistirola ar plānkārtas apmetumu

40

40

40

40

40

1.2.2.13. ķieģeļu mūra un lielpaneļu ārsienu papildsiltinājums no akmens vates ar plānkārtas apmetumu

40

40

40

40

40

1.2.2.14. ķieģeļu mūra un lielpaneļu ārsienu papildsiltinājums no putupolistirola ar vēdināmu starpslāni un metāla skārda, akmens plātņu apšuvumu

75

75

75

70

60

1.2.2.15. ķieģeļu mūra un lielpaneļu ārsienu papildsiltinājums no akmens vates ar vēdināmu starpslāni un metāla skārda, akmens plātņu apšuvumu

100

100

100

70

60

1.2.2.16. koka ārsienu papildsiltinājums no putupolistirola ar plānkārtas apmetumu

50

1.2.2.17. koka ārsienu papildsiltinājums no akmens vates ar plānkārtas apmetumu

50

1.2.2.18. koka ārsienu papildsiltinājums no putupolistirola ar vēdināmu starpslāni un metāla skārda apšuvumu

50

1.2.2.19. koka ārsienu papildsiltinājums no akmens vates ar vēdināmu starpslāni un metāla skārda apšuvumu

50

1.2.2.20. monolītā dzelzsbetona ārsienas siltinājums no putupolistirola ar plānkārtas apmetumu

75

1.2.2.21. monolītā dzelzsbetona ārsienas siltinājums no akmens vates ar plānkārtas apmetumu

100

1.3. Balkoni, lodžijas, lieveņi

1.3.1. dzelzsbetona lielizmēra plātņu lodžijas un balkoni

100

100

60

50

60

1.3.2. metāla konsolsiju balkoni

70

70

50

1.3.3. lieveņi ar dzelzsbetona un betona pakāpieniem

70

70

50

40

40

1.3.4. lieveņi ar koka pakāpieniem

20

20

1.4. Pārsegumi

1.4.1. monolītā dzelzsbetona

150

125

100

1.4.2. dzelzsbetona gatavelementu klāji ēkās ar 2,5 ķieģeļu biezuma un biezākām sienām

150

125

1.4.3. dzelzsbetona gatavelementu klāji ēkās ar sienām līdz 2,5 ķieģeļu biezumam

125

100

70

1.4.4. dzelzsbetona gatavelementu pārsegumi lielpaneļu ēkās un ēkās ar atvieglota mūra sienām

70

60

1.4.5. mūra, betona vai dzelzsbetona velves

150

125

100

1.4.6. dzelzsbetona mazizmēra gatavelementu vai monolitēti gatavelementu pārsegumi

150

125

100

1.4.7. metāla siju pārsegumi ar dzelzsbetona gatavelementu, monolītā dzelzsbetona, betona vai mūra velvju aizpildījumu

125

100

1.4.8. apmesti metāla vai koka siju starpstāvu pārsegumi ar koka konstrukcijas aizpildījumu zem dzīvojamām telpām un palīgtelpām

60

60

1.4.9. apmesti metāla vai koka siju starpstāvu pārsegumi ar koka konstrukcijas aizpildījumu zem sanitārajiem mezgliem un virtuvēm

30

30

1.4.10. apmesti metāla vai koka siju bēniņu pārsegumi ar koka konstrukcijas aizpildījumu

30

30

1.4.11. neapmesti atvieglotas konstrukcijas koka siju pārsegumi

50

1.4.12. bēniņu pārsegumu papildsiltinājums no putupolistirola

70

70

70

70

60

50

1.4.13. bēniņu pārsegumu papildsiltinājums no akmens vates

100

100

100

70

60

50

1.4.14. pagraba pārsegumu (pagrabtelpas griestu), caurbrauktuvju papildsiltinājums no putupolistirola

60

60

60

60

60

1.4.15. pagraba pārsegumu (pagrabtelpas griestu), caurbrauktuvju papildsiltinājums no akmens vates

70

70

70

70

60

1.5. Jumtu nesošie elementi

1.5.1. dzelzsbetona gatavelementu klāji

150

125

100

70

60

1.5.2. dzelzsbetona un metāla nesošie gatavelementi (piemēram, spāres, kopturi)

100

100

100

70

1.5.3. koka nesošie elementi (piemēram, spāres, jumta krēsls, kopturi, jumta klājs, latojums)

100

100

80

70

50

1.6. Jumtu iesegumi

1.6.1. viļņotās un plakanās azbestcementa loksnes

40

40

40

40

1.6.2. šķiedrcementa loksnes

80

80

80

50

1.6.3. viļņotās sintētisko materiālu loksnes

50

50

1.6.4. viļņotās bitumenizēto materiālu loksnes

40

40

40

1.6.5. māla kārniņi

150

125

100

50

1.6.6. betona kārniņi

90

90

90

50

1.6.7. ruļļmateriālu ieseguma hidroizolācijas paklājs 3–4 kārtās

25

25

25

25

1.6.8. ruļļmateriālu ieseguma hidroizolācijas paklājs 1–2 kārtās

15

1.6.9. gumijota bitumena (šindeļu) iesegumi

50

50

50

1.6.10. stiegroti mastikas iesegumi

30

30

30

30

1.6.11. nestiegroti mastikas iesegumi

15

15

15

15

1.6.12. gludā cinkotā skārda iesegumi

40

40

40

40

40

1.6.13. gludā melnā skārda iesegumi

20

20

1.6.14. profilēto lielizmēra tērauda lokšņu iesegumi

50

50

50

50

1.6.15. profilēto mazizmēra tērauda elementu (piemēram, dakstiņu) iesegumi

40

40

40

40

1.6.16. niedru un salmu iesegumi

125

100

50

1.6.17. skaidu, jumstiņu un dēlīšu iesegumi

30

30

1.6.18. skārda iesegumu krāsojums (ne HAMMERIT tipa)

10

10

10

10

1.6.19. slīpo jumtu sniega barjeras

30

30

30

30

30

1.7. Jumtūdeņu novadsistēma

1.7.1. ārējās plastmasas teknes un novadcaurules

50

50

50

50

50

1.7.2. ārējās rūpnieciski pārklātās teknes un novadcaurules, fasāžu izvirzījumu iesegumi

50

50

50

50

50

1.7.3. ārējās cinkotā skārda teknes un novadcaurules, fasāžu izvirzījumu iesegumi

35

35

35

35

35

1.7.4. iekšējās ķeta novadcaurules

60

60

60

60

60

50

1.7.5. iekšējās polimērmateriāla novadcaurules

70

70

70

70

60

50

1.7.6. tekņu un novadcauruļu elektriskās apsildes sistēmas

20

20

20

20

1.8. Kāpnes

1.8.1. monolītā dzelzsbetona (nesošā daļa)

150

125

100

1.8.2. dzelzsbetona gatavelementu (nesošā daļa)

150

125

100

70

60

1.8.3. dzelzsbetona, betona, akmens pakāpienu uz dzelzsbetona un metāla laidsijām (nesošā daļa)

100

100

100

1.8.4. dzelzsbetona, betona, akmens, ķieģeļu mūra pakāpienu (virsma)

70

70

70

70

60

1.8.5. koka konstrukcijas virszemes daļā

40

40

50

1.8.6. koka konstrukcijas pagrabos

30

30

40

1.9. Starpsienas

1.9.1. transformējamās

50

50

50

50

1.9.2. dzelzsbetona

70

60

1.9.3. ķieģeļu mūra, betona un keramikas bloku

150

125

100

70

1.9.4. stiklbloku vai profilētā stikla

70

70

70

1.9.5. ģipšbetona lielpaneļu, ģipšbetona vai gāzbetona plātņu vai bloku

70

70

70

60

1.9.6. koka vairogu un koka, apmestas, starp istabām

50

50

50

1.9.7. koka vairogu un koka, apmestas, sanitārajos mezglos un virtuvēs

20

20

20

1.9.8. koka karkasa, pildiņu, galdnieku

40

40

40

1.9.9. metāla karkasa, ar ģipškartona lokšņu apšuvumu

50

50

50

50

50

50

1.10. Grīdas

1.10.1. betona klons

50

50

50

50

1.10.2. cementa klons

30

30

30

30

30

1.10.3. teraco klons

60

60

60

1.10.4. ķieģeļu klons

50

1.10.5. mastikas (polivinilacetāta)

15

15

15

70

60

1.10.6. mastikas (piemēram, poliesteru, poliuretāna)

20

20

20

20

1.10.7. cementa, keramikas un akmens masas flīžu

70

70

70

70

60

50

1.10.8. polimērmateriāla plātnīšu (piemēram, polivinilhlorīda)

10

10

10

10

10

1.10.9. linoleja vai relīna

20

20

20

20

20

20

1.10.10. dēļu uz grunts

20

20

20

1.10.11. dēļu uz pārsegumiem

30

30

30

30

1.10.12. ģipškartona grīdu pamatnes

70

70

70

70

60

50

1.10.13. kokšķiedru plākšņu

15

15

15

15

1.10.14. kokskaidu plātņu grīdu pamatnes

40

40

40

40

40

40

1.10.15. gabalparketa

80

80

80

70

60

50

1.10.16. parketa dēļu, mozaīkas parketa vai parketa vairogu, cietkoksnes laminātparketa

70

70

70

70

60

50

1.10.17. laminātparketa

25

25

25

25

25

25

1.10.18. saplākšņa grīdu pamatnes

40

40

40

40

40

40

1.10.19. paklājveida – tekstila

15

15

15

15

15

15

1.11. Apkures ierīces

1.11.1. Stacionārās un centrālās apkures ierīces

1.11.1.1. krāsnis ar cieto kurināmo

100

100

100

70

60

50

1.11.1.2. kamīni ar cieto kurināmo

100

100

100

70

60

50

1.11.1.3. pavardi ar cieto kurināmo

50

50

50

50

1.11.1.4. pavardi ar sildmūri ar cieto kurināmo

50

50

50

50

1.11.1.5. grīdu apkures sistēma ar polimērmateriāla cauruļvadiem

40

40

40

40

40

1.11.1.6. grīdu elektroapkures vadu sistēma

40

40

40

40

40

1.11.2. Pārvietojamās apkures ierīces

1.11.2.1. pārvietojamie pavardi, krāsniņas un kamīni ar cieto kurināmo

20

20

20

20

20

1.12. Ailu aizpildījumi

1.12.1. koka rāmja logu un balkondurvju ailu tradicionālie aizpildījumi

40

30

30

30

30

30

1.12.2. logu ailu aizpildījumi stikla pakešu plastmasas rāmjos

50

50

50

50

50

50

1.12.3. logu ailu aizpildījumi stikla pakešu līmēta koka rāmjos

60

60

60

60

60

60

1.12.4. logu ailu aizpildījumi stikla pakešu alumīnija/koka rāmjos

60

60

60

60

60

60

1.12.4.1. logu ailu aizpildījumi stikla pakešu plastmasas rāmjos, daudzkameru, ar vēdināšanas papildierīci

50

50

50

50

50

50

1.12.4.2. logu ailu aizpildījumi stikla pakešu līmēta koka rāmjos, daudzkameru, ar vēdināšanas papildierīci

60

60

60

60

60

60

1.12.4.3. logu ailu aizpildījumi stikla pakešu alumīnija/koka rāmjos, daudzkameru, ar vēdināšanas papildierīci

60

60

60

60

60

60

1.12.5. durvju ailu aizpildījumi dzīvokļu telpās

50

50

40

40

40

40

1.12.6. dzīvokļu ieejas durvju ailu aizpildījumi

40

40

30

30

30

30

1.12.7. ēku ārdurvju ailu aizpildījumi ar koka durvīm

50

40

35

10

10

35

1.12.8. ēku ārdurvju ailu aizpildījumi ar metāla durvīm

50

50

50

50

50

50

1.12.9. ēku ārdurvju ailu aizpildījumi ar stikla pakešu durvīm plastmasas rāmjos

50

50

50

50

50

50

1.12.10. ēku ārdurvju ailu aizpildījumi ar stikla pakešu durvīm alumīnija rāmjos

60

60

60

60

60

50

1.12.11. ārdurvju aizvērējmehānismi

20

15

15

15

15

15

1.12.12. garāžas vārtu (durvju) ailu aizpildījumi

30

1.12.13. namdaru durvju aizpildījumi

20

20

20

20

1.13. Iekšējā apdare

1.13.1. mūra virsmu apmetums

60

60

60

50

50

1.13.2. koka virsmu apmetums – sienu, griestu, uz skaliņu režģojuma

40

40

40

40

1.13.3. keramikas flīžu apdare

60

60

50

50

50

50

1.13.4. ģipškartona lokšņu apdare

30

30

30

30

30

30

1.13.5. krāsojums ar ūdens krāsām

5

5

5

5

5

5

1.13.6. krāsojums ar emulsijas krāsām

7

7

7

7

7

7

1.13.7. krāsojums ar eļļas vai sintētiskajām krāsām, emaljām un lakām

10

10

10

10

10

10

1.13.8. apdare ar tapetēm vai audumu

10

10

10

10

10

10

1.14. Ārējā apdare

1.14.1. dabiskā akmens apdare

150

125

100

1.14.2. apdare ar cementa (MINERIT tipa) vai keramikas plātnēm

70

70

70

60

1.14.3. apdare ar paklājmozaīkas plātnītēm

30

30

30

30

1.14.4. cēlapmetums

70

50

50

1.14.5. ķieģeļu mūra apmetums jauktā javā

70

50

50

50

1.14.6. ķieģeļu mūra apmetums kaļķu javā

50

50

1.14.7. betona vai apmetuma kaļķu krāsojums

20

20

1.14.8. betona vai apmetuma silikātkrāsojums

20

20

20

1.14.9. betona vai apmetuma polimērkrāsojums

20

20

20

1.14.10. betona vai apmetuma silīcijorganiskais krāsojums

25

25

25

1.14.11. plānkārtas apmetums uz sietu pa ārējās efektīvās siltumizolācijas slāni

40

40

40

30

30

1.14.12. koka virsmu eļļas krāsojums (dienvidu fasādēs)

3

3

3

3

3

3

1.14.13. koka virsmu eļļas krāsojums (ziemeļu fasādēs)

10

10

10

10

10

10

2. Inženierkomunikācijas un ar tām saistītās inženierietaises

2.1. Aukstā ūdens ūdensvads un kanalizācija

2.1.1. cinkoto cauruļu (ar vītņu savienojumiem) cauruļvadi (nav ieteicami cinkotie cauruļvadi)

30

30

30

30

30

30

2.1.2. cauruļvadi no melnām tērauda gāzes vadu caurulēm

15

15

15

15

15

15

2.1.2.1. daudzslāņu cauruļvadi

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

2.1.2.2. plastmasas (ar hloru sastāvā) cauruļvadi

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

2.1.3. kanalizācijas cauruļvadi ar ķeta cauruļu veidgabaliem

60

60

60

60

60

60

2.1.4. kanalizācijas cauruļvadi ar plastmasas cauruļu veidgabaliem

70

70

70

70

70

70

2.1.5. tualetes krāni

30

30

30

30

30

30

2.1.6. keramikas roku mazgātnes

30

30

30

30

30

30

2.1.7. keramikas klozetpodi, bidē

30

30

30

30

30

30

2.1.8. skalošanas tvertnes

150

125

100

70

60

50

2.1.9. polimērmateriāla vannas

30

30

30

30

30

30

2.1.10. emaljētas ķeta vannas

60

60

60

60

60

60

2.1.11. emaljētas metāla vannas

50

50

50

50

50

50

2.1.12. dušas kabīnes ar emaljēta metāla paliktņiem

30

30

30

30

30

30

2.1.13. trauku mazgātnes un virtuves izlietnes no nerūsošā tērauda

40

40

40

40

40

40

2.1.14. ķeta aizbīdņi un ventiļi

40

40

40

40

40

40

2.1.15. misiņa ventiļi

40

40

40

40

40

40

2.2. Karstā ūdens ūdensvads

2.2.1. cinkoto cauruļvadu (tikai ar vītņu savienojumiem) sistēmās ar atgaisošanu un ūdens attīrīšanu (nav ieteicami cinkotie cauruļvadi)

20

20

20

20

20

20

2.2.2. cinkoto cauruļvadu (tikai ar vītņu savienojumiem) sistēmās bez ūdens sagatavošanas (nav ieteicami cinkotie cauruļvadi)

15

15

15

15

15

15

2.2.2.1. daudzslāņu cauruļvadi

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

2.2.2.2. plastmasas (ar hloru sastāvā) cauruļvadi

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

15–20

2.2.2.3. melnās tērauda gāzes vada caurules

10

10

10

10

10

10

2.2.3. jaucējkrāni (lodveida)

30

30

30

30

30

30

2.2.4. dvieļu žāvētāji (cinkoto cauruļu, niķelētie, tikai ar vītņu savienojumiem, uz karstā ūdens cauruļvadiem)

30

30

30

30

30

30

2.2.5. ķeta aizbīdņi un ventiļi
2.2.6. misiņa ventiļi un konuskrāni

40

40

40

40

40

40

2.2.7. vannas krāsnis (ar cieto kurināmo)

25

25

25

25

25

25

2.3. Centrālapkure

2.3.1. radiatori (ķeta)

50

50

50

50

50

50

2.3.2. kaloriferi kāpņu telpās

40

40

40

40

40

2.3.3. konvektori

40

40

40

40

40

40

2.3.4. stāvvadi

40

40

40

40

40

40

2.3.4.1. sildelementu pieslēgumvadi, vara stāvvadi

50

50

50

50

50

50

2.3.4.2. sildelementu pieslēgumvadi, daudzslāņu stāvvadi

50

50

50

50

50

50

2.3.5. maģistrālie vadi (polimērmateriāla)

50

50

50

50

50

50

2.3.6. iekšējie maģistrālie vadi, tērauda, rūpnieciski izolēti

50

50

50

50

50

50

2.3.7. maģistrālie vadi (polimērmateriāla)

50

50

50

50

50

50

2.3.8. cauruļvadu izolācija (akmens vates)

50

50

50

50

50

50

2.3.9. aizbīdņi

40

40

40

40

40

40

2.3.10. ventiļi

40

40

40

40

40

40

2.3.11. individuālā siltuma mezgla apkures siltummainis

40

40

40

40

40

40

2.3.12. individuālā siltuma mezgla karstā ūdens siltummainis

40

40

40

40

40

40

2.3.13. individuālā siltuma mezgla automātiskā regulētājiekārta

40

40

40

40

40

40

2.4. Telpu vēdināšana un ventilācija

2.4.1. elektriskie ventilatori

40

40

40

40

40

40

2.4.2. vēdināšanas kanāli (sienās)

100

100

70

70

60

50

2.4.3. stacionārie kondicionieri

40

40

40

40

40

40

2.4.4. ventilācijas gaisa vadi, skārda, rūpnieciski izgatavoti

50

50

50

50

50

50

2.5. Sausie atkritumvadi

2.5.1. atkritumu lūkas, vārsti, aizbīdņi

30

30

2.5.2. atkritumu savākšanas kamera

70

60

2.5.3. ventilācija

30

30

2.5.4. šahta

70

60

2.6. Dabasgāzes un sašķidrinātās gāzes iekārtas

2.6.1. dabasgāzes spiediena pazeminātājiekārta

50

50

50

50

50

50

2.6.2. iekšējie cauruļvadi

50

50

50

50

50

50

2.6.3. gāzes pavardi

20

20

20

20

20

20

2.6.4. gāzes ūdenssildītāji

15

15

15

15

15

15

2.6.5. gāzes apkures ierīces

20

20

20

20

20

20

2.7. Elektroiekārtas

2.7.1. elektroapgādes ievada sadalnes ierīces

40

40

40

40

40

40

2.7.2. elektroapgādes maģistrālie tīkli no vara kabeļiem

40

40

40

40

40

40

2.7.3. dzīvokļu elektroapgādes tīkli no vara vadiem

40

40

40

40

40

40

2.7.4. koplietošanas telpu dežūrapgaismojuma elektroapgādes tīkls

30

30

30

30

30

30

2.7.5. ražošanas un tehnisko telpu apgaismojuma tīkls

40

40

40

40

40

40

2.7.6. liftu un pacēlāju barošanas tīkls

30

30

30

30

30

30

2.7.7. iebūvēto iekārtu barošanas tīkli

40

40

40

40

40

40

2.7.8. sadzīves elektropavardi

30

30

30

30

30

30

2.8. Vājstrāvas ietaises

2.8.1. mājas iekšējo sakaru un apsardzes, ugunsdzēsības signalizācijas tīklu instalācija

30

30

30

30

30

30

2.8.2. mājas iekšējo sakaru un apsardzes, ugunsdzēsības signalizācijas tīklu sadales, sensori, mēraparāti u.tml.

30

30

30

30

30

30

2.8.3. namruņu tīklu instalācija

30

30

30

30

30

30

2.8.4. namruņu sarunu iekārtas dzīvokļos

30

30

30

30

30

30

2.8.5. namruņu portālās sarunu iekārtas (pie ieejām)

30

30

30

30

30

30

2.8.6. namruņu instalācijas elektriskās slēdzenes

30

30

30

30

30

30

2.8.7. mājvadības sistēma (Building management system(BMS))

50

50

50

50

50

50

2.9. Pasažieru lifti

2.9.1. pasažieru lifti

30

30

30

30

30

2.10. Ārējie ūdensvada, kanalizācijas un siltumapgādes inženiertīkli

2.10.1. ūdensvada ievads, ķeta cauruļu

40

40

40

40

40

40

2.10.2. ūdensvada ievads, tērauda cauruļu

40

40

40

40

40

40

2.10.3. ūdensvada ievads, polimērmateriāla cauruļu

50

50

50

50

50

50

2.10.4. pagalma saimnieciskā, lietusūdens kanalizācija un kanalizācijas izlaides, ķeta cauruļu

40

40

40

40

40

40

2.10.5. pagalma saimnieciskā, lietusūdens kanalizācija un kanalizācijas izlaides, keramikas, polimērmateriāla vai azbestcementa cauruļu

50

50

50

50

50

50

2.10.6. ūdens izdales krāni

35

35

35

35

35

35

2.10.7. centralizētās siltumapgādes trase

35

35

35

35

35

35

2.10.8. pagalma gāzesvads

50

50

50

50

50

50

2.10.9. pamatu drenāža

50

50

50

50

50

50

2.11. Ārējais labiekārtojums

2.11.1 brauktuvju asfaltbetona segums

20

20

20

20

20

20

2.11.2. ietvju asfaltbetona segums, noklājs pa ēkas perimetru

20

20

20

20

20

20

2.11.3. laukumi un celiņi ar šķembu segumu

10

10

10

10

10

10

2.11.4. laukumi un celiņi ar betona flīžu segumu

35

35

35

35

35

35

Piezīme. Dzīvojamo māju, to konstruktīvo elementu, apdares un inženierietaišu vidējais normatīvais kalpošanas ilgums norādīts ekspluatācijai normālos apstākļos. Agresīvas vides iedarbībai pakļauto elementu, apdares un inženierietaišu vidējais normatīvais kalpošanas ilgums piemērojams ar koeficientu 0,8 – vāji agresīvā, 0,6 – vidēji agresīvā un 0,4 – ļoti agresīvā vidē.

Ekonomikas ministrs A.Kampars

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907

Dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnāls

(Pielikums MK 20.09.2011. noteikumu Nr.720 redakcijā)

Nr.p.k.

Apsekošanas datums

Apsekojamais objekts (dzīvojamā māja vai tās daļa, iekārtas vai elementa nosaukums, inženierkomunikāciju veids)

Apsekošanas rezultāts

Nepieciešamās darbības bojājumu novēršanai (ja konstatēti bojājumi)

Apsekotājs (juridiskās personas nosaukums, fiziskās personas vārds, uzvārds)

Paraksts

Nr.1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

Ministru kabineta noteikumi Nr.1013

Rīgā 2008.gada 9.decembrī (prot. Nr.89 12.§)

Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

Izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju
” 50.panta piekto daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek veikta samaksa par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (turpmāk – dzīvojamā māja) uzturēšanai nepieciešamajiem siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumiem (turpmāk – pakalpojumi), ja pakalpojums tiek sniegts ar valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības (turpmāk – pārvaldnieks) starpniecību;

1.2. kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā pakalpojuma piegādes līguma nosacījumiem.

2. Noteikumi piemērojami līdz dienai, kamēr dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un dzīvokļu īpašnieki nav savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība.

3. Pakalpojumu nodrošināšanu dzīvojamai mājai organizē pārvaldnieks, dzīvokļu īpašnieku vārdā noslēdzot līgumu par pakalpojumu piegādi un lietošanu.

4. Pārvaldniekam ir pienākums:

4.1. iepazīstināt katru dzīvokļa īpašnieku ar noslēgto pakalpojumu līgumu nosacījumiem par pakalpojumu piegādi attiecīgai dzīvojamai mājai, rakstiski norādot attiecīgās informācijas sniegšanas laiku un vietu;

4.2. rakstiski informēt katru dzīvokļa īpašnieku par izmaiņām attiecīgo pakalpojumu piegādes līgumos, minēto informāciju nosūtot mēneša laikā no grozījumu spēkā stāšanās dienas, ja ar attiecīgajiem grozījumiem mainīta:

4.2.1. pakalpojuma samaksas kārtība;

4.2.2. pakalpojuma piegādes nosacījumi (piemēram, pakalpojuma sniegšanas biežums, siltumnesēja parametri);

4.2.3. kārtība, kādā tiek pārrēķināta samaksa par pakalpojumu, kas nav nodrošināts vai nav nodrošināts līgumā noteiktajā kvalitātē vai daudzumā.

5. Kārtību, kādā notiek savstarpējie norēķini starp dzīvokļa īpašnieku un pārvaldnieku, nosaka pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā (turpmāk – pārvaldīšanas līgums). Minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā.

6. Sniegto pakalpojumu apjoma uzskaiti un norēķinus ar pakalpojumu sniedzēju pārvaldnieks veic par katru dzīvojamo māju atsevišķi.

7. Dzīvokļa īpašnieks var vienoties ar pārvaldnieku par avansa maksājumiem un maksājumu atlikšanu, kā arī par citiem pakalpojumu piegādes līguma nosacījumiem.

7.1 Pārvaldniekam ir pienākums rēķinos par patērēto siltumenerģiju:

7.1 1. norādīt dzīvojamās mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu norēķinu periodā (megavatstundās), kā arī uz dzīvokļa īpašumu attiecināmo siltumenerģijas patēriņu norēķinu periodā (megavatstundās), atsevišķi norādot patērēto siltumenerģiju dzīvojamās mājas apsildei un karstā ūdens sagatavošanai;

7.1 2. reizi gadā norādīt:

7.1 2.1. dzīvojamās mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu gadā (megavatstundās), kā arī uz dzīvokļa īpašumu attiecināmo siltumenerģijas patēriņu gadā (megavatstundās), atsevišķi norādot patērēto siltumenerģiju dzīvojamās mājas apsildei un karstā ūdens sagatavošanai;

7.1 2.2. dzīvojamās mājas īpatnējo siltumenerģijas patēriņu uz mājas kopējo apkurināmo platību (tai skaitā koplietošanas telpām) (kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā), kā arī dzīvojamās mājas īpatnējo siltumenerģijas patēriņu uz atsevišķā īpašuma platību (kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā).

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā)

8. Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības pieprasīt:

8.1. informāciju par dzīvojamā mājā uzstādīto skaitītāju rādījumiem, ar kuriem saskaņā katra norēķinu perioda beigās tiek noteikta maksa par attiecīgo pakalpojumu;

8.2. informāciju, ar kuru saskaņā katra norēķinu perioda beigās tiek noteikta maksa par attiecīgo pakalpojumu, ja dzīvojamās mājas komunikāciju ievadā skaitītājs nav uzstādīts;

8.3. citu ar maksājumiem saistītu informāciju.

9. Pārvaldniekam ir pienākums septiņu darbdienu laikā sniegt rakstisku atbildi uz šo noteikumu8.punktā minēto pieprasījumu.

10. Pārvaldniekam vai tā pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt atsevišķajā īpašumā uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, darbību un plombu tehnisko stāvokli. Ja dzīvokļa īpašnieks atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nenodrošina iespēju pārbaudīt skaitītāju vai pārbaudē konstatēts, ka skaitītāja plombējums ir bojāts, pārvaldnieks ūdens patēriņu attiecīgajam dzīvoklim aprēķina kā dzīvoklim, kurā skaitītājs nav verificēts.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu2.punktu)

11. (Svītrots ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.817)

12. (Svītrots ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.817)

13. (Svītrots ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.817)

14. Ūdens patēriņu uzskaita, izmantojot skaitītājus, kas atbilst šādām prasībām:

14.1. tiem ir veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem un mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību;

14.2. tie ir verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodiskumu un mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu2.punktu)

14.1 Pārvaldnieks vai cita persona, kura ir uzstādījusi vai nomainījusi ūdens patēriņa skaitītāju, noplombē skaitītāja pievienošanas vietu. Ja ūdens patēriņa skaitītāju uzstādījusi vai nomainījusi cita persona, skaitītāja pievienošanas vietu noplombē pārvaldnieka klātbūtnē.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

15. Skaitītāja periodisko verificēšanu nodrošina:

15.1. dzīvokļa īpašnieks, ja skaitītājs uzstādīts par attiecīgā dzīvokļa īpašnieka līdzekļiem;

15.2. pārvaldnieks, ja skaitītājs uzstādīts par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līdzekļiem.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu2.punktu)

16. (Svītrots no 01.10.2013. ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.817, sk. grozījumu 2.punktu)

17. Par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi vai kuru patēriņa noteikšanai nav uzstādīti skaitītāji, aprēķinu veic šādi:

17.1. par siltumenerģiju atsevišķā īpašuma apsildei (apkurei) – proporcionāli atsevišķā īpašuma kopējai platībai, atskaitot balkonu un lodžiju platību;

17.2. par siltumenerģiju karstā ūdens sagatavošanai:

17.2.1. par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai – atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam;

17.2.2. par siltumenerģiju patērētajam karstajam ūdenim – proporcionāli patērētā karstā ūdens daudzumam;

17.3. par siltumenerģiju koplietošanas telpu apsildei (apkurei) – proporcionāli dzīvokļu īpašumu kopējai platībai;

17.4. par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju – atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam. Ja atsevišķais īpašums ir neapdzīvojamā telpa, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība, aprēķinu veic atbilstoši līguma nosacījumiem;

17.5. par kanalizāciju – proporcionāli patērētajam ūdens daudzumam;

17.6. par elektroenerģiju mājas koplietošanas telpu apgaismošanai un inženierkomunikāciju ierīču darbināšanai – atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam;

17.7. par lifta uzturēšanu – atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam;

17.8. (svītrots no 01.10.2013. ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.817, sk. grozījumu 2.punktu).

(Grozīts ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.817; 17.4.apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2013.; grozījumi 17.6.apakšpunktā un grozījumi par 17.7.apakšpunkta svītrošanu stājas spēkā 01.01.2014. un iekļauti noteikumu redakcijā uz 01.01.2014., sk. grozījumu 2. un 3.punktu)

18. Ja atsevišķajam īpašumam ir ierīkota autonoma apkure vai ja atsevišķā īpašumā nelieto centralizēti sagatavoto karsto ūdeni, īpašnieks maksā par mājas koplietošanas vajadzībām patērēto siltumenerģijas daļu, kas attiecināma uz atsevišķo īpašumu, atbilstoši siltumapgādes speciālista izstrādātajam un ar pārvaldnieku saskaņotajam aprēķinam.

19. Ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu2.punktu)

19.1 Šo noteikumu 19.punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):

19.1 1. kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;

19.1 2. kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;

19.1 3. kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;

19.1 4. kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

20. (Svītrots no 01.10.2013. ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.817, sk. grozījumu 2.punktu)

21. Ja skaitītāji nav uzstādīti ne dzīvojamās mājas ievadā, ne atsevišķajos īpašumos, norēķinus veic saskaņā ar līguma nosacījumiem par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu2.punktu)

22. Dzīvokļu īpašniekiem aprēķinātais ūdens patēriņš nedrīkst pārsniegt dzīvojamai mājai piegādātā ūdens apjomu.

23. Pārvaldniekam ir tiesības par saviem līdzekļiem veikt ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanu, kā arī pieprasīt, lai dzīvokļa īpašnieks nodrošina piekļuvi skaitītājam pirmstermiņa verificēšanas veikšanai. Ja dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt skaitītāja verificēšanai, pārvaldnieks ūdens patēriņu dzīvoklim aprēķina kā par tādu dzīvokli, kurā skaitītājs nav verificēts.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu2.punktu)

23.1 Saskaņojot ar pārvaldnieku, dzīvokļa īpašniekam ir tiesības par saviem līdzekļiem nodrošināt ūdens patēriņa skaitītāja pirmstermiņa verificēšanu, lai noskaidrotu ūdens patēriņa skaitītāja atbilstību normatīvajos aktos par atkārtoto verificēšanu noteiktajām prasībām.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

24. Ja skaitītājs ir uzstādīts, neievērojot normatīvajos aktos ūdens patēriņa skaitītājiem noteiktās prasības, vai arī skaitītājs neatbilst noteiktajām prasībām, izdevumus, kas saistīti ar skaitītāja atkārtotu verificēšanu agrāk par verificēšanas sertifikātā noteikto termiņu vai pareizu uzstādīšanu, sedz attiecīgi dzīvokļa īpašnieks, pārvaldnieks vai pakalpojuma sniedzējs.

(Grozīts ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.817; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

25. Ja verificēšanā konstatē dzīvojamās mājas ūdens ievadā uzstādītā skaitītāja bojājumu vai arī ir beidzies attiecīgā skaitītāja verificēšanas termiņš, norēķini par pēdējo norēķinu periodu tiek veikti saskaņā ar līguma nosacījumiem par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu.

(Grozīts ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.817; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

26. (Svītrots no 01.10.2013. ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.817, sk. grozījumu 2.punktu)

27. Dzīvokļa īpašnieks pārvaldnieka noteiktajā kārtībā un termiņā katru mēnesi nolasa ūdens skaitītāja rādījumu un nodod tos pārvaldniekam aprēķinu veikšanai.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu2.punktu)

28. Ja prombūtnes dēļ dzīvokli neizmanto neviena persona un dzīvokļa īpašnieks nevar iesniegt informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu, dzīvokļa īpašnieks par to iepriekš informē pārvaldnieku.

29. Ja dzīvokļa īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vai šo noteikumu28.punktā minētajā kārtībā nav informējis par prombūtni, pārvaldnieks aprēķina ūdens patēriņu atsevišķajam īpašumam, ņemot vērā konkrētā atsevišķā īpašuma vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc kārtas.

(Grozīts ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.817; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

30. Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20 %, un ir saņemts attiecīgs dzīvokļa īpašnieka iesniegums, pārvaldnieks divu mēnešu laikā noskaidro ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtē iespēju tos īstenot.

(Grozīts ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.817; grozījumi punktā stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

31. Lai efektīvāk izmantotu siltumenerģiju, kā arī atvieglotu norēķinus, dzīvokļu īpašnieki var ievēlēt pārstāvi, kas uzrauga siltumenerģijas režīmu, nolasa skaitītāju rādījumus un veic citus līgumā paredzētos pienākumus (turpmāk – energopārvaldnieks).

32. Dzīvokļu īpašnieki slēdz līgumu ar energopārvaldnieku par šo noteikumu 31.punktā minēto pienākumu veikšanu. Energopārvaldnieka tiesības, pienākumus un atbildību nosaka attiecīgajā līgumā.

33. Ar energopārvaldnieka pakalpojumiem saistītos izdevumus sedz dzīvokļu īpašnieki.

33.1 Dzīvokļu īpašnieki līdz 2014.gada 30.jūnijam pieņem lēmumu, vai dzīvojamā mājā ir veicama vienota atsevišķajos īpašumos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņa vai uzstādīšana (ja tie nav bijuši uzstādīti) (turpmāk – ūdens skaitītāju nomaiņa vai uzstādīšana), kā arī vienojas par ūdens skaitītāju nomaiņas vai uzstādīšanas kārtību. Veicot ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu, ievēro šādus nosacījumus:

33.1 1. ūdens skaitītāju nomaiņas un uzstādīšanas izmaksas ietver dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumos;

33.1 2. kalendāra gada laikā nomaina tikai tos skaitītājus, kuriem attiecīgajā gadā beidzas verificēšanas termiņš.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

33.2 Pārvaldnieks līdz 2013.gada 31.oktobrim informē dzīvokļu īpašniekus par šo noteikumu 19.1punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību, kā arī par šo noteikumu 33.1 un 33.8 punktā minētajiem termiņiem.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

33.3 Ja dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši šo noteikumu 33.1 punktā minēto lēmumu, par ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu var lemt pārvaldnieks, ievērojot šo noteikumu 33.1 punktā minētos nosacījumus.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

33.4 Ja pārvaldnieks ir pieņēmis lēmumu par ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu un ūdens skaitītāju nomaiņas vai uzstādīšanas kārtību, dzīvokļu īpašniekus par šo lēmumu informē vienlaikus ar paziņojumu par aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendāra gadam.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

33.5 Dzīvokļu īpašnieku kopība, pieņemot lēmumu par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, apstiprina arī izdevumus par ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

33.6 Ja pārvaldnieks šo noteikumu 33.3 punktā noteiktajā kārtībā ir pieņēmis lēmumu par ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu, dzīvokļu īpašnieki, pieņemot lēmumu par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, nav tiesīgi atteikties no ūdens skaitītāju nomaiņas vai uzstādīšanas.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

33.7 Dzīvokļu īpašnieku tiesības noraidīt pārvaldnieka piedāvāto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu un kārtību, kādā stājas spēkā pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa, nosaka normatīvie akti par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanu.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

33.8 Līdz 2013.gada 31.decembrim dzīvokļa īpašniekiem, kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti:

33.8 1. ūdens patēriņu nosaka ne vairāk kā 10 m3 mēnesī par katru dzīvoklī dzīvojošo personu;

33.8 2. nepiemēro šo noteikumu 19.1 punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.817 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2013., sk. grozījumu 2.punktu)

34. Ja dzīvoklī līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir ierīkota autonoma siltumapgāde, līdz šo noteikumu 18.punktā paredzētā aprēķina izstrādei dzīvokļa īpašnieks maksā par mājas koplietošanas vajadzībām patērēto siltumenerģijas daļu, kas proporcionāla atsevišķā īpašuma kopējai platībai.

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

Nr.1014 Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu

Ministru kabineta noteikumi Nr.1014

Rīgā 2008.gada 9.decembrī (prot. Nr.89 13.§)

Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu

Izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju
” 50.panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks (turpmāk – pārvaldnieks):

1.1. sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi kalendāra gadam (turpmāk – tāme) (1.pielikums);

1.2. aprēķina dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam (turpmāk – dzīvokļa īpašnieks) maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;

1.3. paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam laikposmam;

1.4. informē dzīvokļu īpašniekus par noteiktam laikposmam tāmē paredzētajām izmaksām;

1.5. sagatavo dzīvokļu īpašniekiem pārskatu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas izlietošanu kārtējā gadā.

2. Noteikumi ir piemērojami dzīvojamā mājā, kuru dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu nav pārņēmusi pārvaldīšanā un apsaimnie­košanā un kurā dzīvokļu īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un noteikuši maksu par to.

3. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Iaps – dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi (lati mēnesī par dzīvokļu īpašumu kopējās platības kvadrātmetru);

Iu – dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi saskaņā ar tāmi, kurā pārvaldnieks ietver šo noteikumu1.pielikumā iekļautās pozīcijas;

Plm – dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu kopējā platība (m2) – mājas kadastrālās uzmērīšanas lietā atzīmētā dzīvojamās mājas kopējā platība, kas precizēta, ņemot vērā lodžiju platībai piemērojamo koeficientu 0,5 un balkonu un segto terašu platībai – koeficientu 0,3.

4. Pārvaldnieka pienākums ir piecu darbdienu laikā pēc dzīvokļa īpašnieka rakstiska pieprasījuma saņemšanas izsniegt tāmi attiecīgā dzīvokļa īpašniekam.

5. Dzīvokļa īpašnieka veicamo maksājumu aprēķina proporcionāli dzīvokļa īpašumā ietilpstošajai kopīpašuma domājamai daļai.

6. Ja dzīvokļa īpašnieks izmanto dzīvokļa īpašumu komercdarbībai un šāda darbība rada papildu slodzi, kas saistīta ar dzīvojamās mājas vai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu palielināšanos, minētie papildu izdevumi jāsedz attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam, kurš izmanto dzīvokļa īpašumu komercdarbībai. Papildu izdevumu apjomu nosaka dzīvojamās mājas pārvaldnieks.

7. Ikvienā dzīvojamā mājā organizējami šādi uzturēšanas un apsaimnie­košanas pakalpojumi:

7.1. dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas un tai piesaistītā zemes­gabala sanitārā kopšana un labiekārtošana (tai skaitā deratizācija, dezinsekcija);

7.2. dzīvojamās mājas (tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju un sistēmu) tehniskā apkope, kārtējie remontdarbi;

7.3. mājas pārvaldīšanas pakalpojumi (tai skaitā finanšu uzskaites un juridiskie pakalpojumi, lietvedības nodrošināšana);

7.4. nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošana (vismaz trim nākamajiem gadiem vai citam dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē noteiktajam periodam).

8. Šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošina pēc vizuālā dzīvojamās mājas, tās iekārtu un komunikāciju apsekojuma.

9. Šo noteikumu 7.4.apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošina saskaņā ar dzīvojamās mājas tehniskās apsekošanas rezultātiem, kuru veikusi normatī­vajos aktos noteiktā kārtībā sertificēta persona.

10. Par aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendāra gadam dzīvojamās mājas pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15.oktobrim, paziņojumā norādot laiku un vietu (piemēram, mājaslapa internetā, informatīvs stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmes kopsavilkumu (2.pieli­kums), kā arī dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu nākamajiem periodiem (3.pielikums). Pēc dzīvokļa īpašnieka lūguma tāmes kopsavilkumu un dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu pārvaldnieks rakstiski nosūta attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam.

11. Plānojot nepieciešamos remontdarbus nākamajiem periodiem (šo noteikumu 7.4.apakšpunkts), pārvaldnieks pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksā var iekļaut arī plānoto remontdarbu izmaksas.

12. 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 10.punktā minētā paziņojuma saņemšanas dzīvokļu īpašnieki dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (turpmāk – kopsapulce) pieņem lēmumu par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, kā arī par dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu plāna apstiprināšanu nākama­jiem periodiem. Kopsapulce ir tiesīga pilnvarot personu dzīvokļu īpašnieku saziņai ar pārvaldnieku.

13. Lemjot par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimnie­košanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, dzīvokļu īpašnieki nevar atteikties no šo noteikumu 7.punktā minēto uzturēšanas un apsaimnieko­šanas pakalpojumu nodrošināšanas dzīvojamai mājai.

14. Ja dzīvokļu īpašnieki šo noteikumu 12.punktā minētajā termiņā nav sasaukuši kopsapulci un nolēmuši apstiprināt dzīvojamai mājai aprēķināto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendāra gadam, dzīvojamās mājas pārvaldnieka aprēķinātā maksa nākamajam kalendāra gadam stājas spēkā ar 1.janvāri vai ar citu pārvaldnieka noteiktu termiņu.

15. Dzīvokļu īpašnieki, pieņemot kopsapulcē attiecīgu lēmumu, bez pārvaldnieka starpniecības var nodrošināt dzīvojamai mājai funkcionāli nepie­ciešamā zemesgabala un koplietošanas telpu sanitāro kopšanu. Darbu kārtību atbilstoši normatīvo aktu prasībām un dzīvokļu īpašnieku atbildību nosaka kopsapulces protokolā.

16. Ja dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē noraida pārvaldnieka piedāvāto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, vienlaikus izlem­jams jautājums par attiecīgās maksas noteikšanu visu šajos noteikumos noteikto pakalpojumu nodrošināšanai vai par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.

17. Šo noteikumu 16.punktā minētais kopsapulces protokols iesniedzams pārvaldniekam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

18. Pārvaldniekam ir pienākums 10 darbdienu laikā sniegt dzīvokļu īpaš­niekiem rakstisku atbildi par iespējām nodrošināt pakalpojumus par maksu, kādu dzīvokļu īpašnieki apstiprinājuši kopsapulcē.

19. Ja pārvaldnieks nevar nodrošināt pakalpojumus par dzīvokļu īpaš­nieku apstiprināto maksu un sniedz attiecīgu finansiālu pamatojumu, dzīvokļu īpašnieki lemj par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.

20. Ja dzīvokļu īpašnieki saskaņā ar šo noteikumu 16. vai 19.punktu nav lēmuši par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, ar 1.janvāri vai citu pārvaldnieka noteiktu termiņu stājas spēkā pārvaldnieka noteiktā pārvaldī­šanas un apsaimniekošanas maksa nākamajam kalendāra gadam.

21. Ja dzīvojamā mājā vai tai funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā ir radusies vai var rasties avārijas situācija, kas var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu, pārvaldniekam ir tiesības steidzamai avārijas situācijas novēršanai izmantot līdzekļus, kas iekasēti par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, vai citus pārvaldnieka rīcībā esošus finanšu līdzekļus.

21.1 Pārvaldniekam ir pienākums saskaņā ar tā noteikto kārtību nekavējoties paziņot dzīvokļu īpašniekiem vai to pilnvarotai personai par avārijas situācijas novēršanai nepieciešamo remontdarbu veikšanu dzīvojamā mājā un pieaicināt attiecīgo personu piedalīties veikto darbu pieņemšanā.

(MK 17.09.2013. noteikumu Nr.819 redakcijā)

22. Pēc avārijas situācijas novēršanas pārvaldniekam ir pienākums 10 darbdienu laikā rakstiski paziņot dzīvokļu īpašniekiem par avārijas situācijas novēršanai veiktajiem darbiem, kā arī šo darbu izmaksām.

23. Pārvaldniekam ir pienākums paziņot dzīvokļu īpašniekiem vai to pilnvarotai personai par kārtējo remontdarbu veikšanu dzīvojamā mājā un pieaicināt attiecīgo personu piedalīties veikto darbu pieņemšanā.

24. Ja ir ievēroti šo noteikumu 21.1 un 22.punktā minētie nosacījumi, pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt dzīvokļu īpašniekiem segt par avārijas situācijas novēršanu iztērētos līdzekļus (papildus noteiktajai pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai).

(Grozīts ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.819)

25. Katru gadu līdz 1.aprīlim pārvaldnieks nosūta dzīvokļu īpašniekiem paziņojumu, norādot laiku un vietu (piemēram, mājaslapa internetā, informatīvs stends), kur var iepazīties ar pārskatu par iepriekšējā kalendāra gadā iekasēto un izlietoto maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (4.pielikums). Pēc dzīvokļa īpašnieka lūguma pārvaldnieks minēto pārskatu rakstiski nosūta attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam.

26. Ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības pārņem dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona, pārvaldnieka pienākums ir nodot jaunajam pārvaldniekam neizlietoto dzīvoja­mās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas daļu.

27. Nosakot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apmēru 2009.gadam, pārvaldnieks par aprēķināto dzīvojamās mājas pārval­dīšanas un apsaimniekošanas maksu rakstiski paziņo dzīvokļu īpašniekiem ne vēlāk kā līdz 2008.gada 22.decembrim.

28. Nosakot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apmēru 2009.gadam, pārvaldnieks šo noteikumu18.punktā minēto atbildi sniedz piecu darbdienu laikā.

29. Pārvaldnieka noteiktā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimnie­košanas maksa 2009.gadam stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri vai ar citu pārvaldnieka noteiktu termiņu, ja:

29.1. līdz 2009.gada 15.janvārim kopsapulce nav sasaukta vai kopsapulcē ir noraidīta pārvaldnieka piedāvātā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaim­niekošanas maksa un vienlaikus nav izlemts jautājums par attiecīgās maksas noteikšanu visu šajos noteikumos noteikto pakalpojumu nodrošināšanai, vai arī nav pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu;

29.2. līdz 2009.gada 1.februārim dzīvokļu īpašnieki nav sasaukuši kopsapulci vai kopsapulcē lēmuši par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu saistībā ar pārvaldnieka sniegto informāciju par iespējām nodrošināt pakalpojumus par maksu, kādu dzīvokļu īpašnieki apstiprinājuši kopsapulcē.

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014

Obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotā ieņēmumu un izdevumu tāme ______.gadam*

Mājas adrese_______________________________________ Mājas pārvaldnieks ______________________________________

(nosaukums, reģistrācijas Nr., adrese)

Informācija par māju:
1. Kopējā dzīvokļu īpašumu platība (m2), tai skaitā:

1.1. apkurināmā platība

1.2. balkonu/terašu platība ar koeficientu 0,3

1.3. lodžiju platība ar koeficientu 0,5

2. Dzīvokļu īpašumu skaits

3. Stāvu skaits

4. Kāpņu telpu skaits

5. Siltummezglu skaits

6. Liftu skaits

7. Atkritumu vadu skaits

8. /Cita informācija/

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

9. Koplietošanas telpas (m2)

 

9.1. kāpņu telpas

9.2. pagrabs

9.3. bēniņi

9.4. logi koplietošanas telpās

10. Apkopjamā platība (m2)

10.1. ietves

10.2. ielas braucamā daļa, laukumi

10.3. zāliens, apstādījumi

10.4. konteineru laukumi

10.5. bērnu rotaļu laukums

10.6. citi

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

 

 

Nr.
p.k.

Pakalpojums

Vai tiek sniegts pakalpojums (jā/nē)**

Darbu periodiskums (reizes, stundas) mēnesī vai izpildes termiņš**

Pakalpojuma cena viena dzīvokļa īpašuma platības m2mēnesī

Summa (Ls)

mēnesī

gadā

1

2

3

4

5

6

7

I Ieņēmumi

**

**

1. Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa

x

**

**

**

2. Nekustamā īpašuma nodoklis

x

**

**

**

3. Zemes nomas maksa

x

**

**

**

4. Apdrošināšana

x

**

**

**

5. Citi ieņēmumi (norādīt, kādi)

x

**

**

**

II Izdevumi

**

**

**

1. Dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas un tai piesaistītā zemes gabala sanitārā kopšana

**

**

**

1.1. Mājai piesaistītais zemes gabals

**

**

**

1.1.1. Ielas un ietves uzkopšana
1.1.2. Iebrauktuves un celiņu (asfalts) uzkopšana
1.1.3. Gājēju celiņu (grunts) uzkopšana
1.1.4. Atkritumu konteineru laukumu uzkopšana
1.1.5. Zālienu kopšana
1.1.6. Zāles pļaušana
1.1.7. Krūmāju, koku kopšana, apgriešana
1.1.8. Bērnu rotaļu laukuma uzkopšana
1.1.9. Atkritumu urnu apkope un iztukšošana
1.1.10. Citi darbi (norādīt, kādi)
1.2. Koplietošanas telpas

**

**

**

1.2.1. Kāpņu slaucīšana
1.2.2. Kāpņu mazgāšana
1.2.3. Kāpņu mitrā uzkopšana
1.2.4. Koplietošanas koridoru mazgāšana
1.2.5. Kāpņu margu mazgāšana
1.2.6. Kāpņu telpas griestu tīrīšana
1.2.7. Kāpņu telpas sienu mazgāšana
1.2.8. Lifta kabīnes mazgāšana
1.2.9. Atkritumu vadu tīrīšana un dezinfekcija
1.2.10. Koplietošanas telpu logu mazgāšana
1.2.11. Pagrabu tīrīšana
1.2.12. Bēniņu tīrīšana
1.2.13. Citi darbi (norādīt, kādi)
1.3. Citi obligāti veicamie piesaistītā zemes gabala un koplietošanas telpu sanitārās kopšanas pakalpojumi

**

**

**

1.3.1. Deratizācija (grauzēju iznīcināšana)
1.3.2. Dezinsekcija (insektu iznīcināšana)
1.3.3. Lielgabarīta atkritumu izvešana
1.3.4. Lapu un zaru izvešana
1.3.5. Ieejas mezglu jumtiņu tīrīšana
1.3.6. Lāsteku un sniega tīrīšana no jumta
1.3.7. Valsts karoga pacelšana
1.3.8. Citi darbi (norādīt, kādi)
2. Dzīvojamās mājas tehniskā apkope un remonti

**

**

**

2.1. Ūdensvada un kanalizācijas sistēma

**

**

**

2.1.1. Sistēmas nepārtrauktas darbības nodrošināšana
2.1.2. Sistēmas apsekošana (skaitītāju, ventiļu, filtru, nosēdaku, sūkņu, izolācijas), apsekošanas aktu noformēšana un saglabāšana
2.1.3. Sistēmas iekārtu tīrīšana un regulēšana
2.1.4. Kopējo skaitītāju rādījumu nolasīšana un rādījumu fiksēšana
2.1.5. Atsevišķu bojāto posmu un noslēgventiļu nomaiņa
2.1.6. Sistēmas darbības atjaunošana pēc avārijām
2.1.7. Atsevišķajos īpašumos esošo iekārtu (skaitītāju, krānu, ventiļu, ūdens maisītāju, skalojamo kastu) apsekošana
2.1.8. Ūdensvadu skalošana
2.1.9. Citi darbi (norādīt, kādi)
2.2. Siltumapgādes sistēma

**

**

**

2.2.1. Sistēmas nepārtrauktas darbības nodrošināšana
2.2.2. Sistēmas ieregulēšana, sākot apkures sezonu
2.2.3. Sistēmas skalošana un hidrauliskā pārbaude
2.2.4. Siltummezgla iekārtu un ūdens sildītāja hidrauliskā pārbaude
2.2.5. Apkures sistēmas atgaisošana
2.2.6. Siltummaiņu ķīmiskā vai mehāniskā tīrīšana
2.2.7. Noslēgventiļu, regulējošo ierīču un filtru pārbaude un tīrīšana
2.2.8. Sūkņu un elektrisko dzinēju pārbaude un regulēšana
2.2.9. Tiešās darbības regulatoru pārbaude un ieregulēšana
2.2.10. Elektronisko regulatoru pārbaude un profilaktiskais remonts
2.2.11. Kontrolmēraparatūras darbības uzraudzība
2.2.12. Kontrolmēraparatūras pārbaužu organizēšana
2.2.13. Siltumskaitītāja darbības uzraudzība
2.2.14. Iekārtu un cauruļvadu krāsošana un siltumizolācijas uzlikšana
2.2.15. Sistēmas darbības atjaunošana pēc avārijām
2.2.16. Bojāto noslēgventiļu nomaiņa siltumapgādes sistēmā
2.2.17. Atsevišķu cauruļvadu posmu nomaiņa
2.2.18. Skaitītāju rādījumu regulāri nolasījumi un to fiksēšana reģistrācijas žurnālā
2.2.19. Normatīvo temperatūras režīmu uzturēšana telpu apkurē un karstā ūdens padevē
2.2.20. Energoaudita veikšana***
2.2.21. Citi darbi (norādīt, kādi)
2.3. Elektroapgādes sistēma

**

**

**

2.3.1. Sistēmas nepārtrauktas darbības nodrošināšana
2.3.2. Elektrosadales skapju un sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana
2.3.3. Elektrosadales sistēmas testēšana
2.3.4. Koplietošanas elektroenerģijas uzskaites rādījumu nolasīšana
2.3.5. Koplietošanas telpu apgaismes ķermeņu, rozešu, armatūras, slēdžu, automātu u.c. pārbaude
2.3.6. Bojāto koplietošanas telpu apgaismes ķermeņu, rozešu, armatūras, slēdžu, automātu u.c. nomaiņa
2.3.7. Citi darbi (norādīt, kādi)
2.4. Mājas konstruktīvie elementi

**

**

**

2.4.1. Koplietošanas telpu logu, durvju un ventilācijas lūku apsekošana
2.4.2. Mājas apmales un drenāžas sistēmas apsekošana un tīrīšana
2.4.3. Mājas inženiertīklu aku apsekošana un tīrīšana
2.4.4. Lietus ūdens notekcauruļu apsekošana un tīrīšana
2.4.5. Jumta, pamatu, bēniņu, pagrabu, kāpņu telpu un atkritumu vadu konstruktīvo elementu (sienu, griestu, grīdu, pārsegumu, hidroizolācijas, siltumizolācijas) apsekošana
2.4.6. Fasādes, balkonu, lodžiju un nojumju apsekošana
2.4.7. Dūmvadu un ventilācijas šahtu pārbaude un tīrīšana
2.4.8. Ventilācijas vadu, režģu un jumtiņu krāsošana
2.4.9. Gāzes vadu pārbaude un krāsošana
2.4.10. Konstruktīvo elementu kārtējie remonti
2.4.11. Ugunsdrošības sistēmas uzturēšana, apsekošana un darbības tehniskā pārbaude
2.4.12. Citi darbi (norādīt, kādi)
2.5. Plānotie nākamo periodu izdevumi kārtējiem remonta darbiem (darbu atšifrējums)

**

**

**

2.6. Avārijas dienesta pakalpojumi

**

**

**

3. Mājas pārvaldīšanas pakalpojumi

**

**

**

3.1. Finanšu uzskaite

**

**

**

3.1.1. Maksājumu aprēķini
3.1.2. Dzīvokļu īpašumu īpašnieku norēķinu uzskaite
3.1.3. Dzīvokļu īpašumu īpašnieku maksājumu pieņemšana
3.1.4. Dzīvokļu īpašumu īpašnieku informēšana par izmaiņām pakalpojumu tarifos
3.1.5. Norēķini ar pakalpojumu sniedzējiem
3.1.6. Nodokļu pārskatu sastādīšana
3.1.7. Gada pārskatu sagatavošana
3.1.8. Īpašuma uzturēšanas plānoto un faktisko izdevumu pārskatu sastādīšana
3.1.9. Remonta darbu tāmēšana
3.1.10. Mājas atjaunošanas līdzekļu uzkrāšana
3.1.11. Finanšu un grāmatvedības dokumentu saglabāšana papīra un elektroniskā formātā
3.1.12. Citi pakalpojumi (norādīt, kādi)
3.2. Juridiskie pakalpojumi

**

**

**

3.2.1. Līgumu slēgšana ar pakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem
3.2.2. Līgumu slēgšana ar dzīvokļu īpašniekiem
3.2.3. Parādu piedziņa (tiesvedības dokumentu sagatavošana, pārstāvniecība tiesā, darbs ar parādniekiem u.tml.)
3.2.4. Juridisku dokumentu projektu sagatavošana (sūdzības, pretenzijas, līgumi, vienošanās, sarakste ar valsts un pašvaldību institūcijām, protokoli u.tml.)
3.2.5. Pārstāvība darījumu attiecībās (tikšanās ar darījumu partneriem, konsultācijas par darījumu līgumu nosacījumiem, līgumu izpildes kontrole u.tml.)
3.2.6. Juridisko dokumentu saglabāšana
3.2.7. Citi pakalpojumi (norādīt, kādi)
3.3. Lietvedība

**

**

**

3.3.1. Mājas dokumentācijas saglabāšana
3.3.2. Izziņu sagatavošana un izsniegšana
3.3.3. Mājas kopsapulču un dzīvokļu īpašnieku aptauju organizēšana
3.3.4. Iedzīvotāju iesniegumu pieņemšana, reģistrēšana un atbilžu sniegšana
3.3.5. Lietvedības dokumentu saglabāšana papīra un elektroniskā formātā
3.3.6. Citi pakalpojumi (norādīt, kādi)
4. Pārvaldnieka administratīvie izdevumi

**

**

**

4.1. Administratīvo ēku uzturēšana
4.2. Pasta un sakaru pakalpojumi
4.3. Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi
4.4. Citi izdevumi
5. Neparedzēti izdevumi ārkārtas gadījumiem

**

**

**

6. Citi izdevumi

**

**

**

6.1. Nekustamā īpašuma nodoklis

**

**

6.2. Zemes nomas maksa

**

**

6.3. Apdrošināšana

**

**

6.4. Citi izdevumi (norādīt, kādi)

**

**

7. Pārvaldnieka peļņa

x

x

**

**

Apstiprināja _________________________________________________________________________________________________________
(amats, vārds, uzvārds, paraksts)

Datums ________________

Piezīmes.

1. * Ja pārvaldnieks izmanto citas formas tāmi, tāmē norādāmajām pozīcijām jāatbilst šā pielikuma prasībām.

2. ** Šis lauks aizpildāms obligāti.

3. *** Aizpilda, ja dzīvokļu īpašnieki pieņēmuši lēmumu veikt energoauditu vai energoefektivitātes pasākumus.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014

Obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotā ieņēmumu un izdevumu tāmes ______.gadam kopsavilkums

Mājas adrese _______________________________________ Mājas pārvaldnieks _______________________________________

(nosaukums, reģistrācijas Nr., adrese)

Informācija par māju:
1. Kopējā dzīvokļu īpašumu platība (m2), tai skaitā:

1.1. apkurināmā platība

1.2. balkonu/terašu platība ar koeficientu 0,3

1.3. lodžiju platība ar koeficientu 0,5

2. Dzīvokļu īpašumu skaits

3. Stāvu skaits

4. Kāpņu telpu skaits

5. Siltummezglu skaits

6. Liftu skaits

7. Atkritumu vadu skaits

8. /Cita informācija/

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

9. Koplietošanas telpas (m2)

 

9.1. kāpņu telpas

9.2. pagrabs

9.3. bēniņi

9.4. logi koplietošanas telpās

10. Apkopjamā platība (m2)

10.1. ietves

10.2. ielas braucamā daļa, laukumi

10.3. zāliens, apstādījumi

10.4. konteineru laukumi

10.5. bērnu rotaļu laukums

10.6. citi

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

……….

 

 

Nr.
p.k.

Pakalpojums

Vai tiek sniegts pakalpojums (jā/nē)

Izcenojums Ls/m2mēnesī

Summa (Ls)

mēnesī

gadā

1

2

3

4

5

6

I Ieņēmumi
1. Apsaimniekošanas maksa
2. Nekustamā īpašuma nodoklis
3. Zemes nomas maksa
4. Apdrošināšana
5. Citi ieņēmumi (norādīt, kādi)
II Izdevumi
1. Dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas un tai piesaistītā zemes gabala sanitārā kopšana un labiekārtošana
1.1. Piesaistītais zemes gabals
1.2. Koplietošanas telpas
1.3. Citi teritorijas un koplietošanas telpu uzturēšanas un apkopšanas pakalpojumi
2. Dzīvojamās mājas tehniskā apkope un remonti
2.1. Ūdensvada un kanalizācijas sistēma
2.2. Siltumapgādes sistēma
2.3. Elektroapgādes sistēma
2.4. Mājas konstruktīvie elementi
2.5. Plānotie nākamo periodu izdevumi remonta darbiem
2.6. Avārijas dienests
2.7. Citi tehniskās uzturēšanas un apkalpošanas darbi
3. Mājas pārvaldīšanas pakalpojumi
3.1. Finanses un grāmatvedība
3.2. Juridiskie pakalpojumi
3.3. Lietvedība
4. Pārvaldnieka administratīvie izdevumi
4.1. Administratīvo ēku uzturēšana
4.2. Pasta un sakaru pakalpojumi
4.3. Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi
4.4. Citi izdevumi
5. Neparedzēti izdevumi ārkārtas gadījumiem
6. Citi izdevumi
6.1. Nekustamā īpašuma nodoklis
6.2. Zemes nomas maksa
6.3. Apdrošināšana
6.4. Citi izdevumi (norādīt, kādi)
7. Pārvaldnieka peļņa
Sastādīja ___________________________________________________________________________________________________________
(amats, vārds, uzvārds, paraksts)

Datums ________________

Apstiprināja _________________________________________________________________________________________________________
(amats, vārds, uzvārds, paraksts)

Datums ________________

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014

Dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojums uz 20__.gada _____.______________

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskats par 20__.gadu

 

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

CITI NORMATĪVIE DOKUMENTI:

LBN 211-08 Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami” (turpmāk – būvnormatīvs).

2. Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu būvprojektiem, kuri Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā iesniegti akceptēšanai vai akceptēti līdz 2009.gada 28.februārim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši būvnormatīva prasībām nav obligāta.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumus Nr.409 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 308./312.nr.).

4. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.martā.

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2009.gada 3.februāra noteikumiem Nr.102

Latvijas būvnormatīvs LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”

1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvā lietotie termini:

1.1. balkons – no fasādes plaknes uz āru izvirzīts vaļējs norobežots laukumiņš starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas;

1.2. bēniņi – neapdzīvojama telpa starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu;

1.3. būvtilpums – būvķermeņa tilpums starp ārējām norobežojošajām virsmām;

1.4. cokola stāvs – ēkas puspagrabstāvs (vai tā daļa), kas attiecībā pret planēto zemes līmeni iedziļināts ne vairāk kā par pusi no stāva augstuma;

1.5. dzīvoklis – ar ārsienām un iekšsienām norobežota ēkas daļa, kas aprīkota ar attiecīgajām inženierkomunikācijām un iekārtām un kurā ir vismaz viena dzīvojamā telpa, kā arī virtuve vai virtuves niša un sanitārtehniskā telpa;

1.6. dzīvojamā telpa – dzīvojamā istaba, guļamistaba, ēdamistaba, darbistaba un līdzīgas nozīmes telpas;

1.7. dzīvokļa palīgtelpas – dzīvokļa ekspluatācijai nepieciešamās telpas: gaitenis, virtuve, pieliekamais, sanitārais mezgls un citas līdzīgas nozīmes telpas;

1.8. dzīvojamā nama sekcija – ar ugunsdrošām starpsienām atdalīta daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā nama (turpmāk – dzīvojamais nams) daļa, kurā iebūvētajiem dzīvokļiem tieši vai caur koridoru vai galeriju ir izeja uz koplietošanas kāpņu telpu;

1.9. gaismas kabata – ar koridoru saistīta telpa (koridora paplatinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru;

1.10. galerijnams – dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai segtā galerijā;

1.11. insolācija – saules radītais apgaismojums telpās;

1.12. jumta stāvs – plakanā jumta līmenī izbūvētas dzīvojamās, publiskās un tehniskās telpas vai palīgtelpas, kurām ir izeja uz jumta terasi vai staigājamu jumtu;

1.13. kāpņu telpa – ēkas daļa, kurā izvietotas konstrukcijas un iekārtas (kāpnes un lifti), kas nodrošina vertikālu pārvietošanos no viena stāva uz citu;

1.14. koridornams – dzīvojamais nams, kurā ieejas dzīvokļos atrodas kopējā ar kāpņu telpu saistītā koridorā;

1.15. lievenis – neliela vaļēja vai segta ēkas piebūve pie ārdurvīm;

1.16. lifts – cēlējmehānisms ar kabīni, kas pārvietojas pa vertikālu vai slī­pu šahtu un ir paredzēts cilvēku un kravas pārvietošanai uz attiecīgo ēkas stāvu;

1.17. lifta mašīntelpa – tehniskā telpa, kurā atrodas lifta piedziņas mehānismi un citi ar lifta darbību saistīti mehānismi un iekārtas;

1.18. lodžija – pārsegta un no trim pusēm norobežota (iedziļināta fasādes plaknē) ārtelpa starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas;

1.19. mansarda stāvs – starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu (bēniņos) izbūvēts stāvs (telpas ar iekšējo apdari), kuram ir noteikts izmantošanas mērķis;

1.20. pagrabstāvs – ēkas stāvs (vai tās daļa), kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk nekā par pusi no stāva augstuma;

1.21. publiskās telpas – dzīvojamā namā iebūvētas veikalu, darbnīcu, biroju un līdzīgas nozīmes telpas;

1.22. sanitārtehniskā telpa – ar attiecīgām sanitārtehniskām iekārtām aprīkota atsevišķa tualetes telpa un vannas un dušas telpa (dalītais sanitārais mezgls) vai attiecīgajām funkcijām paredzēta viena kopīga telpa (savietotais sanitārais mezgls);

1.23. tehniskais stāvs – stāvs inženieriekārtu un komunikāciju izvietošanai, kas var atrasties ēkas apakšējā daļā (tehniskā pagrīde), vidējā daļā vai augšējā (tehniskais jumta stāvs, tehniskie bēniņi) daļā;

1.24. terase – norobežots vaļējs vai segts laukums, kas izvietots uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas vai tās daļas;

1.25. veranda – neapkurināma telpa, kurā vairāk par 50 % no sienu laukuma ir logi (stiklojums);

1.26. vējtveris – caurstaigājama telpa starp dzīvojamā nama ieejas ārdurvīm un iekšdurvīm aizsargāšanai no vēja;

1.27. virsgaismas logs – stiklota konstrukcija pārsegumā telpu izgaismošanai.

2. Šis būvnormatīvs nosaka prasības dzīvojamo namu būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas projektēšanai, ciktāl tas nav pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Būvnormatīvs ir saistošs visiem būvniecības dalībniekiem.

3. Šis būvnormatīvs piemērojams divu stāvu un augstāku ēku projek­tēšanai, ja tajās ir vismaz trīs dzīvokļi ar ieeju no koplietošanas kāpņu telpas, koridora vai galerijas un ja visu dzīvokļu kopējā platība (ēkas dzīvojamā daļa) ir vismaz 50 % no ēkas virszemes stāvu kopējās lietderīgās platības.

4. Projektējot dzīvojamo namu, jāievēro normatīvie akti, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kā arī pasūtītāja projektēšanas uzdevumā noteiktās prasības. Publiskās vai citas nozīmes telpas, kas tiek iebūvētas dzīvojamos namos, projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē attiecīgo telpu projektēšanu.

5. Par astoņiem stāviem augstāku dzīvojamo namu konstrukcijas projektē saskaņā ar robežstāvokļa metodi atbilstoši būvnormatīvu un piemērojamo standartu prasībām. Šādu ēku nesošām konstrukcijām nodrošina seismisko noturību atbilstoši standartam LVS EN 1998-1:2008 “8. Eirokodekss – Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana – 1.daļa: Vispārīgie noteikumi – Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām”.

6. Ja būvniecība paredzēta par pasūtītāja līdzekļiem, dzīvojamā nama dzīvokļu sastāvu un labiekārtošanas līmeni nosaka pasūtītājs būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, dzīvojamā nama dzīvokļu sastāvu un labiekārtošanas līmeni nosaka attiecīgā valsts institūcija vai pašvaldība.

7. Ja atsevišķas dzīvojamā nama daļas rekonstrukcijas vai renovācijas iecere būtiski ietekmē visas ēkas ekspluatācijas apstākļus (piemēram, izmaiņas koplietošanas telpu plānojumā, inženiertīklu vai stāvvadu izvietojumā) vai ārējo izskatu (piemēram, atsevišķu lodžiju iestiklošana, atsevišķu logailu dalījuma izmaiņas, kas rada atšķirības no pārējiem ēkas fasādes elementiem), būvprojektu izstrādā (vai izdara tajā labojumus), saskaņo un apstiprina visai ēkai kopumā Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. Būvprojekts nav nepieciešams Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

2. Galvenie dzīvojamo namu raksturojošie rādītāji

2.1. Stāvu skaits

8. Dzīvojamā nama stāvu skaits ir noteikts plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumos un atbilst spēkā esošam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam (ja detālplānojums nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem). Stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus, kā arī cokola, mansarda un tehnisko stāvu. Pagrabstāvu un bēniņus stāvu skaitā neieskaita. Stāvu skaitā ieskaita jumta stāvu, ja tajā ir iebūvētas dzīvojamās vai publiskās telpas.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

9. Ja dzīvojamā nama daļām ir dažāds stāvu skaits vai ēka izvietota slīpā zemesgabalā, stāvu skaitu nosaka atsevišķi katrai ēkas daļai.

2.2. Apbūves laukums

10. Dzīvojamā nama apbūves laukumu (m2) nosaka kā tāda laukuma projekciju pirmā virszemes stāva līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas. Apbūves laukumā ieskaita laukumus zem ēkām (vai to daļām), caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

2.3. Būvtilpums

11. Dzīvojamā nama būvtilpumu nosaka kubikmetros (m3), summējot ēkas virszemes daļas un pazemes daļas tilpumu starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām. Ēkas virszemes un pazemes daļas robežšķirtne ir pirmā stāva grīdas virsmas līmenis (tīrā grīda ir nosacīta atzīme ±0,00). Dzīvojamā nama būvtilpumā neieskaita gaisa telpu zem ēkas (ēkas daļas), kas būvēta uz stabiem, caurbrauktuves tilpumu, ārējo atklāto kāpņu, lieveņu un terašu tilpumu, kā arī arhitektūras detaļu vai konstrukciju elementu izvirzījumu tilpumu.

2.4. Platība

12. Dzīvojamā nama kopējo platību (m2) nosaka, summējot visu ēkas stāvu (arī pagrabstāva un mansarda stāva) platību starp ārsienu iekšējām virsmām, kā arī ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platību. Bēniņu (tehnisko bēniņu) un tehniskās pagrīdes platību dzīvojamā nama kopējā platībā neieskaita.

13. Dzīvojamā nama kopējā platībā ieskaita:

13.1. dzīvojamā nama lietderīgo platību summu, ko veido:

13.1.1. dzīvokļu kopējā platība, kuru nosaka, saskaitot dzīvojamā nama dzīvokļu kopējās platības;

13.1.2. nedzīvojamo telpu kopējā platība;

13.1.3. publisko telpu kopējā platība, ja tādas ir;

13.2. dzīvojamā nama palīgplatību summu, ko veido:

13.2.1. kāpņu telpu kopējā platība, kurā ieskaita arī ārpus dzīvokļiem esošo koridoru, galeriju, vestibilu, vējtveru un citu koplietošanas telpu, kā arī lifta un citu šahtu platību. Kāpņu telpu vai to daļu platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup. Ārējo atklāto kāpņu, lieveņu un terašu platību kāpņu telpu kopējā platībā neieskaita;

13.2.2. koplietošanas ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platība;

13.2.3. pagrabstāva kopējā platība.

14. Dzīvokļa kopējo platību (m2) nosaka, summējot dzīvokļa platību un dzīvokļa ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platību.

15. Dzīvokļa platību nosaka, summējot dzīvokļa dzīvojamo telpu un palīgtelpu platību, ieskaitot neapkurināmās telpas. Ārtelpu platību dzīvokļa platībā neieskaita.

16. Telpas platību (m2) aprēķina pēc tās lineārajiem izmēriem (m) starp apdarinātām sienu virsmām (bez grīdas līstēm) tīrās grīdas līmenī, ievērojot šādus nosacījumus:

16.1. telpas platībā ieskaita tajā iebūvēto skapju platību;

16.2. telpas platībā neieskaita telpas daļu zem iekšējo kāpņu laidiem un slīpām virsmām, kuru augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks nekā 1,6 metri, kā arī platību, ko aizņem stacionāri pavardi un krāsnis.

3. Pamatprasības projektēšanai

3.1. Stāvi

17. Dzīvojamā nama stāva minimālais augstums no tīrās grīdas atzīmes līdz pārseguma konstrukcijas apakšējai virsmai ir vismaz 2,5 metri.

18. Pagrabstāva augstums no tīrās grīdas atzīmes līdz pārseguma konstrukcijas apakšējai virsmai ir vismaz 1,8 metri, ja pagrabstāvā netiek izvietotas publiskas telpas, kurām piemērojamas attiecīgas normatīvās prasības.

3.2. Dzīvoklis

19. Dzīvokli vienai ģimenei projektē, ievērojot dzīvojamo telpu un palīgtelpu funkcionālo zonējumu:

19.1. dzīvojamo telpu grupā nepieciešama vismaz viena dzīvojamā istaba;

19.2. dzīvokļa palīgtelpu grupā nepieciešama priekštelpa ar garderobes vietu, sanitārtehniskās telpas un virtuve vai virtuves niša. Dzīvokļa palīgtelpu grupā var būt garderobes telpa, telpa veļas mazgāšanai, telpa saimniecības darbiem, pieliekamais, saimniecības noliktava. Vēlams paredzēt iespēju iebūvēt skapjus.

20. Projektējot dzīvokļa palīgtelpas, ievēro šādus minimālos telpas platuma izmērus:

20.1. virtuvei – divi metri;

20.2. priekštelpai (ieejas hallei) – 1,4 metri;

20.3. dzīvokļa gaitenim – viens metrs;

20.4. tualetei – viens metrs.

21. Dzīvokļa sastāvā var būt šādas vasaras sezonā izmantojamas telpas:

21.1. iekštelpas (piemēram, verandas);

21.2. ārtelpas (piemēram, balkoni, lodžijas, terases).

22. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

23. Viens dalītais vai savietotais sanitārais mezgls ar ieeju no priekštelpas (ieejas halles) nepieciešams vienistabas un divistabu dzīvokļos. Triju un vairāk istabu dzīvokļos papildu sanitāros mezglus projektē guļamistabu zonā ar ieeju no guļamistabas vai tai piegulošā gaiteņa.

24. Sanitārtehniskās telpas izvieto virs līdzīgas nozīmes telpām zemākajā stāvā. Nav pieļaujama to atrašanās virs zemākā stāva dzīvokļa dzīvojamām telpām, ja nav saņemta attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišana. Vienā vairākstāvu dzīvoklī sanitārtehniskās telpas var izvietot virs dzīvojamām telpām, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, hidroizolācijas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības prasības.

25. Iekārtām un cauruļvadiem, kas neattiecas uz attiecīgā stāva dzīvokļa aprīkojumu, nepieciešamas speciālas šahtas vai kanāli norobežojošajās kon­strukcijās, atklāta to stiprināšana pie dzīvojamo telpu sienām vai griestiem nav pieļaujama.

26. Dzīvokļa iekštelpu izbūvei un apdarei lietojami tikai veselībai nekaitīgi apdares materiāli, kas nodrošina higiēnas prasību izpildi un nepazemina ēkas ugunsdrošību.

3.3. Saimniecības telpas

27. Trīsstāvu un augstākos dzīvojamos namos koplietošanas telpu daļā pirmā stāva, cokola stāva vai pagrabstāva līmenī nepieciešama telpa ēkas un teritorijas apkopšanai nepieciešamā inventāra glabāšanai, kas apgādāta ar karsto un auksto ūdeni. Iedzīvotāju koplietošanas saimniecības telpās, piemēram, telpā veļas mazgāšanai, darbnīcā, nepieciešama atbilstoša sanitārtehniskā telpa (tualete).

28. Dzīvojamā nama pirmajā stāvā vai cokola stāvā, kas ir saistīts ar ieejas vestibilu, ieteicams izvietot ratiņu telpu ar pandusu bērnu ratiņu, invalīdu ratiņu, ragaviņu, slēpju un velosipēdu novietošanai (paredz 1–2 m2 lielu platību katram dzīvoklim).

29. Ja pastkastītes visiem dzīvokļiem izvieto pie ieejas vestibilā vai pie dzīvojamā nama ieejas, tām jābūt no degtnespējīga materiāla.

3.4. Publiskās telpas

30. Dzīvojamā nama nedzīvojamajā daļā vai atsevišķos ēkas stāvos pieļaujams izvietot publiskās telpas, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, higiēnas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības prasības. Dzīvojamā namā nav pieļaujama tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu noliktavu vai ražotņu izvietošana, kas noteiktas normatīvajos aktos par ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem.

31. Publiskās telpas augstumu dzīvojamā namā projektē atbilstoši tehno­loģiskajām prasībām, bet ne zemāku par 2,5 metriem.

32. Dzīvojamā namā izvietotās citas funkcionālas nozīmes telpas projektē kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus vai ugunsdroši atdalītas telpas atbilstoši ugunsdrošību reglamen­tējošajiem normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

33. Preču izkraušanai un iekraušanai no tās dzīvojamā nama puses, kur fasādē nav dzīvojamo telpu logu (piemēram, gala fasāde bez logiem), projektē īpašas iebrauktuves, pazemes tuneļus vai speciālas iekraušanas telpas. Iekraušanas telpas var neprojektēt, ja publiskās telpas platība nav lielāka par 150 m2.

34. Preču izkraušana un iekraušana publiskajās telpās caur ēkas dzīvojamās daļas ieeju ir aizliegta. Ir aizliegta tāda preču izkraušanas un iekraušanas tehnoloģija, kas traucē transporta kustību uz ielas vai gājēju pārvietošanos pa ietvi.

35. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

3.5. Prasības dzīvojamo ēku izvietošanai teritorijā

36. Minimālos attālumus starp dzīvojamiem namiem nosaka vietējās pašvaldības apbūves noteikumos saskaņā ar insolācijas un apgaismojuma prasībām, psiholoģiskā komforta nodrošināšanai ievērojot šādus minimālos attālumus:

36.1. starp ēku garenfasādēm – ne mazāk par 15 metriem divu un triju stāvu ēkām un ne mazāk par 20 metriem – četru stāvu un augstākām ēkām;

36.2. starp ēku gala fasādēm, kurās ir dzīvojamo istabu logi, – ne mazāk par 10 metriem;

36.3. starp vienas ēkas garenfasādi un tai pretī izvietoto otras ēkas gala fasādi – ne mazāk par 10 metriem.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

36.1 Šā būvnormatīva 36.punktā minētos minimālos attālumus starp ēkām var neievērot, ja ēka ir plānota īpaši sarežģītos pilsētbūvniecības apstākļos (kultūrvēsturiskā zona, pilsētas centra zona) vai esošā perimetrālā apbūvē un pašvaldība teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir noteikusi šādas teritorijas.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

37. Minimālos ugunsdrošības attālumus no ēkām līdz blakus esošo zemes vienību robežām, kā arī starp ēkām nosaka saskaņā ar ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

3.6. Telpu insolācija un dabiskais apgaismojums

38. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

39. Dzīvojamo namu būvprojektu risinājumos jānodrošina dzīvojamo telpu nepārtraukta insolācija vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22.marta līdz 22.septembrim:

39.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

39.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

40. Dzīvojamos namos, kuros ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī rekonstruējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt šo noteikumu 39.punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

41. Šajos noteikumos noteiktās insolācijas prasības var neievērot, ja pašvaldība apbūves noteikumos ir noteikusi apbūves teritorijas, kurās ir īpaši sarežģīti pilsētbūvniecības apstākļi (kultūrvēsturiskā zona, pilsētas centra zona) un insolācijas rādītāji esošajās dzīvojamajās mājās ir nepietiekami. Minētajā gadījumā attiecīgajā teritorijā pieļaujams projektēt jaunu apbūvi vai dzīvojamās apbūves rekonstrukciju, ievērojot esošo vēsturiski izveidojušos insolāciju un to nepasliktinot.

42. Dabiskais apgaismojums nepieciešams visās dzīvojamās telpās, vir­tuvēs, vējtveros, kāpņu telpās, kopējos koridoros, kā arī dzīvojamos namos iebūvētajās publiskajās telpās. Dabiskais apgaismojums nav nepieciešams virtuves nišās, ja tās ir aprīkotas ar elektrisko plīti un mehānisko ventilāciju.

43. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

44. Logu ailu laukumu attiecība pret grīdas laukumu dzīvojamās telpās un virtuvēs ir vismaz 1:8.

45. Koplietošanas kāpņu telpas un koridorus izgaismo caur ārsienu logiem katrā stāvā. Virsgaismas logu kāpņu telpas pārsegumā var projektēt, ja ailas minimālais šķērsgriezums ir 1,5 x 2,5 metri. Kāpņu telpās var izvietot apkures iekārtu sildelementus un cauruļvadus, savietotos elektrības uzskaites skapjus un pastkastītes, nesamazinot normēto būvkonstrukciju ugunsizturības robežu un būvizstrādājumu ugunsreakciju. Minētās ierīces izvieto tā, lai netraucētu evakuāciju.

3.7. Trokšņa līmenis

46. Telpu akustiskos parametrus, dzīvojamā nama iekšējo un ārējo norobežojošo konstrukciju skaņas izolāciju no āra trokšņiem projektē atbilstoši akustiskos parametrus, higiēnas prasības un trokšņa līmeni reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

3.8. Ugunsdrošība

47. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

48. Dzīvokļu un kāpņu telpas veido kā ugunsdroši atdalītas telpas, kuru būvkonstrukciju uguns­izturības robežas un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases projektē saskaņā ar ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

49. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

50. Dzīvojamā nama piebūvju un pāreju konstrukciju ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase nedrīkst būt zemāka par pamatēkas konstrukciju ugunsizturību un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasi.

51. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

52. Automātiskajām gaisa virsspiediena sistēmām nodrošina automātisko vadību no automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas, izvietojot ugunsgrēka detektorus, kuri reaģē uz dūmiem, koplietošanas evakuācijas ceļos (koridoros, ugunsdrošības priekštelpās, liftu priekštelpās, kāpņu telpās, aizsargātos evakuācijas ceļos).

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

53. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

54. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

55. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

56. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

3.9. Kāpņu telpas. Evakuācijas ceļi un izejas

57. Ja dzīvojamā nama ieejā paredz vējtveri, to projektē atbilstoši šā būvnormatīva 102.punktā minētajām prasībām.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

58. Dzīvojamā nama ieejas vējtvera tīrās grīdas atzīme atrodas vismaz 0,15 metrus augstāk nekā ietves atzīme pie ieejas.

59. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

60. Automātisko gaisa virsspiediena sistēmu aizsargātos evakuācijas ceļos, kuri ir garāki par 30 metriem, paredz dzīvojamos namos, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 28 metrus.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

61. Kāpņu laidu platums un slīpums noteikts šā būvnormatīva 1.pie­likumā.

62. Pakāpienu skaits vienā kāpņu laidā nedrīkst būt mazāks par trim un lielāks par astoņpadsmit, un vienā kāpņu laidā nedrīkst būt dažāda augstuma pakāpieni. Ēkās, kuru stāva augstums nepārsniedz 3,5 metrus, ir pieļaujams viens kāpņu laids, ja uz attiecīgo stāvu ir iespējams nokļūt, izmantojot citu risinājumu. Kāpņu laidus un laukumus norobežo ar margām.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

63. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

64. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

65. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

66. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

67. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

67.1 Evakuācijas ceļa platums un evakuācijas izejas durvju brīvais platums dzīvokļos nav normēts.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

68. Ārpusdzīvokļa koridora platums ir vismaz 1,5 metri, durvju brīvais platums – vismaz 0,9 metri, izņemot šā būvnormatīva 4.nodaļā minētos gadījumus.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

69. Galerijas platums dzīvojamā namā starp kāpņu telpām vai starp galerijas galu un kāpnēm ir šāds:

69.1. ja galerijas garums ir mazāks nekā 30 metru, – vismaz 1,4 metri;

69.2. ja galerijas garums ir 30 metru un lielāks, – 1,6 metri.

70. Ja attālums no dzīvokļa ārējām durvīm līdz kāpņu telpas durvīm vai ārdurvīm ir lielāks nekā 30 metru, projektē otru evakuācijas izeju atbilstoši šajā būvnormatīvā noteiktajām prasībām.

3.10. Iebūvētas un piebūvētas dzīvojamā nama daļas

71. Dzīvojamā nama pirmā stāva, cokola stāva un pagrabstāva līmenī iedzīvotāju vajadzībām saskaņā ar būvnormatīviem un ugunsdrošības prasībām var iebūvēt vai piebūvēt saimniecības telpas un garāžas vai stāvvietas personīgo transportlīdzekļu novietošanai.

72. Projektējot iebūvētas garāžas un autostāvvietas, paredz:

72.1. garāžas un autostāvvietas izvietošanu ugunsdrošības nodalījumos atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

72.2. dūmu izvadi atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

72.3. automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

72.4. iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādi saskaņā ar iekšējo ūdensapgādi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Autostāvvietās, kurās nepieciešama vismaz viena aprēķina strūkla ar ūdens patēriņu 5 l/s, ugunsdzēsības krānus neaprīko ar šļūtenēm un stobriem, bet paredz attiecīgā daudzuma pieslēgumus ar savienotājgalviņām un vienu ugunsdzēsības krānu komplektu (šļūteņu un stobru) ar vienas strūklas minimālo patēriņu vismaz 1 l/s.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

73. Rekonstruējamās, renovējamās un restaurējamās ēkās atļauta bēniņu, mansarda stāva vai jumta stāva izbūve, bet ne vairāk kā divos līmeņos, nodrošinot ugunsdrošības līmeni atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

3.11. Cokola stāvs un pagrabstāvs

74. Cokola stāvā un pagrabstāvā nedrīkst izvietot dzīvokļus, bet vairāk­stāvu dzīvokļos, kuros ir iekšējās kāpnes, – dzīvojamās telpas.

75. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

76. Ja ēkai ir divi (vai vairāk) pazemes stāvi, evakuācijas izejas no tiem paredz caur ugunsdrošības priekštelpām uz atsevišķām kāpņu telpām, kuras nav saistītas ar ēkas virszemes stāvu kāpņu telpām. Ja šādos pazemes stāvos paredz liftus, to šahtas projektē atsevišķi no ēkas virszemes stāvu liftu šahtām. Ieejas liftos paredz caur ugunsdrošības priekštelpām.

77. Cokola stāvā, pagrabstāvā un tehniskajā pagrīdē nepieciešama 1,8 metrus augsta staigājamā zona visā ēkas garumā. Līdz vienam metram garā posmā tās augstums var būt 1,6 metri. Pagrabstāvā un tehniskajā pagrīdē var ierīkot 1,6 metrus augstas ailas.

78. Cokola stāvā un pagrabstāvā tehniskos koridorus un tehniskās telpas no pārējām telpām atdala ar ugunsdrošām starpsienām, ugunsdrošām durvīm un ugunsdrošu pārsegumu, kuru ugunsizturība atbilst būves ugunsnoturības pakāpei.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

79. Ja cokola stāvā neierīko gaisa nosūces vēdināšanu, ārsienās nepieciešamas vienmērīgi pa ēkas ārsienas perimetru izvietotas vēdināšanas atveres, kuru šķērsgriezuma kopējais laukums nav mazāks par 1/400 no grīdas laukuma. Vienas vēdināšanas atveres šķērsgriezuma laukums ir vismaz 0,05 m2.

3.12. Tehniskais stāvs un tehniskā pagrīde

80. Tehniskā stāva augstumu projektē atbilstoši tajā izvietoto iekārtu veidam un tehnoloģiskās un ekspluatācijas drošības prasībām, bet ne augstāku par 2,45 metriem.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

81. Tehniskajā pagrīdē katrā sienā un starpsienā, izņemot ugunsdrošās sienas un starpsienas, zem telpas griestiem nepieciešams ventilācijas atvērums ar šķērsgriezuma laukumu vismaz 0,02 kvadrātmetri.

82. Tehniskajā pagrīdē ugunsdrošajās starpsienās projektē ugunsdrošas durvis ar noblīvētām piedurlīstēm; var ierīkot 1,2 metrus augstas ailas.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

3.13. Bēniņi un tehniskie bēniņi

83. Bēniņos un tehniskajos bēniņos nepieciešama 1,2 metrus plata staigājama zona un vismaz 1,6 metrus augsta eja visā ēkas garumā. Līdz diviem metriem garā posmā tās augstums var būt 1,2 metri un platums – viens metrs.

84. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

85. Auksto bēniņu vēdināšanai norobežojošās konstrukcijās nepie­ciešamas atveres, kuru šķērsgriezuma laukums ir vismaz 1/500 no bēniņu laukuma.

3.14. Dzīvojamo namu jumti

86. Dzīvojamo namu jumtus projektē:

86.1. ar ārējo vai iekšējo ūdens noteci – sešu stāvu un zemākām ēkām;

86.2. tikai ar iekšējo ūdens noteci – septiņu stāvu un augstākām ēkām.

87. Dzīvojamo namu jumta konstrukcijās paredz izvietot sniega ķērāju konstrukcijas, ja jumta slīpums ir lielāks par 30 grādiem.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

88. Jumta seguma siltumizolācijas konstrukcijā jābūt aizsargslānim, kas novērš saules siltuma transmisiju telpā.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

3.15. Lifti

89. Dzīvojamos namos, kuros attālums no pēdējā stāva tīrās grīdas atzīmes līdz zemes atzīmei ir 14 metru un vairāk, vai sešu stāvu un augstākās ēkās nepieciešami lifti, izņemot šā būvnormatīva 4.nodaļā minētos gadījumus.

90. Šā būvnormatīva 89.punktā minētās prasības var nepiemērot dzīvojamo namu rekonstrukcijas projektiem, ja bēniņus paredzēts izbūvēt par mansarda stāvu. Dzīvojamos namos esošie lifti var neapkalpot bēniņus vai mansarda stāvu.

91. Nepieciešamo liftu skaitu, to celtspēju un ātrumu dzīvojamos namos aprēķina atbilstoši liftu iekārtu tehniskajos normatīvos noteiktajām prasībām, ņemot vērā stāvu platību, stāvu skaitu un paredzamo iedzīvotāju skaitu ēkā.

92. Brīvo grīdas laukumu pirms ieejas liftā projektē:

92.1. vismaz 1,2 m2 – pasažieru liftiem ar celtspēju 400 kg un minimā­lajiem kabīnes izmēriem 1100 mm (dziļums) x 1400 mm (platums) (laukums 1,54 m2);

92.2. vismaz 1,6 m2 – pasažieru liftiem ar celtspēju 630 kg un minimā­lajiem kabīnes izmēriem 1100 mm (dziļums) x 2100 mm (platums) (laukums 2,31 m2);

92.3. vismaz 2,1 m2 – pasažieru liftiem ar celtspēju 630 kg un minimā­lajiem kabīnes izmēriem 2100 mm (dziļums) x 1100 mm (platums) (laukums 2,31 m2).

92.1 Lifta durvju vērtnes brīvais platums ir vismaz 900 mm.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

93. Liftu mašīntelpa nedrīkst atrasties virs dzīvojamām telpām vai tieši blakus tām.

94. Liftus projektē un ierīko atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību.

3.16. Sauso atkritumu vadi

95. Sauso atkritumu vadus četru stāvu un augstākiem dzīvojamiem namiem projektē, ja to nosaka vietējās pašvaldības sais­tošie noteikumi.

96. Attālums no dzīvokļa durvīm līdz sau­so atkritumu vadam nedrīkst būt lielāks par 25 metriem.

97. Sauso atkritumu vads ir gaisu necaurlaidīgs, ar skaņas izolāciju, un tas nedrīkst atrasties blakus dzīvojamām telpām. Atkritumu savākšanas kamera nedrīkst atrasties zem dzīvojamām telpām.

98. Atkritumu savākšanas kamerai jābūt vismaz 1,95 metrus augstai. Tai nepieciešama atsevišķa no ieejas namā izolēta ieeja, kuras durvīm jāveras uz āru.

99. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

4. Prasības vides pieejamības nodrošināšanai

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

100. Dzīvojamās ēkās jānodrošina vides pieejamības prasības iekļūšanai ēkā pirmā stāva līmenī vai līdz liftam.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

101. Ēkas ieejas un dzīvokļu ieejas, lifta un sauso atkritumu vada priekšlaukumus un pieejas, kā arī citas ēkas koplietošanas telpas (piemēram, koridorus, saimniecības telpas) projektē bez sliekšņiem vai pakāpieniem un paredz pandusus, kuru platums ir 1,2 metri, bet slīpums – ne lielāks par 1:20.

102. Vējtveri projektē vismaz 1,5 metrus dziļu un 2,2 metrus platu.

103. Koplietošanas koridors ir vismaz 1,8 metrus plats.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

104. Minimālie lifta kabīnes izmēri dzīvojamā namā neatkarīgi no stāvu skaita ir 1100 mm x 1400 mm (laukums 1,54 m2).

105. Projektējot dzīvokļa palīgtelpas, ievēro šādu minimālo telpu platumu:

105.1. virtuvei – 2,2 metri;

105.2. tualetei – 1,4 metri; ja paredzēts mazgājamais galds (izlietne), telpas minimālie izmēri ir 1,6 x 2,2 metri;

105.3. vannas istabai – 2,2 metri; ja paredzēts savietotais sanitārais mezgls, telpas minimālie izmēri ir 2,2 x 2,2 metri;

105.4. ārtelpām – balkoniem, lodžijām, terasēm – 1,4 metri līdz norobežo­jošajām konstrukcijām.

105.1 Šā būvnormatīva 103., 104. un 105.punktā minētās vides pieejamības prasības piemēro, ja dzīvojamā namā paredzēti dzīvokļi ģimenēm, kurās ir personas ar kustību traucējumiem. Liftu paredz, ja šādu dzīvokli projektē augstāk par pirmo stāvu.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

106. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

5. Inženierkomunikācijas

5.1. Ūdensvads un kanalizācija

107. Aukstā un karstā ūdens apgādi, kanalizāciju un ugunsdzēsības ūdensvadu dzīvojamā namā projektē saskaņā ar ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējiem tīkliem.

108. Ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus projektē saskaņā ar ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

5.2. Apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana

109. Dzīvojamo namu apkures un ventilācijas sistēmas projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvojamo un publisko ēku apkures un ventilācijas sistēmām.

110. Dzīvojamo namu apsildīšanā priekšroka dodama ekonomiski pamatotām apkures sistēmām, kas nodrošina vietējā kurināmā vai atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

111. Dzīvojamās istabās projektē dabiskās (gravitācijas) ventilācijas sistēmas.

112. Telpu iekšējā gaisa temperatūru un ventilācijas gaisa apmaiņas apjomu paredz atbilstoši šā būvnormatīva 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

113. Dzīvojamā nama ūdens centrālapkures sistēmu projektē kā divcauruļu apkures sistēmu, kas ir kopēja visai ēkai vai ēkas daļai. Var projektēt patstāvīgu apkures sistēmu atsevišķi katram dzīvoklim (stāvam). Ūdens apkures sistēmās ieteicams paredzēt piespiedu cirkulāciju.

114. Visiem apkures sistēmas sildķermeņiem ieteicams paredzēt tempe­ratūras regulatorus (termostatus).

115. Ja ūdens centrālapkures sistēmas turpgaitas un atpakaļgaitas sada­lošie cauruļvadi izvietoti ēkas pagrabā, apkures sistēmas stāvvadiem ieteicams paredzēt spiediena regulatorus.

116. Norobežojošo konstrukciju aprēķinu veic, pamatojoties uz šādiem normatīvajiem rādītājiem:

116.1. telpu iekšējā gaisa temperatūra – saskaņā ar šā būvnormatīva 2.pielikumu;

116.2. telpu iekšējā gaisa relatīvais mitrums – 55 %.

117. Ja telpās ir dabiskais apgaismojums, projektē dabisko vēdināšanu caur atveramām logu vērtnēm vai citām ietaisēm tā, lai nodrošinātu vienreizēju gaisa apmaiņu stundā.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

118. Vienā dzīvoklī starp vienādas nozīmes telpām var būt gaisa pārplūde, kas nodrošina vienmērīgu gaisa apmaiņu un izvadāmā gaisa kompensāciju no āra.

119. Virtuves, tualetes, vannas istabas un dušas telpas vēdināmas caur dabīgās nosūces kanāliem.

120. Ja dūmvads paredzēts dūmgāzu novadīšanai no siltuma ģenera­toriem, to nedrīkst izmantot par ventilācijas kanālu.

121. Viena dzīvokļa vietējās izvadventilācijas kanālus var apvienot vienā kanālā, kuru pievieno visas ēkas kopējam kanālam tādā līmenī, kas ir vismaz divus metrus augstāks par apkalpojamo telpu līmeni.

122. Ventilācijas kanālus no virtuvēm, tualetēm, vannas istabām, dušas telpām un pieliekamajiem nedrīkst apvienot ar ventilācijas kanāliem no garāžām un telpām, kurās ievietoti siltuma ģeneratori.

123. Publiskajām telpām projektē autonomas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas atbilstoši to paredzētās izmantošanas normatīviem un tehnoloģiskajām prasībām. Projektējot publiskās telpas dzīvojamā namā, ieteicams veidot autonomas apkures sistēmas.

124. Biroja telpām, kuras atrodas dzīvoklī, nosūces ventilāciju var pievienot visas ēkas kopējam ventilācijas kanālam, ja ievēro šā būvnormatīva 121. un 122.punktā minētos nosacījumus.

(MK 03.04.2012. noteikumu Nr.231 redakcijā)

125. Ja dzīvojamā namā ir siltie bēniņi, gaisu no bēniņiem novada caur vienu nosūces šahtu atsevišķi katrai ēkas sekcijai. Šahtai jāatrodas vismaz 4,5 metrus virs ēkas augšējā stāva griestiem.

126. Ja tiek izmantots cietais kurināmais, ūdens sildītāju un mazgabarīta apkures katlu dzīvokļa apkurei un karstā ūdens sagatavošanai var ierīkot dzīvokļa virtuvē vai atsevišķā telpā, kurā ir dabiskais apgaismojums.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

127. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

5.3. Gāzes apgāde

128. Gāzes apgādes sistēmas un iekārtas dzīvojamos namos projektē atbilstoši gāzes apgādes sistēmu ierīkošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

129. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

5.4. Elektroapgāde

130. Elektroapgādes sistēmas un iekārtas dzīvojamos namos projektē atbilstoši elektroapgādes sistēmu ierīkošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

131. Dzīvojamā nama būvprojektā paredz dzīvojamā nama pieslēgšanu elektriskajiem tīkliem, telpu un ārējo ieeju apgaismošanu, sadzīves elektro­tehnisko iekārtu un citu nepieciešamo elektroietaišu pieslēgšanas iespēju atbilstoši elektrotehnisko normatīvu prasībām.

132. Elektriskās plītis dzīvojamā namā nepieciešamas šādos gadījumos:

132.1. ja dzīvojamais nams ir augstāks par 10 stāviem;

132.2. ja dzīvojamā namā ir dažāds stāvu skaits un vismaz vienā tā daļā ir 11 un vairāk stāvu (elektriskās plītis nepieciešamas visās ēkas daļās);

132.3. (svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231).

133. (Svītrots ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

134. Ēku zibensaizsardzību projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūvi.

(Grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

135. Elektroniskās ietaises, radiotranslāciju, televīzijas un telefona tīklus projektē atbilstoši attiecīgo ietaišu, iekārtu un tīklu tehniskajiem normatīviem.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2009.gada 3.februāra noteikumiem Nr.102)

Kāpņu laidu platums un slīpums

(Pielikums grozīts ar MK 03.04.2012. noteikumiem Nr.231)

Nr.
p.k.

Kāpņu laidi

Mazākais platums (m)

Lielākais slīpums

1. Divstāvu ēkās

1,05*

1:1,5

2. Triju stāvu un augstākās ēkās

1,20

1:1,75

3. Koridornamos un galerijnamos

1,20

1:1,75

4. No pagrabstāva un cokola stāva

0,90*

1:1,25

5. Dzīvokļa iekšējās kāpnes**

0,90*

1:1,25

Piezīmes.

1. * Šā būvnormatīva 100.punktā minētajos gadījumos – 1,20 metru.

2. ** Dzīvokļa iekšējo kāpņu ugunsreakcijas klase netiek normēta.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2009.gada 3.februāra noteikumiem Nr.102)

Iekšējā gaisa temperatūra un ventilācijas gaisa apmaiņas apjoms dzīvojamo namu telpās

Telpa

Iekštelpu gaisa temperatūra aukstajā gadalaikā (°C*)

Izvadāmā gaisa daudzums vai gaisa apmaiņas biežums stundā

1. Dzīvojamā istaba un guļamistaba

18

vismaz 3 m3/m2
2. Virtuve:

18

2.1. apgādāta ar elektrisko plīti vismaz 60 m3
2.2. apgādāta ar gāzes plīti vismaz 60 m3, ja ir divriņķu plīts
vismaz 75 m3, ja ir trīsriņķu plīts
vismaz 90 m3, ja ir četrriņķu plīts
3. Vannas istaba

25

vismaz 25 m3
4. Tualete

18

vismaz 25 m3
5. Savietotais sanitārais mezgls

25

vismaz 50 m3
6. Ēkas koplietošanas vestibils, kāpņu telpa un koridors

16

vismaz 1 m3/m2
7. Publiskās telpas (ja nav īpašu nosacījumu)

18

vismaz vienreizēja gaisa apmaiņa
8. Atkritumu savākšanas kamera

5

vismaz vienreizēja gaisa apmaiņa divās stundās
9. Lifta mašīntelpa**

5

vismaz 0,5 m3/m2

Piezīmes.

1. * Dzīvokļa stūra telpā temperatūrai jābūt par 2 oC augstākai, nekā norādīts tabulā.

2. ** Gaisa temperatūra lifta mašīntelpā siltajā gadalaikā nedrīkst būt augstāka par 40 °C.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

LBN 221-98 Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”.

2. Ar 1998.gada 1.augustu Latvijas Republikas teritorijā netiek piemērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP 2.04.01-85 “Iekšējais ūdensvads un kanalizācija. Projektēšanas normas”, ko ar 1984.gada 31.decembra lēmumu Nr.292 apstiprinājusi bijusī PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja.

3. Būvprojektiem, kuru būvdarbi likumā noteiktajā kārtībā uzsākti līdz 1998.gada 31.jūlijam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 221-98 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija” prasībām nav obligāta.

4. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.augustu.

Ministru prezidents G.Krasts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – zemkopības ministrs A.Rāviņš

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Latvijas būvnormatīvs LBN 221-98 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šis būvnormatīvs nosaka prasības jaunbūvējamo un rekonstruējamo ēku iekšējo aukstā un karstā ūdens ūdensvadu, sadzīves kanalizācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmu projektēšanai.

2. Būvnormatīvs nav piemērojams šādu objektu projektēšanai:

2.1. ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas ēkās un būvēs, kurām ugunsdzēsības prasības nosaka citi normatīvie dokumenti;

2.2. automātiskās stacionārās ugunsdzēsības sistēmas;

2.3. siltummezglu ūdensapgādes sistēmas;

2.4. karstā ūdens apstrādes iekārtas;

2.5. ražošanas un tehnoloģisko iekārtu, arī medicīnas procedūru ūdensapgādes sistēmas.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

3. Ēku iekšējo ūdensvadu, sadzīves kanalizācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmu projektēšanā ievēro būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu un šī būvnormatīva prasības, kā arī piemēro to nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (turpmāk – piemērojamie standarti).

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

4. Ēkas iekšējais ūdensvads ir iekārtu un cauruļvadu sistēma, kas nodrošina patērētājus vienā ēkā vai ēku grupā ar ūdeni no ārējā ūdensapgādes tīkla caur kopējo ūdens uzskaites mezglu. Ja no iekšējā ūdensvada tiek ņemts ūdens ārējās ugunsdzēsības vajadzībām, jāievēro Latvijas būvnormatīvā LBN-222 par ūdensapgādi, ārējiem tīkliem un būvēm noteiktās prasības. Par punktu, kur beidzas ārējās ūdensapgādes sistēma un sākas iekšējā ūdensapgādes sistēma, uzskatāms ūdens uzskaites mezgls, kas izveidots uz ievada ēkā vai ēku grupā. Par šī uzskaites mezgla izbūvi ir atbildīgs ārējās ūdensapgādes sistēmas īpašnieks, kas veic arī piegādātā ūdens uzskaiti un kvalitātes kontroli šajā punktā.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

5. Ēkas iekšējā kanalizācija ir ar ēkas ārējām sienām norobežota iekārtu un cauruļvadu sistēma, kas nodrošina sanitāri tehnisko ierīču un tehnoloģisko iekārtu notekūdeņu novadīšanu no ēkas līdz pirmajai skatakai. Ja nepieciešams, projektā paredz vietējās attīrīšanas ietaises, kā arī lietus­ūdeņu novadīšanu kanalizācijā. Par punktu, kur beidzas iekšējās kanalizācijas sistēma un sākas ārējās kanalizācijas sistēma, uzskatāma pirmā skataka. Par šīs skatakas izbūvi ir atbildīgs ārējās ūdensapgādes sistēmas īpašnieks, kas veic arī novadīto notekūdeņu kvalitātes kontroli šajā punktā, ja tas paredzēts līgumā ar iekšējās kanalizācijas īpašnieku.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

6. Visās ēkās, kuras būvē rajonā, kur ir izveidots ārējais kanalizācijas tīkls, jāieprojektē iekšējais ūdensvads un kanalizācija. Ja ēku būvē rajonā, kur nav ārējā kanalizācijas tīkla, iekšējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās ir nepieciešamas vietējās kanalizācijas attīrīšanas ietaises, kuras projektē atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 223 par kanalizāciju, ārējiem tīkliem un būvēm.

7. Apdzīvotajās vietās, kur nav ārējā kanalizācijas tīkla, pēc saskaņošanas ar teritoriālo vides veselības centru drīkst izbūvēt sausās tualetes vai izvedamas notekūdeņu krājtvertnes bez ūdens ievadu ierīkošanas šādās ēkās:

7.1. dzīvojamās ēkās, kuras izmanto tikai vasarā;

7.2. individuālajās dzīvojamās ēkās;

7.3. ēdnīcās, ja tajās ir ne vairāk kā 10 sēdvietu;

7.4. ražošanas uzņēmumu pārvaldes un sadzīves ēkās, kā arī ražošanas ēkās, ja maiņā strādā ne vairāk kā 15 cilvēku.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

8. Ja nav iespējams ierīkot vietējās kanalizācijas attīrīšanas ietaises, ierīko pārvietojamās tualetes vai biotualetes.

9. Nepieciešamību izbūvēt ēkas iekšējo lietusūdens novadīšanas tīklu nosaka projekta arhitektūras daļā saskaņā ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kā arī atbilstoši jumta konstrukcijai un stāvu skaitam.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

10. Ēku ūdensvadu, kanalizācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmās lietojamajām caurulēm, armatūrai, iekārtām un materiāliem jāatbilst šī būvnormatīva, valsts standartu un tehnisko noteikumu prasībām.

11. Projektējamie galvenie tehniskie risinājumi un to realizācijas secība jāpamato, salīdzinot tos ar citiem iespējamajiem variantiem. Tehniski ekonomiskais aprēķins jāveic tiem variantiem, kuru priekšrocības (trūkumus) bez aprēķina nav iespējams noteikt.

12. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektos jāparedz pasākumi, kas novērš ūdens zudumus un samazina trokšņus.

13. Iekšējās ūdensapgādes sistēmas izvēlas atkarībā no tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, sanitāri higiēniskajām, ugunsdzēsības un ražošanas tehnoloģiskajām prasībām, kā arī ņemot vērā ārējā ūdensvada iespējas.

14. Šajā būvnormatīvā lietotie galvenie apzīmējumi un termini norādīti 1. un 2.pielikumā.

II. Ūdens kvalitāte un temperatūra ūdensapgādes sistēmās

15. Sadzīves patēriņam lietojamā aukstā un karstā ūdens kvalitātei jāatbilst dzeramā ūdens valsts standartam. Ražošanas vajadzībām lietojamā ūdens kvalitāti nosaka atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām.

16. Aizliegts apvienot sadzīves ūdensvadu ar ūdensvadu, kurā ūdens neatbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, kā arī izmantot sadzīves ūdensvada būvniecībā materiālus, kas pazemina ūdens kvalitāti.

17. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām, to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads.

18. Karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietās jābūt ne zemākai par 55 °C un ne augstākai par 70 °C.

19. Ūdens ar normatīvo caurplūdumu un temperatūru jāsaņem ūdens izdales vietās no karstā ūdens turpgaitas cauruļvada, kas nodrošināts ar cirkulācijas sistēmu, vai no ūdenssildītāja vai cauruļvada, kurā ir papildus uzsildītais ūdens, vismaz 10 sekundes pēc ūdens izdales armatūras atvēršanas. No tālākiem ūdens izdales punktiem, kurus lieto reti, kā arī individuālajās mājās attiecīgais laiks var būt ilgāks.

20. Pirmsskolas vecuma bērnu iestādēs ūdens temperatūra ūdens izdales vietās, kuras izmanto bērni, nedrīkst būt augstāka par 37 °C.

21. Ēdināšanas uzņēmumos, kā arī citur, kur ir nepieciešama augstāka ūdens temperatūra, nekā norādīts šo noteikumu 18.punktā, ūdens papildu uzsildīšanai lieto vietējos ūdens sildītājus.

III. Ūdens aprēķina patēriņa un siltuma daudzuma noteikšana ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās karstā ūdens apgādes vajadzībām

22. Ēkas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām jānodrošina ūdens patērētāju skaitam vai sanitāri tehnisko ierīču skaitam atbilstoša ūdens padeve un notekūdeņu novadīšanas caurplūdums.

23. Sanitāri tehniskās ierīces (ūdens izdales armatūras) ūdens patēriņu sekundē (l/s) nosaka:

23.1. atsevišķai sanitāri tehniskajai ierīcei – saskaņā ar šī būvnormatīva 3.pielikumu;

23.2. dažādām sanitāri tehniskajām ierīcēm, kas apkalpo vienādus ūdens patērētājus izzaru tīkla posmā, – saskaņā ar šī būvnormatīva 4.pielikumu;

23.3. dažādām sanitāri tehniskajām ierīcēm, kas apkalpo dažādus patērētājus, pēc šādas formulas:

 (1)

23.4. cilpveida tīklā sanitāri tehniskās ierīces ūdens patēriņu sekundē nosaka visai sistēmai kopumā un pieņem, ka tas ir vienāds visos cilpas posmos;

23.5. dzīvojamās un publiskajās ēkās, par kuru ūdens patēriņu un sanitāri tehniskajām ierīcēm nav ziņu, pieņem, ka:

23.6. atsevišķām sanitāri tehniskajām ierīcēm ūdens patēriņu pieļaujams noteikt saskaņā ar šī būvnormatīva 4.1pielikumu.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

24. Maksimālo ūdens patēriņu sekundē (l/s) ūdensvada tīkla aprēķina posmā nosaka pēc šādas formulas (koeficientu – nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikumam):

 (2)

24.1. ūdens caurplūdumu ūdensvada tīkla galējos posmos nosaka pēc aprēķina, tomēr tas nedrīkst būt mazāks par atsevišķas sanitāri tehniskās ierīces maksimālo ūdens patēriņu sekundē;

24.2. var neņemt vērā veļas mazgājamās mašīnas vai trauku mazgājamās mašīnas ūdens patēriņus dzīvokļa vannasistabā un virtuvē; ēkas sadalošā tīkla posmos, kur ūdeni aizvada uz vairākiem dzīvokļiem vai pie vairākiem patērētājiem, minētos ūdens caurplūdumus jāņem vērā;

24.3. ražošanas uzņēmumu ūdens patēriņus tehnoloģiskajām vajadzībām nosaka, summējot atsevišķo tehnoloģisko iekārtu ūdens patēriņus, ja attiecīgo iekārtu darbības laiks sakrīt;

24.4. grupveida sanitāri tehnisko ierīču ūdens patēriņus var aprēķināt saskaņā ar šī būvnormatīva 3.pielikuma 3.piezīmi un summēt ar formulas (2) aprēķinu un citiem konstantiem patēriņiem, ja attiecīgo ierīču darbības laiks sakrīt.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

25. Sanitāri tehnisko ierīču izmantošanas varbūtību aprēķina šādi:

25.1. ja ūdens patērētāji ēkās vai būvēs ir vienādi (neņemot vērā U un N attiecību izmaiņas atsevišķos aprēķina posmos), – pēc šādas formulas:

 (3)

25.2. ja ūdens patērētāji ēkās vai būvēs ir dažādi, – pēc šādas formulas:

 (4)

25.3. ja nav zināms sanitāri tehnisko ierīču skaits, to izmantošanas varbūtību var aprēķināt pēc (3) un (4) formulas, pieņemot, ka U = N;

25.4. ja vairākām patērētāju grupām ūdens maksimālie patēriņi nesakrīt laikā, sanitāri tehniskās ierīces izmantošanas varbūtību aprēķina pēc (3) un (4) formulas, lietojot pazeminošus koeficientus un ņemot vērā analogu sistēmu ekspluatācijas datus.

26. Notekūdeņu maksimālo patēriņu sekundē (l/s) nosaka:

26.1. ja maksimālais ūdens caurplūdums sekundē ūdensvadā ir qtot ≤ 8 l/s, – pēc šādas formulas:

 (5)

26.2. pārējos gadījumos – pēc šādas formulas:

qs = qtot;

26.3. ūdens caurplūdumu var noteikt saskaņā ar šī būvnormatīva 5.1 pielikumu.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

27. Atsevišķas sanitāri tehniskās ierīces ūdens patēriņu stundā (l/h) nosaka:

27.1. ja ūdens patērētāji ēkās vai būvēs ir vienādi,- saskaņā ar šī būvnormatīva 4.pielikumu;

27.2. ja ūdens patērētāji ēkās vai būvēs ir dažādi, – pēc šādas formulas:

 (6)

27.3. dzīvojamās un publiskajās ēkās, par kuru sanitāri tehniskajām ierīcēm nav ziņu, pieņem, ka:

28. Sanitāri tehnisko ierīču izmantošanas varbūtību stundā sistēmai kopumā nosaka pēc šādas formulas:

 (7)

29. Maksimālo ūdens patēriņu stundā (m3/h) nosaka pēc šādas formulas:

 (8)

29.1. ražošanas uzņēmumu pārvaldes un sadzīves ēkām maksimālo ūdens patēriņu stundā var noteikt, summējot ūdens patēriņu dušās un ūdens patēriņu sadzīves vajadzībām atbilstoši šī būvnormatīva 4.pielikumam un ņemot vērā patērētāju skaitu noslogotākajā maiņā;

29.2. ražošanas uzņēmumu tehnoloģiskos ūdens patēriņus nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 24.3.apakšpunktu.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

30. Vidējo ūdens patēriņu stundā (m3/h) ūdens maksimālā patēriņa periodā (diennaktī vai maiņā) nosaka pēc šādas formulas:

 (9)

31. Atklātās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās karstā ūdensvada stāvvados jānodrošina 65 °C temperatūra, bet karstā ūdens patēriņa normu nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 4.pielikumu, piemērojot koeficientu 0,85 un nemainot kopējo patērējamā ūdens daudzumu.

32. Notekūdeņu maksimālo patēriņu stundā aprēķina saskaņā ar šī būvnormatīva 25.punktu.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

33. Ūdens patēriņu diennaktī nosaka, summējot visu patērētāju patērēto ūdens daudzumu un patērēto laistīšanas ūdeņu daudzumu.

34. Karstā ūdens apgādei nepieciešamo siltuma plūsmas daudzumu (kW) maksimālā patēriņa periodā (diennaktī vai maiņā) nosaka pēc šādas formulas:

34.1. vidējā patēriņa stundai:

 (10)

34.2. maksimālā patēriņa stundai:

 (11)

IV. Ūdens spiediens ūdensvada sistēmās

35. Ūdens spiediens sadzīves un apvienotā ūdensvada sistēmās viszemākajā ūdens izdales vietā nedrīkst būt lielāks par 600 kPa.

36. Ūdens spiediens ugunsdzēsības ūdensvada sistēmās pie viszemāk ierīkotā ugunsdzēsības krāna nedrīkst būt lielāks par 1200 kPa. Ūdens spiediens apvienotā sadzīves un ugunsdzēsības ūdensvada sistēmās ugunsgrēka dzēšanas laikā pie viszemāk ierīkotās ūdens izdales vietas nedrīkst būt lielāks par 900 kPa, turklāt sistēmu hidraulisko pārbaudi jāizdara, kad ir ierīkota ūdens izdales armatūra.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

37. Ūdens pievadcaurulēs (izņemot sadalošo cauruļvadu tīklu) ūdens normatīvo caurplūdumu drīkst samazināt par 70 %. Minētajā gadījumā zemākajā ūdens izdales vietā ūdens caurplūdums nedrīkst būt lielāks par 150 % no normatīvā caurplūduma. Kritiskajās ūdens izdales vietās lieto armatūru, kurai nepieciešams mazāks spiedienaugstums.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

V. Aukstā ūdens ūdensvada sistēmas

38. Ēkās var būt viena vai vairākas no šādām iekšējā ūdensvada aukstā ūdens ūdensvada sistēmām:

38.1. sadzīves (dzeramā) ūdens ūdensvada sistēma;

38.2. ražošanas ūdensvada sistēma (viena vai vairākas);

38.3. ugunsdzēsības ūdensvada sistēma;

38.4. apvienotā ūdensvada sistēma. Ēku ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu parasti apvieno ar sadzīves ūdensvada sistēmu vai ražošanas ūdensvada sistēmu.

39. Aukstā ūdens ūdensvada sistēmas (sadzīves, ražošanas, ugunsdzēsības un apvienotās) sastāv no ievada ēkā, ūdens mērītāja mezgla, sadalošā tīkla, stāvvadiem, pievadiem sanitāri tehniskajām ierīcēm un tehnoloģiskajām iekārtām, kā arī no ūdens regulēšanas, izdales un jaukšanas armatūras un noslēgarmatūras. Atkarībā no vietējiem apstākļiem un ražošanas tehnoloģijas iekšējā ūdensvada sistēmās var būt sūkņu iekārtas, ūdens rezerves tvertnes un regulējošās tvertnes.

40. Ūdensapgādes sistēmās jānodrošina tehnoloģisko prasību ievērošana un jāveic pasākumi pret iekārtu un cauruļu koroziju, sāļu nogulsnēšanos un bioloģisko apaugšanu.

41. Lai samazinātu ūdens patēriņu, ēkās un būvēs var ieprojektēt atgriezeniskās un atkārtotās ūdens izmantošanas sistēmas, ja tas ir ekonomiski lietderīgi.

VI. Karstā ūdens ūdensvada sistēmas

42. Atkarībā no patērētāja, kā arī no ūdens patēriņa režīma ēkai projektē centralizēto karstā ūdens apgādes sistēmu vai vietējos sildītājus.

43. Ūdens sildītājus karstā ūdens apgādes sistēmās vēlams novietot patēriņa slodzes centrā.

44. Dzīvojamo māju, ārstniecības un bērnu iestāžu vannasistabās un dušu telpās nepieciešami dvieļu žāvētāji, ko ieteicams pieslēgt pie karstā ūdens apgādes sistēmas turpgaitas stāvvadiem.

45. Piecstāvu un augstākās dzīvojamās un publiskajās ēkās stāvvadus ieteicams apvienot sekciju mezglos ar kopējo cirkulācijas vadu. Sekciju mezglos var apvienot no trim līdz astoņiem stāvvadiem, augšējo un apakšējo sadali izvietojot apsildāmās telpās vai neapsildāmās telpās, ja cauruļvadus nodrošina ar siltumizolāciju.

46. Sanitāri tehniskās ierīces nedrīkst pievienot cirkulācijas cauruļvadiem.

47. Tvertņu akumulatorus centralizētajās karstā ūdens apgādes sistēmās uzstāda saskaņā ar šī būvnormatīva XVI nodaļu.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

VII. Ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas

48. Ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada nepieciešamību un minimālo ūdens patēriņu I, II, III, IV, V un VII izmantošanas veida būvēs nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu, bet VI izmantošanas veida būvēs – saskaņā ar šī būvnormatīva 2.tabulu.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

49. Ugunsdzēsības krānu strūklas ražību, kompaktās strūklas darbības rādiusu, šļūtenes garumu un ugunsdzēsības stobra izplūdes diametru nosaka ar aprēķinu, ņemot vērā ražotāja datus.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

50. Ugunsdzēsības krāniem, ugunsdzēsības šļūtenēm un stobriem jāatbilst piemērojamo standartu prasībām. Ugunsdzēsības krānu komplektē ar attiecīgā diametra ugunsdzēsības šļūteni un stobru saskaņā ar ražotāja datiem un aprēķiniem. Ugunsdzēsības krāna darbības rādiuss nedrīkst pārsniegt 30 m.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

51. (Svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070.)

52. Ugunsdzēsības iekšējo ūdensvadu var neierīkot ēkās, būvēs un būvju ugunsdrošības nodalījumos, kuru būvtilpums, augstums un stāvu skaits ir mazāks nekā minēts šī būvnormatīva 1. un 2.tabulā.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

53. Ja ēku vai būvju daļām ir atšķirīgs būvtilpums, augstums, platums vai stāvu skaits vai telpām ir dažāda funkcionālā nozīme, ugunsdzēsības iekšējo ūdensvadu un tā ūdens patēriņu nosaka šādi:

53.1. ēkās un būvēs, kas nav sadalītas ugunsdrošības nodalījumos, – atbilstoši ēkas vai būves kopējam būvtilpumam, sprādzienbīstamībai vai ugunsbīstamībai un ugunsslodzei;

53.2. ēkās un būvēs, kur ir dažādu veidu sprādzienbīstamības, ugunsbīstamības un ugunsslodzes telpas un bīstamākā no tām ir atsevišķs ugunsdrošības nodalījums, – katram ēkas vai būves ugunsdrošības nodalījumam atsevišķi;

53.3. ar ugunsdrošības nodalījumiem sadalītām ēkas vai būves daļām – katram ēkas vai būves ugunsdrošības nodalījumam atsevišķi.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

54. Ja pie ugunsdzēsības krāna ūdens spiedienaugstums ir lielāks par 400 kPa, pirms tā ierīko ūdens spiediena regulatoru vai spiedienu samazinošas diafragmas. Diafragmas ar vienādu diametru drīkst ierīkot 3-4 stāvu robežās.

55. Brīvam spiedienaugstumam pirms ugunsdzēsības krāna jānodrošina blīva ūdensstrūkla, lai varētu dzēst ugunsgrēku visaugstākajā un vistālākajā ēkas punktā jebkurā laikā. Blīvās ūdensstrūklas darbības rādiusam jābūt vienādam ar telpas augstumu, bet ne mazākam kā:

55.1. seši metri – dzīvojamās un publiskajās ēkās, kā arī ražošanas uzņēmumu ražošanas, pārvaldes un sadzīves ēkās, kas nav augstākas par 50 m;

55.2. astoņi metri – dzīvojamās ēkās, kas ir augstākas par 50 m;

55.3. sešpadsmit metri – publiskajās, kā arī ražošanas uzņēmumu ražošanas, pārvaldes un sadzīves ēkās, kas ir augstāks par 50 m.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

56. Reālo ūdens spiedienu pie ugunsdzēsības krāna nosaka, ņemot vērā ūdens spiediena zudumus ugunsdzēsības šļūtenēs.

57. Ugunsdzēsības krāna darbības ilgums ir vismaz 45 minūtes. Ja ugunsdzēsības krānus uzstāda stacionārajās automātiskās ugunsgrēka dzēšanas sistēmās, to darbības laiks ir vienāds ar attiecīgās sistēmas darbības laiku.

1.tabula

 (MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

Būves izmantošanas veids

Strūklu skaits

Vienas strūklas minimālais patēriņš (l/s)

1. I izmantošanas veids:
1.1. desmitstāvu līdz sešpadsmitstāvu

1

1

1.2. septiņpadsmitstāvu līdz divdesmitpiecstāvu

2

1

2. II, III, IV un V izmantošanas veids:
2.1. līdz desmitstāvu ar būvtilpumu no 5000 līdz 25000 m3

1

1

2.2. līdz desmitstāvu ar būvtilpumu vairāk nekā 25000 m3

2

1

2.3. desmitstāvu līdz sešpadsmitstāvu ar būvtilpumu līdz 25000 m3

2

2,5

2.4. no desmitstāvu ar būvtilpumu vairāk nekā 25000 m3

2

2,5

3. VII izmantošanas veids:
3.1. ar būvtilpumu no 5000 līdz 25000 m3

2

2,5

3.2. ar būvtilpumu vairāk nekā 25000 m3

2

5

 

2.tabula

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

Būves ugunsnoturības pakāpe

Ugunsslodze (MJ/m2)

Strūklu skaits un vienas strūklas minimālais patēriņš (l/s) VI izmantošanas veida būvēs, kuru būvtilpums ir:

5000–25000 m3

vairāk nekā 25000 m3

U1

>1200

2 x 2,5

2 x 5

300–1200

2 x 2,5

2 x 5

<300

U2

>1200

2 x 2,5

2 x 5

300–1200

2 x 2,5

2 x 5

<300

U3

>1200

2 x 2,5

2 x 5

300–1200

2 x 2,5

2 x 5

<300

Piezīmes.

1. Sešpadsmitstāvu un augstākās publisko ēku kāpņu telpās paredz DN 100 mm sausos stāvvadus ar D 77 mm savienotājgalviņām katrā stāvā un pieslēgumu ugunsdzēsības tehnikai pirmā stāva līmenī uz ēkas ārējās sienas. Ūdensvada ievadā paredz vienvirziena vārstu.

2. Ražošanas un noliktavu būvēs, kurās nepieciešama vismaz viena aprēķinu strūkla ar patēriņu 5 l/s, ugunsdzēsības krānus neaprīko ar šļūtenēm un stobriem, bet paredz attiecīgā daudzuma pieslēgumus ar savienotājgalviņām un vienu ugunsdzēsības krāna komplektu (šļūtene un stobrs) ar vienas strūklas minimālo patēriņu vismaz 1 l/s.

3. U1, U2 un U3 – būvju ugunsnoturības pakāpes saskaņā ar ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(3.tabula svītrota ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070.)

58. Sešstāvu un augstākās ēkās sadzīves un ugunsdzēsības apvienotajā ūdensvadā ugunsdzēsības stāvvadus augšpusē sacilpo. Lai šajos stāvvados nodrošinātu ūdens cirkulāciju, tos sacilpo kopā ar vienu vai vairākiem sadzīves ūdensvada stāvvadiem, kuros uzstāda noslēgarmatūru.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

59. Neapsildāmās ēkās, būvēs un telpās iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada darbspēja jānodrošina jebkurā gadalaikā, izmantojot sausos cauruļvadus vai citus inženiertehniskos risinājumus. Aizbīdņus izvieto vietās, kur temperatūra nav zemāka par 5 oC.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

60. (Svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070.)

61. Iekšējās ugunsdzēsības ūdensapgāde ēku vai būvju tehniskajos stāvos, pagrabstāvos, cokolstāvos, bēniņos un tehniskajās pagrīdēs ir nepieciešama, ja tās ugunsslodze ir lielāka par 300 MJ/m2.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

62. No katra stāvvada padod ne vairāk kā divas strūklas.

63. Ja aprēķina strūklu skaits ir četras un vairāk, var izmantot līdzās esošo stāvu ugunsdzēsības krānus.

64. Ugunsdzēsības krānus ierīko 1,35 m augstumā virs grīdas. Tos ievieto aizplombējamos skapjos, kuros ir vēdināšanas atvere. Savietotos ugunsdzēsības krānus var ierīkot vienu virs otra, un apakšējam krānam jāatrodas vismaz vienu metru no grīdas.

65. (Svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070.)

66. Ugunsdzēsības sūkņu un elektroaizbīdņu distances vadības pogas izvieto ugunsdzēsības šļūteņu stacionāro iekārtu skapjos vai pie tiem. Vadības pogu atrašanās vietu apzīmē ar norādījuma zīmēm saskaņā ar standartu LVS 446:2004/A1:2006 “Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums”.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

67. Ugunsdzēsības krāni parasti ierīkojami pie durvīm, kāpņu laukumiņos, vestibilos, gaiteņos un citās viegli pieejamās vietās, kur tie netraucē cilvēku evakuāciju.

68. Telpās, kas aprīkotas ar stacionārajām automātiskajām ugunsdzēsības sistēmām, ugunsdzēsības krānus var ierīkot ūdens sprinkleru sistēmās atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un piemērojamajiem standartiem.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

VIII. Aukstā ūdens ūdensvada tīkla aprēķins

69. Iekšējo ūdensvadu tīklu hidraulisko aprēķinu veic, ņemot vērā maksimālo ūdens caurplūdumu sekundē.

70. Sadzīves, ugunsdzēsības un ražošanas ugunsdzēsības ūdensvada apvienotajiem tīkliem pārbauda, kāds ir ugunsdzēsības vajadzībām lietojamā ūdens aprēķina caurplūdums sadzīves un ražošanas vajadzībām lietojamā ūdens maksimālā patēriņa apstākļos, neņemot vērā ūdens patēriņu laistīšanai, dušām un grīdu mazgāšanai.

71. Veicot ūdensvada tīklu hidraulisko aprēķinu, pie sanitāri tehniskajām ierīcēm, kā arī pie vistālāk novietotā un visaugstāk novietotā ugunsdzēsības krāna jānodrošina šī būvnormatīva 3.pielikumā norādītie spiedieni.

72. Ja ir vairāki ūdensvada ievadi, hidrauliskajā aprēķinā jāņem vērā, ka kāds no ievadiem atslēgts. Ja ir divi ievadi, katram no tiem jānodrošina 100 %, bet, ja ir vairāki ievadi, – 50 % caurplūdums.

73. Iekšējā ūdensvada cauruļu diametrus nosaka tādus, kas ļauj maksimāli izmantot garantēto ūdens spiedienu ārējos tīklos. Ēkas sadalošā tīkla sacilpoto posmu diametri nedrīkst būt mazāki par lielākā stāvvada diametru. Dušu pieslēgumiem jāievēro šī būvnormatīva 92.punktā minētie nosacījumi.

74. Ūdensvada stāvvadu diametrus sekciju mezglos nosaka, ievērojot šī būvnormatīva 24. punktā minētos nosacījumus un lietojot koeficientu 0,7.

75. Pieļaujamie ūdens tecēšanas ātrumi, kas ir atkarīgi no cauruļvada materiāla, ir noteikti šī būvnormatīva 6.pielikumā. Sprinkleru un drenčeru sistēmās ūdens tecēšanas ātrums nedrīkst būt lielāks par 10 m/s.

76. Spiediena zudumus cauruļvadu posmos nosaka atbilstoši 7.pielikumam pēc šādas formulas:

 (12)

77. Koeficients kl ir:

77.1. dzīvojamo un publisko ēku sadzīves ūdensvadiem – 0,3;

77.2. dzīvojamo un publisko ēku apvienotajos sadzīves un ugunsdzēsības ūdensvadiem, kā arī ražošanas ūdensvadu tīkliem – 0,2;

77.3. apvienotajiem ražošanas un ugunsdzēsības ūdensvadu tīkliem – 0,15;

77.4. ugunsdzēsības ūdensvadiem – 0,1.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

78. Spiediena zudumus sekciju mezglos nosaka pēc šādas formulas:

 (13)

79. Koeficients f ir:

79.1. sadzīves ūdensvadu sistēmām – 0,5;

79.2. apvienotajām sadzīves un ugunsdzēsības ūdensvadu sistēmām – 0,3.

IX. Karstā ūdens ūdensvada tīkla aprēķins

80. Karstā ūdens ūdensvada tīkla hidraulisko aprēķinu, ņemot vērā ūdens cirkulācijas caurplūdumu (l/s), atbilstoši 8.pielikumam veic pēc šādas formulas:

 (14)

81. Karstā ūdens cirkulācijas caurplūdumu nosaka pēc šādas formulas:

 (15)

82. Lielumus Qht un β nosaka:

82.1. sistēmām, kur nav paredzēta ūdens cirkulācija stāvvados, – maģistrālē un sadalošajā tīklā, ja Δt = 10 °C un β = 1;

82.2. sistēmām, kur ir paredzēta ūdens cirkulācija turpgaitas stāvvados un cirkulācijas stāvvadu pretestība ir mainīga, – ja Δt = 10 °C un β = 1;

82.3. sistēmām ar vienādu pretestību sekciju mezglos vai stāvvados, – turpgaitas cauruļvados no maģistrāles līdz cirkulācijas stāvvadam, ja Δt = 8,5 °C un β = 1,3;

82.4. vienā sekciju mezglā vai stāvvadā, – turpgaitas cauruļvados kopā ar augšējo sadali, ja Δt = 8,5 °C un β = 1.

83. Spiediena zudumus karstā ūdens turpgaitas un cirkulācijas ūdensvada posmos nosaka:

83.1. neņemot vērā cauruļu aizaugšanu, – saskaņā ar šī būvnormatīva 77.punktu;

83.2. ņemot vērā cauruļu aizaugšanu, – pēc formulas ( 12), kur kl ir:

83.2.1. turpgaitas un cirkulācijas sadalošajiem cauruļvadiem – 0,2;

83.2.2. cauruļvadiem siltuma mezglu robežās un stāvvadiem ar dvieļu žāvētājiem – 0,5;

83.2.3. stāvvadiem bez dvieļu žāvētājiem un cirkulācijas stāvvadiem – 0,1.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

84. Pieļaujamie ūdens tecēšanas ātrumi nosakāmi saskaņā ar šī būvnormatīva 75.punktu.

85. Spiediena zudumi turpgaitas un cirkulācijas cauruļvados no ūdens sildītāja līdz visattālākajam stāvvadam katrā sistēmas atzarā vai cilpā dažādos atzaros nedrīkst atšķirties vairāk kā par 10 %.

86. Ja nav iespējams ievērot šī būvnormatīva 85.punktā noteiktās prasības, izvēloties cirkulācijas cauruļvadu diametrus, nepieciešami automātiskie caurplūdumu regulējošie ventiļi vai diafragmas.

87. Pieļaujams izmantot diafragmas, kuru diametru nosaka pēc šādas formulas (bet tas nedrīkst būt mazāks par 10 mm):

 (16)

88. Sistēmās, kur sekciju mezglos vai stāvvados ir vienādi ūdens spiediena zudumi, turpgaitas un cirkulācijas sadalošajā tīklā kopējiem ūdens spiediena zudumiem no pirmā līdz pēdējam stāvvadam jābūt vismaz 1,6 reizes lielākiem nekā spiediena zudumiem sekciju mezglā vai stāvvadā, ja cirkulācijas nevienmērības koeficients b = 1,3.

89. Cirkulācijas stāvvadu diametru nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 81.punktu, ievērojot nosacījumu, ka ūdens spiediena zudumi katrā sekcijas mezgla vai stāvvada cirkulācijas kontūrā no turpgaitas līdz cirkulācijas sadalošajiem cauruļvadiem neatšķiras vairāk kā par 10 %.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

90. Cirkulācijas režīmā spiediena zudumi sekciju mezglos, kas pievienoti slēgtajām karstā ūdens siltumapgādes sistēmām, var būt 30-60 kPa.

91. Spiediena zudumus tīklos, kas pieslēgti atklātajām apvienotajām siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmām, nosaka, ņemot vērā zudumus siltumtīklu cirkulācijas vados, un cirkulācijas režīmā minētie zudumi nedrīkst būt lielāki par 20 kPa.

92. Ja dušas telpā ir vairāk nekā trīs dušu sietiņi, turpgaitas cauruļvadus sacilpo vai projektē ko lektora tipa pievienojumu.

93. Zonētās ūdensapgādes sistēmās augšējā zonā pieļaujama gravitācijas cirkulācija nakts laikā.

X. Aukstā ūdens ūdensvada tīkli

94. Ja ir pieļaujami ūdens padeves pārtraukumi un ir ierīkoti ne vairāk kā 12 ugunsdzēsības krāni, iekšējā aukstā ūdens ūdensvada sistēmā ūdensvada tīkls var būt strupzaru, visos pārējos gadījumos nepieciešami cilpveida tīkli.

95. Divi vai vairāki ievadi nepieciešami:

95.1. ēkās, kur ir ierīkoti vairāk nekā 12 ugunsdzēsības krāni;

95.2. dzīvojamās ēkās, kur ir vairāk nekā 400 dzīvokļu, kā arī kinoteātros, teātros un klubos, kur skatītāju zālē vairāk nekā 300 vietu;

95.3. sprinkleru un drenčeru sistēmās, ja tajās ir vairāk nekā trīs vadības mezgli;

95.4. pirtīs, kurās ir 200 un vairāk vietu;

95.5. veļas mazgātavās, kuru jauda ir divas tonnas un vairāk sausās veļas vienā maiņā.

96. Ja ēkai ir divi vai vairāki ievadi, tos pievieno sacilpotam ārējam tīklam. Ārējā tīklā starp ievadiem nepieciešams aizbīdnis vai cita noslēgarmatūra. Ja ēkā ir vairāk nekā 12 ugunsdzēsības krāni un nav iespējams divu ievadu pieslēgums sacilpotam ārējam ūdensvada tīklam, ugunsdzēsības vajadzībām paredz papildu rezerves tilpumus, ūdensapgādes urbumus vai slēgtas ūdens tvertnes vai tilpnes ar atsevišķām sūkņu iekārtām saskaņā ar šī būvnormatīva 171.punktu.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

97. Ja ēkā nepieciešami spiediena paaugstināšanas sūkņi, ievadus pirms tiem savieno un ierīko aizbīdni, lai nodrošinātu ūdens padevi no jebkura ievada.

98. Ja iekšējā ūdensvada tīklā ir vairāki ievadi un ūdens mērītāju mezgli, ierīko vienvirziena vārstus.

99. Atsevišķos gadījumos, ja ūdens mērītāju mezgli nav paredzēti, vienvirziena vārstus neierīko.

100. Attālumam no ievada līdz kanalizācijas izlaidei horizontālā virzienā jābūt ne mazākam par 1,5 m, ja ievada diametrs nav lielāks par 200 mm, un ne mazākam par 3 m, ja ievada diametrs ir lielāks par 200 mm.

101. Ievadu pagriezienu vietās ierīko balstus vai ievadus noenkuro, ja cauruļu savienojumi nespēj izturēt ūdens spiediena dinamiskos spēkus.

102. Ja ievads šķērso pagraba sienas, starp cauruļvadu un būvkonstrukcijām atstāj 0,2 m spraugu, kuru aizdrīvē ar elastīgu ūdens un gāzu necaurlaidīgu materiālu (slapjās gruntīs nepieciešams blīvslēgs). Ūdens ievadu var ievietot apvalkcaurulē.

103. Dzīvojamo un publisko ēku iekšējā ūdensvada sadalošos tīklus parasti izvieto pagrabos, zem grīdām, tehniskajos stāvos un bēniņos.

104. Ja ēkā nav pieļaujama atklāta cauruļu novietošana, iekšējā ūdensvada tīklus izvieto saskaņā ar šī būvnormatīva 6.pielikumu. Izvietojot cauruļvadus zemgrīdas kanālos, paredz pietiekamu skaitu remont­lūku. Kanālos un tuneļos nav pieļaujama cauruļu izvietošana virs elektrokabeļiem.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

105. Ugunsdrošības nodalījumos atļauts atklāti izbūvēt plastmasas cauruļvadus, ja tie nešķērso ugunsdrošības nodalījumu norobežojošās konstrukcijas. Cauruļvadiem, kuri šķērso ugunsdrošības nodalījumu norobežojošās konstrukcijas, jāparedz uguns­aizsardzība, nodrošinot par vienu pakāpi zemāku ugunsizturību, nekā tā noteikta šķērsojošām konstrukcijām. Ēkās, kas augstākas par deviņiem stāviem, cauruļvadu norobežojošo konstrukciju ugunsizturībai jābūt vienādai ar šķērsojamo konstrukciju ugunsizturību.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

106. Degtspējīgu cauruļvadu pretuguns aizsardzību nodrošina saskaņā ar šī būvnormatīva 243.punktu.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

107. Plastmasas cauruļu izvietošana tehniskajos kanālos un tuneļos zem elektrokabeļiem nav pieļaujama.

108. Iekšējā ūdensvada sadalošos tīklus ražošanas ēkās parasti izvieto atklāti pa sienām, siju fermām, kolonnām, kā arī zem pārseguma. Ja tas nav iespējams, ūdensvada sadalošos tīklus izvieto tehniskajos kanālos vai tuneļos kopā ar citiem inženiertīkliem, izņemot caurules, pa kurām pārvieto viegli uzliesmojošus, degtspējīgus vai indīgus šķidrumus vai gāzes. Dzeramā ūdens cauruļvadus novieto virs kanalizācijas. Pievadus tehnoloģiskajām iekārtām pieļaujams izvietot grīdas konstrukcijās.

109. Tehniskajos kanālos un tuneļos aukstā ūdens ūdensvada caurules novieto zemāk par karstā ūdens un tvaika caurulēm un nodrošina ar siltumizolāciju.

110. Horizontāli novietotajām iekšējā ūdensvada caurulēm nepieciešams vismaz 2 ‰ slīpums tukšošanas vietas virzienā.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

111. Tehniskajos kanālos, šahtās, kabīnēs, tuneļos un telpās ar paaugstinātu mitrumu novietotās caurules nodrošina ar izolāciju pret kondensāciju.

112. Telpās, kur atrodas aukstā ūdens ūdensvads, gaisa temperatūrai jābūt augstākai par 2 °C. Ja tas nav iespējams, veic attiecīgus pasākumus, lai caurules neaizsaltu.

XI. Karstā ūdens ūdensvada tīkli

113. Karstā ūdens apgādes sistēmas projektē saskaņā ar šī būvnormatīva 94.punktu un 103.-111.punktu.

114. Karstā ūdens ūdensvadu sistēmu augstākajos punktos nepieciešamas atgaisošanas iekārtas. Atgaisošanu var veikt arī no visaugstāk novietotajiem ūdens izdales krāniem. Zemākajos punktos jābūt iztukšošanas iespējām.

115. Visus turpgaitas un cirkulācijas cauruļvadus (izņemot pievadus uz sanitāri tehniskajām ierīcēm) nodrošina ar siltumizolāciju.

116. Projektējot cauruļvadus, jāņem vērā to termiskā pagarināšanās un, ja nepieciešams, jāizmanto kompensatori.

XII. Cauruļvadi un armatūra aukstajam ūdenim

117. Aukstā ūdens ūdensvada caurulēm un armatūrai jābūt no šādiem materiāliem:

117.1. dzeramā ūdens caurulēm – no materiāliem, kuriem ir kvalitātes sertifikāts saskarsmei ar dzeramo ūdeni;

117.2. tehnoloģiskajām vajadzībām lietojamajām ūdens caurulēm – atkarībā no ūdens kvalitātes prasībām.

118. Caurulēm var būt metinājuma, atloku, vītņu, uzmavu, iemavu, aptveres, blīvgredzenu, lodēti, valcēti un līmēti savienojumi. Ēku iekšējā ūdensapgādē lietojamie cauruļvadu materiāli un to savienojumi noteikti šī būvnormatīva 6.pielikumā. Cinkoto tērauda cauruļu vītnes nepieciešams pārklāt ar krāsu, kurā ir 94 % cinka putekļu. Minētajām caurulēm nedrīkst būt metinātu savienojumu.

119. Ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas cauruļu un armatūras ma­teriāliem vai cauruļu ugunsaizsardzībai jānodrošina ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas darbības ilgums vismaz 45 minūtes.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

120. Sadzīves un dzeramā ūdens apvienotajā ūdensvadā caurules un ūdens izdales armatūru aprēķina darba spiedienam, kas ir ne mazāks par 600 kPa, bet ugunsdzēsības ūdensvadā un sadzīves un ugunsdzēsības apvienotajā ūdensvadā – spiedienam, kas ir ne mazāks par 1000 kPa. Ražošanas ēku ūdensvados caurules un armatūru aprēķina darba spiedienam, kas atbilst tehnoloģiskajām prasībām.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

121. Iekšējos ūdensvada tīklos noslēgarmatūra nepieciešama šādās vietās:

121.1. katrā ievadā;

121.2. sacilpotā tīklā, lai nodrošinātu vismaz vienas cilpas puses atslēgšanu remonta laikā;

121.3. sacilpotā ražošanas aukstā ūdens ūdensvada tīklā, lai nodrošinātu divpusēju ūdens padevi iekārtām, kur nav pieļaujami ūdens padeves pārtraukumi;

121.4. stāvvados, kuros ierīkoti pieci un vairāk ugunsdzēsības krāni;

121.5. sadzīves un ražošanas ūdensvadu tīklu stāvvados trīsstāvu un augstākās ēkās;

121.6. nozarojumos, kuriem pieslēgtas piecas un vairāk ūdens izdales vietas;

121.7. nozarojumos no maģistrālajām līnijām;

121.8. katra dzīvokļa vai viesnīcas numura ievadā;

121.9 . klozetpoda skalošanas tvertnes pievados, skalošanas krānos, vietējos sildītājos un nozarojumos uz grupveida dušām;

121.10. nozarojumos uz ēku sekcijām un sekciju mezgliem;

121.11. pirms ārējiem laistīšanas krāniem;

121.12. pirms speciālajām ierīcēm un aparātiem, ja tas ir nepieciešams;

121.13. ugunsdzēsības stāvvadu vidū septiņstāvu un augstākās ēkās.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

122. Noslēgarmatūru ieprojektē sacilpoto stāvvadu abos galos tā, lai tā nodrošinātu ūdens padevi abos cilpas virzienos.

123. Jānodrošina piekļūšana stāvvadu noslēgarmatūrai jebkurā laikā. Stāvvadu noslēgarmatūru nedrīkst ierīkot telpās, kur ir iespējama attiecīgo telpu apsaimniekotāju prombūtne.

124. Ja noslēgarmatūra ir ierīkota atzarojumā uz dzīvokli, pie klozetpoda skalošanas tvertnes to pieļaujams neierīkot.

125. Noslēgarmatūru ievadā var neierīkot, ja tā ir ēkas ūdens mērītāja mezglā.

126. Noslēgarmatūrām, kas aizveras ātri (piemēram, konuskrāns, lodveida ventilis), nosacītais diametrs nedrīkst būt lielāks par 50 mm.

127. Vietās, kur nav pieļaujama ūdens tecēšana pretējā virzienā, ieprojektē vienvirziena vārstus.

128. Ja armatūra ar diametru 50 mm un lielāka ir ierīkota augstāk par 1,6 m no grīdas, nepieciešami apkalpes tiltiņi.

129. 150 mm un mazāka diametra armatūras apkalpošanai līdz 3 m augstumā var izmantot pārvietojamās kāpnes, platformas vai pieslienamās kāpnes, kuru slīpums nav lielāks par 60°, ievērojot attiecīgos darba drošības tehnikas noteikumus.

130. Dzeramā ūdens strūklakas un gāzētā ūdens ietaises izvieto ne tālāk kā 75 m attālumā no ražošanas vietām.

131. Automātiskie spiediena regulatori nepieciešami ēkām ar atsevišķām sadzīves ūdensvada un ugunsdzēsības ūdensvada sistēmām ūdensvada ievados un dzeramā ūdens padeves vadā, kas pieslēgts aiz ugunsdzēsības sūkņiem, ja spiediens ir lielāks nekā noteikts šī būvnormatīva 35. un 36.punktā.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

132. Spiediena regulatoru, ja nepieciešams, var ierīkot atsevišķās ēkās vai to daļās un atsevišķos dzīvokļos.

133. Pirms ūdens izdales krāniem var ierīkot diafragmas.

134. Ēkas ūdensvada ievadā spiediena regulatoru novieto aiz ūdens mērītāja mezgla, noslēgarmatūras vai spiediena paaugstināšanas sūkņa, turklāt aiz spiediena regulatora ierīko noslēgarmatūru. Lai kontrolētu spiediena regulatora darbu, pirms un aiz tā nepieciešami manometri. Spiediena regulatoru dzīvoklī novieto aiz ievada ventiļa.

135. Dzīvojamo ēku atkritumu kamerās ierīko laistīšanas krānu, kuram pievada auksto un karsto ūdeni. Desmitstāvu un augstākās ēkās attiecīgajā telpā nepieciešams arī sprinklers.

136. Laistīšanas krāni nepieciešami šādās vietās:

136.1. darba apģērbu garderobēs, ja ražošanas process ir netīrs;

136.2. publiskajās tualetēs;

136.3. tualetēs, kurās ir vismaz trīs klozetpodi;

136.4. mazgātavās, kurās ir vismaz piecas roku mazgātnes;

136.5. telpās, kur nepieciešama mitrā telpu tīrīšana;

136.6. ārējo sienu nišās vai kapēs pie mājas ik pēc 60-70 m pa ēkas perimetru.

137. Ja ēkās ir karstā ūdens apgāde, laistīšanas krāniem pievada auksto un karsto ūdeni, izņemot šī būvnormatīva 136.6.apakšpunktā minētajās vietās, ja pagalmā nav paredzēts tauku uztvērējs.

XIII. Cauruļvadi un armatūra karstajam ūdenim

138. Karstā ūdens caurulēm, armatūrai un aprīkojumam jābūt termiski izturīgam. Atklātajās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās var izmantot tērauda caurules, ja to diametrs ir lielāks par 150 mm.

139. Karstā ūdens ūdensvadu sistēmās vienvirziena vārsti ir nepieciešami šādās vietās :

139.1. karstā ūdens cauruļvada posmos, no kuriem ūdens nokļūst grupveida jaucējkrānos;

139.2. uz cirkulācijas vada atzara no siltumtīkliem pirms termoregulatora;

139.3. uz cirkulācijas vada pirms pieslēguma siltumtīkliem atklātajās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās;

139.4. uz cirkulācijas vada un aukstā ūdens ūdensvada pirms pieslēguma ūdenssildītājam vai pievadam no siltā ūdens avota.

140. Noslēgarmatūru projektē saskaņā ar šī būvnormatīva 121., 128., 135. un 136. punktu.

XIV. Ūdens caurplūduma mērīšanas ierīces

141. Ūdens patēriņa uzskaitei ēku ievados vai ūdensvadu tīklu atzaros izvieto karstā un aukstā ūdens mērītājus.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

142. Atsevišķiem patērētājiem publiskajās, dzīvojamās un ražošanas ēkās uzstāda ūdens patēriņa mērītājus. Daudzdzīvokļu dzīvojamos namos katrā dzīvoklī uz katra stāvvada veido vienu atzaru, kur uzstāda vienu aukstā vai karstā ūdens patēriņa mērītāju.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

143. Ūdens mērītāja diametru nosaka atbilstoši vidējam ūdens patēriņam stundā maksimālā ūdens patēriņa diennaktī (maiņā), kas nedrīkst būt lielāks par ražotāja tehniskajos noteikumos paredzēto ūdens nominālo patēriņu. Ūdens mērītāja spiediena zudumus nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 144.punktu. Spārniņu tipa ūdens mērītāja diametru nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 9.pielikumu.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

144. Ūdens mērītāja spiediena zudumi pie maksimālā sekundes caurplūduma nedrīkst būt lielāki par 25 kPa spārniņa tipa ūdens mērītājiem un par 10 kPa turbīnas tipa ūdens mērītājiem, bet ūdens caurplūdumam ugunsdzēsības vajadzībām – ne vairāk par 100 kPa.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

145. Speciālo ūdens mērītāju diametru nosaka saskaņā ar ražotāja tehniskajiem noteikumiem. Ūdens mērītāji atbilst un tos uzstāda atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

146. Ja nav iespējams izvēlēties ūdens mērītāju, kas iekļaujas robežās starp minimālo un maksimālo ūdens patēriņu stundā, jāizvēlas kombinētie ūdens mērītāji vai vairāki paralēli saslēgti ūdens mērītāji ar mazāku diametru.

147. Ūdens mērītājus uz ūdens ievadiem ierīko telpās, kas atrodas pie ēku ārējām sienām vai to tuvumā viegli pieejamā vietā un kurās ir dabiskais vai mākslīgais apgaismojums un gaisa temperatūra nav zemāka par 5 °C.

148. Karstā ūdens caurplūdumu siltuma mezglos mēra ar aukstā ūdens mērītāju, kuru uzstāda pirms ūdenssildītāja.

149. Atklātajās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās ūdens mērītājus ierīko uz turpgaitas vada aiz maisītāja un uz kopējā cirkulācijas vada.

150. Ja ūdens mērītāju nav iespējams izvietot ēkā, to var izvietot pagalmā speciālā akā.

151. Katrā pusē ūdens mērītājam projektē taisnus cauruļu posmus atbilstoši ražotāja prasībām un noslēgarmatūru, kā arī iztukšošanas krānu starp ūdens mērītāju un ventili (aizbīdni) patērētāja pusē. Ja nepieciešams, jāuzstāda manometrs.

152. Aukstā ūdens mērītāja mezglam ir nepieciešama apvadlīnija, ja ēkai ir viens ievads, kā arī tad, ja ūdens mērītājs nav paredzēts ugunsdzēsības ūdens caurplūduma mērīšanai. Uz apvadlīnijas nepieciešams ventilis (aizbīdnis), ko noplombē aizvērtā stāvoklī. Ja ūdens mērītājs nav paredzēts ugunsdzēsības ūdens caurplūduma mērīšanai, uz apvadlīnijas nepieciešams elektroaizbīdnis, kas automātiski jāatver, kad tiek ieslēgti ugunsdzēsības sūkņi. Ūdens mērītāja mezglam paredz manuālo elektroaizbīdņu distances atvēršanu ar vadības pogu no ugunsdzēsības šļūteņu stacionārām iekārtām gadījumos, ja ugunsdzēsības ūdensapgādei nepieciešamā ūdens patēriņa un spiediena nodrošināšanai nav nepieciešami ugunsdzēsības sūkņi.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

153. Ūdens ievados, kuru diametrs ir 50 mm un mazāks, aukstā ūdens mērītāja mezglam apvadlīnija var nebūt, ja ēkā nav ugunsdzēsības ūdensvada un ja ir pieļaujami ūdens padeves pārtraukumi. Karstā ūdens mērītājiem apvadlīnija nav nepieciešama.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

154. Ja dzīvojamo ēku kvartālā ir kopējā ūdens apgādes sistēma, avārijas likvidēšanas vai ugunsdzēsības ūdens patēriņa laikā karstā ūdens padevi var neparedzēt, ja notiek automātiska karstā ūdens apgādes sistēmas atslēgšana ugunsdzēsības ūdens patēriņa laikā.

XV. Sūkņu iekārtas

155. Sūkņu iekārtas ir nepieciešamas, ja ūdens apgādes sistēmās patstāvīgi vai periodiski nevar nodrošināt nepieciešamo spiedienu vai ja centralizētajās karstā ūdens apgādes sistēmās ir nepieciešama piespiedu cirkulācija.

156. Sūkņu iekārtas veidu un tās darba režīmu izvēlas atbilstoši tehniski ekonomiskajiem apsvērumiem, ņemot vērā šādus variantus:

156.1. sūkņi, kas strādā nepārtraukti vai periodiski bez regulējošām tvertnēm;

156.2. sūkņi, kuru ražīgums ir vienāds vai lielāks par maksimālo ūdens patēriņu stundā un kuri strādā atkārtoti īslaicīgā režīmā kopā ar hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem) vai ūdens tilpumu regulēšanas tvertnēm;

156.3. sūkņi, kuru ražīgums ir mazāks par maksimālo ūdens patēriņu stundā un kuri strādā nepārtraukti vai periodiski kopā ar ūdens tilpumu regulēšanas tvertnēm.

157. Sūkņu iekārtas sadzīves, ugunsdzēsības un cirkulācijas sistēmas vajadzībām parasti izvieto katlumājās, ūdens apstrādes iekārtu vai siltuma mezglu telpās.

158. Sūkņu iekārtas (izņemot ugunsdzēsības sūkņu iekārtas) drīkst izvietot dzīvojamajās un publiskajās ēkās, ja to radītais maksimālais trokšņa līmenis nepārsniedz normatīvajos aktos par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās noteikto līmeni.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

159. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtas ar vai bez hidroforiem var izvietot ēku vai būvju pagrabos, cokolstāvos, pirmajos stāvos un tehniskajos stāvos. Ja nepieciešams, ugunsdzēsības papildu sūkņu iekārtas var izvietot pārējos ēku stāvos. Šo telpu norobežojošo konstrukciju ugunsizturībai jāatbilst ugunsdrošību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai ugunsizturībai. Telpās ierīko apkuri un ventilāciju, kā arī paredz pasākumus pret telpu appludināšanu. Telpām nepieciešama izeja uz evakuācijas ceļu.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

160. Telpas, kurās atrodas hidropneimatiskās spiediena tvertnes (hidrofori), nedrīkst atrasties līdzās telpām, kurās ir iespējama cilvēku masveida pulcēšanās (50 cilvēku un vairāk), piemēram, zālēm, skatuvēm, garderobēm.

161. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtas ir aizliegts izvietot ēkās, kur apkalpojošā personāla prombūtnes laikā tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde.

162. Kompaktās sūkņu iekārtas ar hidrostatu vai hidropneimatisko spiediena tvertni (hidroforu) līdz 50 l tilpumam drīkst izvietot tieši patēriņa vietā.

163. Sūkņu iekārtas, ko lieto dzīvojamajos kvartālos vai ražošanas vajadzībām projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222 par ūdensapgādi, ārējiem tīkliem un būvēm.

164. Sūkņu iekārtām, kas strādā bez strūklas pārtraukuma, nav nepieciešamas sanitārās aizsardzības joslas.

165. Ražošanas vajadzībām lietojamās sūkņu iekārtas parasti izvieto tieši ražošanas vietā. Ja nepieciešams, tām jāparedz drošības nožogojums.

166 . Sadzīves un ražošanas vajadzībām lietojamo sūkņu iekārtu ražīgumam jābūt:

166.1. sūkņiem, kuri strādā bez ūdens tilpumu regulēšanas tvertnēm, – ne mazākam par maksimālo ūdens patēriņu sekundē;

166.2. sūkņiem, kuri strādā kopā ar ūdens vai hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem) un sūkņiem, kas strādā atkārtoti īslaicīgā režīmā, – ne mazākam par maksimālo ūdens patēriņu stundā;

166.3. ja sūkņi maksimāli izmanto hidropneimatisko spiediena tvertni (hidroforu) vai ūdens tilpumu regulēšanas tvertni, – saskaņā ar šo būvnormatīvu.

167. Sūkņu iekārtu darba spiedienaugstumu, ņemot vērā minimālo garantēto spiedienaugstumu ievadā, nosaka pēc šādas formulas:

 (17)

168. Ja nepieciešams, pārbauda spiedienu sistēmā minimālā ūdens patēriņa laikā, ņemot vērā spiedienaugstumu ievadā.

169. Sūkņu iekārtās sūkņus parasti saslēdz paralēli. Ja spiediena svārstības pirms tiem ir lielākas par 200 kPa un ūdens tilpuma regulēšanas tvertņu nav, vēlams sūkņus saslēgt virknes slēgumā ar automātisku vadību atkarībā no nepieciešamā spiediena.

170. Ja spiediens ārējā tīklā ir mazāks par 50 kPa, pirms sūkņiem ir nepieciešama pieņemšanas tvertne, kuras tilpumu nosaka saskaņā ar šo būvnormatīvu.

171. Ja pārtraukumi ūdens apgādē nav pieļaujami, rezerves sūkņu skaitu nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222 par ūdensapgādi, ārējiem tīkliem un būvēm.

172. Karstā ūdens apgādes sistēmās rezerves cirkulācijas sūknis nav nepieciešams.

173. Spiedvadā pie katra sūkņa ir nepieciešams vienvirziena vārsts, noslēgarmatūra un manometrs, bet sūcvadā – noslēgarmatūra un manometrs.

174. Ja sūcvadā nav spiediena, noslēgarmatūra nav nepieciešama, bet mērīšanai izmanto manovakuummetru.

175. Sūkņu iekārtas nodrošina pret kopējā pieļaujamā trokšņa līmeņa pārsniegšanu.

176. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtām nepieciešama rezerves elektroapgāde.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

177. Ugunsdzēsības sūkņu sistēmām elektroapgādi paredz no diviem neatkarīgiem elektroapgādes avotiem, ierīkojot automātisko rezerves ieslēgšanas iekārtu.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

178. Ja nav iespējams nodrošināt sūkņu iekārtas pietiekamu elektroapgādi, uzstāda rezerves sūkņus ar iekšdedzes dzinēju. Šādus sūkņus nedrīkst uzstādīt pagraba telpās.

179. Visu veidu ūdensapgādes sistēmās sūkņu iekārtām jābūt ar rokas, distances vai automātisko vadību. Ja spiediena paaugstināšanas sūkņu iekārtai ir automātiskā vadība, tai jānodrošina:

179.1. darba sūkņu automātiskā ieslēgšana un apstādināšana atkarībā no spiediena sistēmā;

179.2. rezerves sūkņa automātiskā ieslēgšana darba sūkņa avārijas gadījumā;

179.3. attiecīgs signāls darba sūkņa avārijas gadījumā.

180. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtas 50 m un augstākās ēkās, kā arī skatītāju zālēs, apspriežu un konferenču zālēs un ēkās, kurās ir sprinkleru un drenčeru sistēmas, projektē ar rokas, distances un automātisko vadību.

181. Ja ugunsdzēsības sūknim ir automātiskās vai distances vadība, ir nepieciešama nepārtraukta spiediena pārbaude sistēmā.

182. Ugunsdzēsības vajadzībām var izmantot sadzīves vajadzībām lietojamos sūkņus, ja tiem ir paredzēta automātiska spiediena pārbaude.

183. Vienlaikus ar ugunsdzēsības sūkņu iedarbināšanu, kā arī stacionāro automātisko un manuālo ugunsdzēsības sistēmu ieslēgšanos automātiski jāatveras elektroaizbīdnim, kas atrodas uz ievada apvadlīnijas, kā arī pārējo ievadu aizbīdņiem, ja ēkā vai būvē ir cilpveida iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

184. Distances vadības ugunsdzēsības sūkņu iedarbināšanas pogas izvieto ugunsdzēsības skapī. Kad minētie sūkņi ieslēdzas, vienlaikus tiek dots signāls dežūrējošajam vai apkalpojošajam personālam. Iedarbināšanas pogu vietā var lietot hidraulisku signāla devēju, kas iedarbojas, kad atver ugunsdzēsības krānu.

185. Ja ūdeni sūknē no tvertnēm, parasti sūkni novieto zem tvertnes ūdens līmeņa. Ja sūkni novieto virs tvertnes ūdens līmeņa, nepieciešams pašsūcošais sūknis vai iekārtas sūkņa piepildīšanai ar ūdeni pirms sūkņa iedarbināšanas. Var lietot arī iegremdējamos sūkņus.

186. Ūdens sūknēšanai no tvertnēm nepieciešami vismaz divi sūcvadi ar pilnu sistēmas ražīgumu katrai tvertnei. Vienu sūcvadu var ierīkot, ja nav rezerves sūkņa vai vismaz divu darba sūkņu.

XVI. Rezerves tilpumi un regulējošie tilpumi

187. Rezerves tilpumu un regulējošo tilpumu (piemēram, ūdenstorņu, tvertņu, hidropneimatisko spiediena tvertņu (hidroforu), siltuma akumulatoru) tilpumam jābūt pietiekamam, lai līdzsvarotu ūdens patēriņu. Ja nepieciešams, attiecīgajā tvertnē uzglabā ugunsdzēsības ūdens rezervi, ko nodrošina pret izlietošanu citām vajadzībām. Ugunsdzēsības ūdens rezerves uzglabāšanai nav ieteicams izmantot hidropneimatiskās spiediena tvertnes (hidroforus), bet tajā jānodrošina minimālā ūdens rezerve, kas garantē tu ugunsdzēsības sūkņu iedarbināšanu no spiediena devēja.

188. Bezspiediena tvertnes – akumulatorus var lietot pirtīs, veļas mazgātavās vai līdzīgās vietās, kur sagaidāmi lieli īslaicīgi ūdens patēriņi.

189. Ražošanas uzņēmumu dušu telpās, kurās ir 10 un vairāk dušu sietiņu, bezspiediena tvertnes – akumulatori nepieciešami, ja no ārējā tīkla nav iespējams nodrošināt nepieciešamo ūdens daudzumu.

190. Tvertnes regulējošo tilpumu (m3) nosaka:

190.1. spiediena tvertnēm vai hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem), ja sūkņu ražīgums ir vienāds vai lielāks par maksimālo patēriņu stundā:

190.2. bezspiediena tvertnēm un spiediena tvertnēm, ja sūkņu ražīgums ir mazāks par maksimālo patēriņu stundā:

 (19)

190.3. siltuma akumulatoriem, ja sildītājs nenodrošina maksimālo ražīgumu stundā:

  (20)

191. Regulējošā tilpuma koeficientu nosaka:

191.1. ja sūkņu (ūdenssildītāja) iekārtas darbojas nepārtraukti ar mainīgu ražīgumu maksimālā ūdens patēriņa diennaktī (maiņā) vai ja sūkņu iekārtas darbojas ilgstoši, – pēc šādas formulas:

 (21)

191.2. ja sūkņu iekārtas (ūdenssildītājs vai siltuma ģenerators) darbojas nepārtraukti un vienmērīgi (arī maksimālā patēriņa stundās),- pēc šādas formulas:

 (22)

192. Ja aprēķins tiek veikts siltuma akumulatoriem, (21) un (22) formulā  un  vietā lieto  un .

193. Lielumus φ1 un φ2 nosaka pēc šī būvnormatīva 10. un 11.pielikuma.

194. Ūdens patēriņa nevienmērības koeficientu stundā nosaka pēc šādas formulas:

 (23)

195. Sūkņu iekārtas ūdens padeves nevienmērības koeficientu stundā nosaka pēc šādas formulas:

 (24)

196. Siltuma patēriņa nevienmērības koeficientu stundā karstā ūdens maksimālā patēriņa stundā nosaka pēc šādas formulas:

 (25)

197. Siltuma padeves nevienmērības koeficientu karstā ūdens apgādes vajadzībām karstā ūdens maksimālā patēriņa stundā nosaka pēc šādas formulas:

 (26)

198. Neatkarīgi no aprēķina bez spiediena tvertnes – akumulatora tilpumam jābūt ne mazākam kā (procentos no patēriņa stundā):

198.1. pirtīs – 150;

198.2. dzīvojamās ēkās, kopmītnēs, viesnīcās un slimnīcās – 100;

198.3. veļas mazgātavās, kuru ražība ir līdz 3000 kg veļas maiņā, – 75;

198.4. veļas mazgātavās, kuru ražība ir lielāka par 3000 kg veļas maiņā, – 50;

198.5. ražošanas uzņēmumos 10 – 20 dušu sietiņiem – 200;

198.6. ražošanas uzņēmumos 21 – 30 dušu sietiņiem – 300;

198.7. ražošanas uzņēmumos 31 un vairāk dušu sietiņiem – 400.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

199. Centralizētajās karstā ūdens apgādes sistēmās siltuma akumulatori nav nepieciešami, izņemot gadījumus, ja nepieciešams uzkrāt ūdens rezervi (piemēram, pirtīs, veļas mazgātavās).

200. Ugunsdzēsības ūdens rezerves apjomu nosaka vismaz 10 minūšu ilgai uguns dzēšanai no ugunsdzēsības krāniem maksimālā ūdens patēriņa laikā sadzīves un ražošanas vajadzībām. Minēto ugunsdzēsības ūdens rezervi var neparedzēt, ja ir garantēta automātiska ugunsdzēsības sūkņu ieslēgšana.

201. Regulējošām tvertnēm darba tilpumu (m3) nosaka:

201.1. hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem):

 (27)

201.2. bezspiediena un spiediena tvertnēm:

 (28)

201.3. siltuma akumulatoriem:

 (29)

202. Maksimālā un minimālā spiediena attiecības koeficients A ir:

202.1. iekārtām, kas strādā priekšspiediena režīmā – 0,8;

202.2. iekārtām ar spiedienu līdz 50 m, – 0,75;

202.3. iekārtām ar spiedienu virs 50 m, – 0,7.

203. Regulējošā tilpuma rezerves koeficients B ir:

203.1. ja sūkņu iekārtas strādā atkārtoti īslaicīgā režīmā, – 1,2 – 1,3;

203.2. ja sūkņu ražīgums ir mazāks par maksimālo ūdens patēriņu stundā, – 1,1;

203.3. siltuma akumulatoriem – 1.

204. Spiediena tvertņu novietojuma augstumam un minimālajam spiedienam hidropneimatiskajā spiediena tvertnē (hidroforā) jānodrošina patērētājam nepieciešamais ūdens spiedienaugstums.

205. Visu veidu tvertnēm jābūt izgatavotām no nekorodējošiem materiāliem. Ja izmanto korodējošus materiālus, nepieciešama antikorozijas izolācija, turklāt tvertnes iekšpusē jāizmanto materiāli, kas nepazemina dzeramā ūdens kvalitāti.

206. Spiediena tvertnes un bezspiediena tvertnes – akumulatorus izvieto siltās vēdināmās telpās, kuru augstums ir vismaz 2,2 m. Šo telpu norobežojošo konstrukciju ugunsizturībai jāatbilst ugunsdrošību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai ugunsizturībai. Avārijas gadījumiem zem tvertnēm jābūt ūdensnecaurlaidīgam paliktnim vai ūdensnecaurlaidīgai grīdai ar trapu. Attālumam no tvertnes līdz telpas sienām jābūt vismaz 0,7 m, līdz griestiem – 0,6 m un līdz paliktnim – 0,5 m.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

207. Spiediena tvertnēm un bezspiediena tvertnēm – akumulatoriem ir nepieciešamas šādas caurules un ierīces:

207.1. ūdens padeves caurule ar pludiņvārstiem, pirms kuriem ierīko noslēgarmatūru;

207.2. novadcaurule;

207.3. pārplūdes caurule;

207.4. iztukšošanas caurule (ar noslēgarmatūru), ko pievieno pārplūdes caurulei;

207.5. ierīces aizsardzībai pret ūdens kondensāta noplūšanu telpā;

207.6. ierīces, kas nodrošina ūdens cirkulāciju, ja dzeramais ūdens tvertnē netiek mainīts biežāk kā ik pēc 48 stundām;

207.7. vēdināšanas caurule;

207.8. ūdens līmeņa rādītājs signalizācijai uz vadības pulti.

208. Ūdens padeves cauruli un novadcauruli var apvienot, ja pirms ūdens padeves vada ievadīšanas kopējā caurulē ierīko vienvirziena vārstu un noslēgarmatūru.

209. Ja tvertnē nav ūdens līmeņa signālierīces, nepieciešama signālcaurule ar diametru 15 mm, kuru pievieno 5 cm zem pārplūdes caurules un izvada izlietnē telpā, kur uzturas strādājošais vai dežurējošais personāls.

210. Hidropneimatiskās spiediena tvertnes (hidroforus) aprīko ar padeves cauruli un izvadcauruli, iztukšošanas cauruli un drošības vārstu. Ja attiecīgajai tvertnei nav membrānas, papildus nepieciešams ūdens līmeņa rādītājs un gaisa uzpildes un regulēšanas iekārta.

211. Atgriezeniskās ūdensapgādes sistēmas tvertnes drīkst izvietot ārpus ēkas. Tās projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222 par ūdensapgādi, ārējiem tīkliem un būvēm.

XVII. Kanalizācijas sistēmas

212. Atkarībā no ēkas funkcionālā lietojuma un notekūdeņu savākšanai noteiktajām prasībām projektē šādas iekšējās kanalizācijas sistēmas:

212.1. sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēma – notekūdeņu novadīšanai no sanitāri tehniskajām ierīcēm;

212.2. ražošanas notekūdeņu kanalizācijas sistēma – ražošanas notekūdeņu novadīšanai;

212.3. apvienotā notekūdeņu kanalizācijas sistēma – sadzīves notekūdeņu un ražošanas notekūdeņu novadīšanai, ja ir iespējama to kopēja transportēšana un attīrīšana;

212.4. iekšējās lietusūdens notekas – lietus un sniega kušanas ūdeņu novadīšanai no ēkas jumta.

213. Ražošanas ēkās var projektēt vairākas kanalizācijas sistēmas notekūdeņiem, kas atšķiras pēc satura, temperatūras, agresivitātes un citiem rādītājiem, ja to sajaukšanās nav pieļaujama vai ir nelietderīga.

214. Atsevišķi ražošanas notekūdeņu kanalizācijas un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīkli jāprojektē:

214.1. ražošanas ēkām, kuru ražošanas notekūdeņi jāattīra vai jāapstrādā;

214.2. ja pirtīs un veļas mazgātavās ierīko siltumuztvērējus, izbūvē vietējās attīrīšanas ietaises;

214.3. pārtikas veikalu, ēdināšanas un pārtikas produktu pārstrādes uzņēmumu ēkās.

215. Tehnoloģiskos notekūdeņus, tehnoloģisko tvertņu nosēdumus pēc to tīrīšanas, cilvēku veselībai un videi bīstamas vielas ir aizliegts ievadīt kanalizācijā, bet tie jānovada speciālās tvertnēs tālākai utilizācijai vai dezaktivācijai.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

XVIII. Sanitāri tehniskās ierīces un notekūdeņu uztvērēji

216. Ja sadzīves vai ražošanas notekūdeņu kanalizācijai pievieno sanitāri tehniskās ierīces vai uztvērējus, kuru konstrukcijā nav hidraulisko noslēgu (sifonu), hidrauliskos noslēgus (sifonus) izvieto zem ierīcēm vai uztvērējiem.

217. Vienā telpā izvietotai roku mazgātņu grupai (ne vairāk kā sešas mazgātnes) vai trauku mazgātnei ar vairākiem nodalījumiem var ierīkot vienu kopīgu sifonu ar diametru 50 mm, kuru iespējams iztīrīt. Katram ražošanas izlietnes (mazgāšanas vannas) nodalījumam ierīko sifonu ar diametru vismaz 50 mm.

218. Hidrauliskie noslēgi nav nepieciešami ražošanas procesā nepiesārņotiem vai tikai ar mehāniskiem piemaisījumiem (piemēram, sārņi, duļķes) piesārņotiem ražošanas notekūdeņiem, ja tos izlaiž patstāvīgā kanalizācijas tīklā.

219. Nav pieļaujama vairāku dažādās telpās novietotu sanitāri tehnisko ierīču pievienošana vienam sifonam.

220. Trapu teknē ūdens novadīšanai drīkst ierīkot ne vairāk kā sešām dušām: 1-2 dušām nepieciešams traps ar diametru 50 mm, bet vairākām dušām – ar diametru 100 mm.

221. Speciālo ražošanas notekūdeņu uztvērēju tipu un skaitu nosaka projekta tehnoloģiskajā daļā.

222. Katru klozetpodu aprīko ar individuālajām skalošanas tvertnēm vai skalošanas krāniem.

223. Skolu, slimnīcu un poliklīniku tualetēs klozetpodus ieteicams aprīkot ar skalošanas ierīcēm, kas darbināmas ar pedāli.

224. Publiskajās ēkās, kurās uzturas daudz cilvēku, kā arī publiskajās tualetēs klozetpodu un urinālu skalošanu var veikt no kopējās tvertnes, ja ir nodrošināta minētā procesa automatizācija.

225. Vīriešu tualešu nodalījumos pie sienas vai uz grīdas novietojami urināli.

226. Bērnudārzu, kā arī vispārizglītojošo skolu un internātskolu jaunāko klašu audzēkņu tualetes telpas aprīkojamas ar bērnu sēdpodiem.

227. Publisko un ražošanas ēku sieviešu personāla higiēnas telpās nepieciešams bidē.

228. Virs starpstāvu pārsegumiem izvietotajās dušu telpās, kā arī ražošanas uzņēmumu un sporta būvju sadzīves telpās ieteicamas dušas ūdeņu vāceles.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

229. Trapi ir nepieciešami šādās vietās:

229.1. viesnīcu numuru sanitārajos mezglos, sanatoriju, kempingu, tūristu bāžu sanitāri tehniskajās telpās, tualetēs, kurās ir trīs un vairāk klozetpodu, sieviešu personāla higiēnas telpās, kā arī mazgātavās, kurās ir piecas un vairāk roku mazgātnes, – trapi ar diametru 50 mm;

229.2. dzīvojamo māju atkritumu kamerās – trapi ar diametru 100 mm;

229.3. telpās, kur nepieciešama grīdu mitrā apkope vai kur to prasa ražošanas apstākļi, – saskaņā ar tehnoloģisko uzdevumu;

229.4. dušu telpās, kurās ir trīs līdz astoņas dušas, – traps ar diametru 50 mm, bet telpās, kurās ir vairāk nekā astoņas dušas, – traps ar diametru 100 mm.

230. Trapi nav nepieciešami dzīvokļu un pansionātu vannas istabās.

231. Grīdas slīpumam dušu telpās jābūt 10-20 Ē teknes vai trapa virzienā. Tekņu izmēram un slīpumam jānodrošina notekūdeņu plūsmas pašattīrīšanās ātrums un pildījums ne vairāk kā 0,8 no teknes dziļuma.

232. Sanitāri tehnisko ierīču novietošanas augstumi noteikti šī būvnormatīva 12.pielikumā.

XIX. Kanalizācijas tīkli

233. Notekūdeņus novada pa pašteces cauruļvadiem un, ja nepieciešams, pa spiedvadiem.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

234. Ražošanas notekūdeņus, kuriem nav nepatīkamas smakas un kuri neizdala kaitīgas gāzes un tvaikus, var novadīt pa atklātām pašteces teknēm, ja tas ir tehnoloģiski nepieciešams. Minētajā gadījumā ierīko kopēju hidraulisko noslēgu.

235. Kanalizācijas tīkla posmus būvē taisnā līnijā. Kanalizācijas cauruļvada izbūves virzienu maina un attiecīgās ierīces pievieno ar savienojošo detaļu palīdzību. Ir aizliegts mainīt caurules slīpumu starp pieslēgumiem.

236. Zem telpu griestiem, pagrabos un tehniskajās pagrīdēs novadošos cauruļvadus pievieno stāvvadiem ar slīpiem krustgabaliem un trejgabaliem.

237. Novadošo cauruļu divpusēja pievienošana stāvvadiem no vannām vienā līmenī pieļaujama tikai ar slīpiem krustgabaliem.

238. Sanitāri tehniskās ierīces, kas izvietotas viena stāva dažādos dzīvokļos, nedrīkst pievienot pie kopējās novadcaurules.

239. Lietot taisnos krustgabalus, novietojot tos horizontālā plaknē, ir aizliegts.

240. Atbilstoši stiprības un noturības pret koroziju prasībām kanalizācijas sistēmā lieto šādas caurules:

240.1. pašteces sistēmās – ķeta, nerūsējošā vai ķīmiski noturīgā tērauda, plastmasas, stikla, betona vai dzelzsbetona;

240.2. spiediena sistēmās – spiediena ķeta, nerūsējošā vai ķīmiski noturīgā tērauda, vara vai plastmasas.

241. Ēku iekšējā kanalizācijā lietojamie cauruļvadu materiāli un to savienojumi ir noteikti šī būvnormatīva 6.pielikumā.

242. Iekšējās kanalizācijas tīklus parasti būvē:

242.1. atklāti – sanitāri tehniskajās telpās, pagrīdēs, pagrabos, cehos, palīgtelpās, gaiteņos, tehniskajos stāvos, bēniņos un speciālās tīklu izvietošanai paredzētās telpās, piestiprinot pie ēkas konstrukcijām (piemēram, sienām, kolonnām, griestiem, fermām) vai nostiprinot uz speciāliem balstiem;

242.2. segti – ēku pārseguma konstrukcijās, zem grīdas (gruntī, kanālos), paneļos, sienu ailās, zem apšuvuma, pie sienām piebūvētās kārbās, piekārtajos griestos, vertikālajās šahtās un grīdas konstrukcijās, ierīko lūkas iepretim revīzijām.

243. Lietojot plastmasas kanalizācijas (t.sk. vēdināšanas) cauruļvadus, ievēro šādus nosacījumus:

243.1. cauruļvadiem, kuri šķērso ugunsdrošības nodalījumu noro­bežojošās konstrukcijas, jāparedz ugunsaizsardzība, nodrošinot par vienu pakāpi zemāku uguns­izturību, nekā tā ir noteikta šķērsojošām konstrukcijām;

243.2. ēkās, kas augstākas par deviņiem stāviem, cauruļvadu noro­bežojošo kon­strukciju ugunsizturībai jābūt vienādai ar šķērsojamo konstrukciju ugunsizturību;

243.3. cauruļvadu norobežojošajās konstrukcijās ir pieļaujamas tehnoloģiskās ailes, kurās atveramo lūku, durvju vai noņemamo paneļu ugunsizturība atbilst norobežojošajai konstrukcijai.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

244. Iekšējās kanalizācijas tīkla izbūve ir aizliegta šādās vietās:

244.1. zem griestiem, sienās un grīdā dzīvojamās istabās, bērnudārzu guļamtelpās, slimnīcu palātās, ārstniecības kabinetos, ēdamzālēs, pārvaldes ēku darba kabinetos, sēžu zālēs, skatītāju zālēs, bibliotēkās, mācību auditorijās, elektrosadales, transformatoru un automātikas vadības telpās, pieplūdes ventilācijas kamerās un sevišķa režīma ražošanas telpās;

244.2. zem griestiem (atklāti vai segti) virtuvēs, ēdināšanas uzņēmumu telpās, tirdzniecības zālēs, pārtikas produktu un vērtīgu mantu noliktavu telpās, vestibilos un telpās, kurām ir vērtīgs mākslinieciskais noformējums, ražošanas telpās, kur iebūvētas ražošanas krāsnis, kurām nav pieļaujama mitruma nokļūšana, kā arī telpās, kurās tiek ražotas vērtīgas mantas un materiāli, kuru kvalitāte pazeminās, ja uz tām nokļūst mitrums.

245. Pieplūdes vēdināšanas kameru telpās pieļaujama lietusūdeņu noteku stāvvadu novietošana ārpus gaisa ņemšanas zonas.

246. Ēdināšanas uzņēmumos, slimnīcu palātās un ārstniecības kabinetos pieļaujama kanalizācijas novadu izbūve sienā un grīdās tām sanitāri tehniskajām ierīcēm un iekārtai, kuras nepieciešams izvietot attiecīgajās telpās.

247. Sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas stāvvadus (arī no citiem patērētājiem cauri nākošos), ēdināšanas uzņēmumu ražošanas, noliktavu, preču pieņemšanas, pārdošanas un palīgtelpās var izvietot kārbās un neierīkot revīzijas.

248. Kanalizācijas tīklam nepieciešami šādi pievienojumi, kuru strūklas pārtraukums ir vismaz 20 mm no uztverošās piltuves virsmas:

248.1. tehnoloģiskās iekārtas pārtikas produktu izgatavošanai un pārstrādei;

248.2. iekārtas un sanitāri tehniskās ierīces ēdināšanas uzņēmumos trauku mazgāšanai;

248.3. baseinu un dzeramā ūdens tvertņu pārplūdes un iztukšošanas cauruļvadi.

249. Sanitāri tehnisko ierīču novadošos cauruļvadus ieteicams ierīkot virs grīdas (slimnīcu palātās un ārstniecības kabinetos tos nosedz un nodrošina hidroizolāciju).

250. Cauruļvadus, pa kuriem novada notekūdeņus, kas satur cilvēku veselībai un videi bīstamas vielas, ierīko zem grīdas kanālos, kas izbūvēti līdz grīdas līmenim un pārsegti ar noņemamām plātnēm, vai, ja ir atbilstošs pamatojums, caurstaigājamos tuneļos.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

251. Katrai sprādzienbīstamai ražotnei nepieciešama atsevišķa kanalizācija ar patstāvīgām izlaidēm, ventilācijas stāvvadiem un hidroaizvariem atbilstoši drošības tehnikas prasībām un saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Ražošanas notekūdeņus, kuros ir degtspējīgi un viegli uzliesmojoši šķidrumi, ir aizliegts pievienot sadzīves notekūdeņu un lietusūdens notekām.

252. Iekšējos sadzīves un ražošanas kanalizācijas tīklus, kuri novada notekūdeņus ārējā kanalizācijas tīklā, vēdina caur stāvvadiem, kuru gaisa izplūdes posmi izvietojami šādā augstumā:

252.1. virs lēzena neekspluatējama jumta – 0,3 m;

252.2. virs slīpa jumta – 0,5 m;

252.3. virs ekspluatējama jumta – 3 m;

252.4. virs savācošās vēdināšanas šahtas virsmas – 0,1 m.

253. Kanalizācijas stāvvadu gaisa izplūdes posmus virs jumta izvieto vismaz 4 m (pa horizontāli) attālumā no atveramiem logiem un balkoniem, ja tie atrodas vienā līmenī vai augstākā līmenī attiecībā pret gaisa izplūdes posmu un vismaz 8 m attālumā no pieplūdes vēdināšanas. Vēdināšanas stāvvadu galiem jumtiņi nav nepieciešami.

254. Ir aizliegts savienot kanalizācijas stāvvadu vēdināšanas gaisa izplūdes posmus ar telpu vēdināšanas sistēmām un dūmvadiem.

255. Lai nepieciešamības gadījumā novērotu notekūdeņu kustību no tehnoloģiskas iekārtas uz cauruļvadiem, kuri novada notekūdeņus, ierīko strūklas pārtraukumu vai skatlodziņu.

256. Sadzīves un ražošanas kanalizācijas tīklos nepieciešama revīzija vai noslēgtapa tīrīšanai šādās vietās:

256.1. uz stāvvadiem apakšējā un augšējā stāvā un virs atkāpēm, kā arī stāvvadu posmos, kas izvietoti pagrabos;

256.2. piecstāvu un augstākās dzīvojamās ēkās – vismaz ik pēc trim stāviem;

256.3. novadcauruļvadu posmu sākumā (tecēšanas virzienā), ja pievienojamo ierīču skaits ir trīs un vairāk un zem tām nav ietaišu tīrīšanai;

256.4. tīkla pagriezienos – ja mainās plūsmas virziens un attiecīgo cauruļvada posmu nevar iztīrīt caur citiem posmiem.

257. Kanalizācijas tīkla horizontālajos posmos lielākie atstatumi starp revīzijām vai noslēgtapām tīrīšanai ir noteikti 4.tabulā.

258. Kanalizācijas cauruļvadu minimālajam iebūves dziļumam jābūt tādam, lai aizsargātu caurules no sagrūšanas pastāvīgo vai īslaicīgo slodžu iedarbības rezultātā. Ja cauruļvadi atrodas telpās, tie jāaizsargā no mehāniskajiem bojājumiem vai aizsalšanas.

259. Ražošanas kanalizācijas tīkliem, pa kuriem novada notekūdeņus, kuri neizdala nepatīkamu smaku, kaitīgas gāzes vai tvaikus, skatakas var izbūvēt ražošanas telpās. Skatakas uz iekšējiem ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkliem ar diametru 100 mm un vairāk ir nepieciešamas:

259.1. cauruļvadu pagriezienos;

259.2. vietās, kur mainās cauruļvadu slīpums un diametrs;

259.3. atzarojuma vietās un garos taisnos posmos saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 223 par kanalizāciju, ārējiem tīkliem un būvēm.

260. Ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkliem, pa kuriem novada notekūdeņus, kuri izdala nepatīkamu smaku, kaitīgas gāzes vai tvaikus, skataku ierīkošanas iespējas un to konstrukciju nosaka saskaņā ar attiecīgo nozaru būvnormatīviem.

261. Skataku ierīkošana uz sadzīves kanalizācijas tīkliem ēku iekšpusē ir aizliegta.

4.tabula

Cauruļvada diametrs

Atstatumi starp revīzijām un noslēgtapām tīrīšanai atkarībā no notekūdeņu veida

Tīrīšanas ietaises veids

nepiesārņoti ražošanas notekūdeņi un lietusūdens

sadzīves un ražošanas notekūdeņi

lielu peldvielu daudzumu saturoši ražošanas notekūdeņi

mazāks par 100 mm

16 m

12 m

10 m

revīzija
mazāks par 100 mm

10 m

8 m

6 m

noslēgtapa tīrīšanai
100-150 mm

20 m

15 m

12 m

revīzija
100-150 mm

15 m

10 m

8 m

noslēgtapa tīrīšanai
200 mm un vairāk

25

20

15

revīzija

Piezīmes.

1. Zem griestiem iebūvētajās kanalizācijas tīklu piekārtajās līnijās vēlamas noslēgtapas tīrīšanai, kas izvadītas uz augstāk novietoto stāvu, izvietojot lūku grīdā vai atklāti (atkarībā no telpas funkcionālā lietojuma).

2. Revīzijas un noslēgtapas tīrīšanai izvieto vietās, kur tās ir iespējams ērti apkalpot.

3. Uz apakšzemes kanalizācijas cauruļvadiem revīzijas iebūvē akās, kuru diametrs ir vismaz 0,7 m. Aku dibena slīpumam jābūt vismaz 5 ‰ revīzijas atloka virzienā.

262. Sanitāri tehniskās ierīces, kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni, piemēram, pagrabos, pievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

263. Kanalizācijas tīkla izlaidēm no pagraba telpām jābūt vismaz 20 ‰ slīpām.

264. Pagraba telpas, kurās atrodas kanalizācijas cauruļvadi, ar bezailu sienām jāatdala no noliktavu telpām, kur tiek glabāti produkti vai vērtīgas mantas. Var ierīkot ar rokām darbināmu aizbīdni, ja apkalpojošais personāls pagraba telpās uzturas nepārtraukti.

265. Izlaides garumam no stāvvada, revīzijas vai noslēgtapas tīrīšanai līdz skatakas asij jābūt ne lielākam par 5.tabulā norādīto.

5.tabula

Cauruļvada diametrs (mm)

50

100

150 un vairāk

Izlaides garums no stāvvada, revīzijas vai noslēgtapas tīrīšanai līdz skatakas asij (m)

8

12

15

Piezīmes.

1. Nepiesārņotiem notekūdeņiem un lietusūdeņiem izlaides garumu var palielināt līdz 20 m, ja cauruļu diametrs ir 100 mm un vairāk.

2. Sadzīves kanalizācijas izlaidēm, uz kurām nav iespējams izvietot kontrolaku pirms pieslēgšanas ielu kanalizācijas tīklam vai nodrošināt revīzijas ierīkošanu virs ielas līmeņa ēkas iekšpusē, jāparedz revīzijas aka, kuras malas atrodas vismaz 0,5 m augstāk par revīzijas vāku.

266. Izlaides diametrs ir jāaprēķina. Tas nedrīkst būt mazāks par vislielāko no attiecīgajai izlaidei pievienojamo stāvvadu diametriem.

267. Izlaides ārējam tīklam pievieno vismaz 90° leņķī (skatot notekūdeņu tecēšanas virzienā). Uz izlaidēm var ierīkot šādas pārgāzes:

267.1. līdz 0,3 m – atklātās – pa betona ūdens noteku teknē, kas ar plūstošu pagriezienu nonāk ārējās kanalizācijas akā;

267.2. vairāk nekā 0,3 m – segtās – stāvvada vai līdz 45° slīpa cauruļvada veidā, kura šķērsgriezums nav mazāks par pievadcauruļvada šķērsgriezumu. Minētajā gadījumā jānodrošina kanalizācijas izvada tīrīšana no skatakas.

268. Kanalizācijas izlaides ar diametru līdz 150 mm var ierīkot ar brīvu krītošu pārgāzi kontrolakā vai speciālā skatakā pirms pieslēguma ielu kanalizācijas tīklam.

269. Vietās, kur izlaides šķērso pagraba sienas vai ēkas pamatus, veic šī būvnormatīva 102. punktā minētos pasākumus.

270. Stāvvadu pievieno horizontāli novietotiem cauruļvadiem vismaz 45° leņķī.

XX. Kanalizācijas tīklu aprēķins

271. Kanalizācijas cauruļvadu aprēķinu veic, nosakot šķidruma kustības vidējo ātrumu v (m/s) un pildījumu H/d ar nosacījumu, ka

, kur (30)

K = 0,5 – plastmasas un stikla cauruļvadiem;

K = 0,6 – citu materiālu cauruļvadiem.

272. Šķidruma kustības vidējam ātrumam jābūt vismaz 0,7 m/s un cauruļvada pildījumam – vismaz 0,3. Ja nosacījumu (30) nevar izpildīt nepietiekoša sadzīves notekūdeņu caurplūduma dēļ, cauruļvadu bezaprēķina posmi, kuros cauruļvadu diametrs ir līdz 50 mm, jāizbūvē ar 30 ‰ slīpumu , bet posmi, kuros cauruļvadu diametrs ir 75-100 mm, – ar 20 ‰ slīpumu. Ja cauruļvada diametrs ir lielāks, jāievēro Latvijas būvnormatīvā LBN 223 par kanalizāciju, ārējiem tīkliem un būvēm noteiktie nosacījumi.

273. Ja cauruļvadu aprēķina metodika dota ražotāja instrukcijās, šo noteikumu 271. un 272.punktā minētie nosacījumi nav saistoši, izņemot nosacījumu par bezaprēķina posmiem.

274. Ražošanas notekūdeņu kanalizācijas sistēmās (arī atklātās teknēs) pašattīrīšanās ātrums un cauruļvadu pildījums nosakāms, ņemot vērā ražošanas notekūdeņu piesārņojumu transportēšanas nepieciešamību.

275. Cauruļvadu slīpums nedrīkst būt lielāks par 150 ‰ (izņemot nozarojumus no sanitāri tehniskajām ierīcēm, kuru garums ir līdz 1,5 m).

276. Kanalizācijas stāvvada diametru nosaka pēc 6.tabulas atkarībā no notekūdeņu aprēķina caurplūduma, novadcaurules vislielākā diametra un tās pievienošanas leņķa stāvvadam.

277. Kanalizācijas stāvvada vēdināšanas posma diametrs nedrīkst būt mazāks par sanitāri tehniskās ierīces novadcaurules lielāko diametru.

278. Kopējam vēdināšanas stāvvadam var pievienot vairākus kanalizācijas stāvvadus. Ja kanalizācijas vēdināšanas cauruļvads apvieno vairākus stāvvadus, tā diametru nosaka, ņemot vērā sistēmai pieslēgto sanitāri tehnisko ierīču skaitu: līdz 120 ierīcēm – 100 mm; līdz 300 ierīcēm – 125 mm; līdz 1200 ierīcēm – 150 mm; vairāk par 1200 ierīcēm – 200 mm.

279. Apvienotajam horizontāli novietotajam vēdināšanas cauruļvadam jābūt ar 10 ‰ slīpumam stāvvadu virzienā.

280. Ja notekūdens caurplūdums ir lielāks nekā norādīts 6.tabulā, kanalizācijas stāvvadam ierīko papildu vēdināšanas stāvvadu, ko ik pēc stāva pievieno kanalizācijas stāvvadam vai ik pēc stāva savieno divus tuvu stāvošus kanalizācijas stāvvadus, kuriem ir vienāds diametrs. Papildu vēdināšanas stāvvada diametram jābūt par vienu izmēru mazākam nekā kanalizācijas stāvvada diametrs.

281. Papildu vēdināšanas stāvvadu pieslēdz kanalizācijas stāvvadam zem pēdējās apakšējās sanitāri tehniskās ierīces vai uz augšu virzītā slīpā trejgabala atzarā, kas iebūvēts kanalizācijas stāvvadā virs attiecīgajā stāvā visaugstāk novietotās sanitāri tehniskās ierīces malas vai revīzijas.

282. Nevēdināmos kanalizācijas stāvvadus drīkst ierīkot, ja ēkā ir vismaz viens vēdināms stāvvads un notekūdeņu caurplūdums attiecīgajos stāvvados nav lielāks par 7.tabulā minētajiem lielumiem. Nevēdināmam kanalizācijas stāvvadam jābeidzas ar noslēgtapu tīrīšanai, kas ierīkota krustgabala vai trejgabala uzmavā virs novada no visaugstāk novietotās sanitāri tehniskās ierīces.

283. Ēkās, kas nav augstākas par pieciem stāviem, nevēdināmā stāvvada galā var ievietot kanalizācijas vakuumvārstu, ja attiecīgajā ēkā ir vismaz viens vēdināms stāvvads. Vakuumvārstam jāatrodas virs visaugstāk novietotās sanitāri tehniskās ierīces malas. Minētajā gadījumā stāvvada caurlaides spēju nosaka pēc 6.tabulas.

284. Ražošanas kanalizācijas cauruļvadiem, kas novada notekūdeņus, kuros ir daudz mehānisko piemaisījumu (piemēram, sārņi, metāla skaidas, kaļķi), slīpumu nosaka pēc hidrauliskā aprēķina, ja caurulēs ir nodrošināts pašattīrīšanās ātrums un pildījums ir ne mazāks par 0,3.

XXI. Vietējas ietaises notekūdeņu attīrīšanai un pārsūknēšanai

285. Ražošanas notekūdeņus, kurus saskaņā ar notekūdeņu novadīšanas noteikumiem nedrīkst novadīt kanalizācijas tīklā vai ūdenstilpē, kā arī ražošanas notekūdeņus, kuros ir vērtīgi ražošanas atkritumi, attīra vietējās attīrīšanas ietaisēs, ko izvieto attiecīgajā ēkā vai blakus tai.

286. Ja nepieciešams, izlietotos ķīmiskos reaģentus pirms izvadīšanas no laboratorijas neitralizē ar laboratorijas līdzekļiem, turklāt notekūdeņu pH jābūt no 6,5 līdz 8,5.

287. Infekciju slimnīcu un nodaļu notekūdeņus, kā arī to mikrobioloģisko laboratoriju notekūdeņus, kurās strādā ar 2-4 bīstamības klases kultūrām, pirms ievadīšanas sadzīves kanalizācijas tīklā dezinficē.

288. Degtspējīgo vielu uztvērējos uz pievadošajiem cauruļvadiem nepieciešami hidrauliskie blīvslēgi un izplūdes vēdināšana.

289. Naftas produktu uztvērējos ievadāmos notekūdeņus iepriekš attīra dūņu vai smilšu uztvērējos.

290. Ja notekūdeņos ir peldvielas vai citi piemaisījumi, ierīko nekustināmas restes – kopīgas visai kanalizācijas sistēmai vai tikai atsevišķiem notekūdeņiem, ja piemaisījumu pārsūknēšanai nav paredzēti sūkņi. Restes ierīko speciālās pieņemšanas tvertnes kamerās, akās vai tieši kanālos. Restu slīpuma leņķim pret horizontālo plakni notekūdeņu tecēšanas virzienā jābūt ne mazākam par 60°.

291. Neitralizatorus, smilšu uztvērējus, nostādinātājus, naftas produktu uztvērējus, restes un citas attīrīšanas ietaises, kā arī sadzīves un ražošanas kanalizācijas sūkņu stacijas projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 223 par kanalizāciju, ārējiem tīkliem un būvēm.

292. Sūkņu iekārtas pieņemšanas tvertnes tilpumu nosaka atbilstoši notekūdeņu pieteces stundu grafikam un sūkņu darba režīmam, turklāt, nosakot pieņemšanas tvertnes tilpumu sūkņu iekārtai, kas darbojas automātiski, jāievēro nosacījums, ka sūkņiem jāieslēdzas ne biežāk, kā norādīts ražotāja tehniskajos noteikumos, bet, ja pieteces stundu grafika nav, – tvertnes tilpumu nosaka atbilstoši 5-10 % no maksimālās notekūdeņu pieteces stundā.

293. Pieņemšanas tvertnēs ierīko līmeņu rādītājus, pieplūdes – izplūdes vēdināšanu, un, ja nepieciešams, ietaises izgulsnējušos nosēdumu uzmaisīšanai.

294. Pieņemšanas tvertnes un sūkņus, kas pārsūknē ražošanas notekūdeņus, kuri neizdala nepatīkamas smakas, indīgas gāzes un tvaikus, kā arī pneimatiskās sūkņu iekārtas ir atļauts izvietot publisko un ražošanas ēku iekšpusē.

295. Pieņemšanas tvertnes un sūkņus, kas pārsūknē sadzīves un ražošanas notekūdeņus, kuros ir toksiski vai ātri pūstoši piesārņojumi vai kuri izdala nepatīkamas smakas, indīgas gāzes un tvaikus, izvieto atsevišķā ēkā vai pagrabā, bet, ja pagraba nav,- atsevišķā apkurināmā pirmā stāva telpā vai izolētā telpā, kurā ir atsevišķa izeja uz āru, kāpņu telpu vai gaiteni. Sūkņu stacijas telpā iekārto pieplūdes – izplūdes vēdināšanu.

6.tabula

Stāvvada nozarojumi

Vēdināmā kanalizācijas stāvvada maksimālā caurlaides spēja (l/s)

Stāvvada iekšējais diametrs (mm)

Diametrs (mm)

Pievienojuma leņķis stāvvadam (grādos)

50

55

70

75

85

100

105

125

150

45

90

0,7

0,9

1,6

1,9

2,6

3,8

4,3

6,6

10,3

60

1,0

1,3

2,4

2,9

3,9

5,8

6,5

9,9

15,4

45

1,2

1,5

2,8

3,3

4,4

6,6

7,4

11,3

17,6

50

90

0,7

0,9

1,5

1,8

2,5

3,7

4,1

6,3

9,8

60

1,0

1,3

2,3

2,7

3,7

5,5

6,2

9,5

14,8

45

1,2

1,5

2,6

3,1

4,2

6,3

7,1

10,8

16,8

70

90

1,3

1,6

2,2

3,2

3,6

5,5

8,5

60

2,0

2,4

3,2

4,8

5,4

8,2

12,8

45

2,3

2,7

3,7

5,4

6,1

9,4

14,6

75

90

1,5

2,1

3,1

3,5

5,3

8,3

60

2,3

3,1

4,6

5,2

8,0

12,4

45

2,6

3,5

5,3

6,0

9,1

14,1

85

90

2,0

2,9

3,3

5,0

7,9

60

3,0

4,4

5,0

7,6

11,8

45

3,4

5,0

5,6

8,6

13,4

100

90

2,7

3,1

4,7

7,3

60

4,1

4,6

7,1

11,0

45

4,7

5,3

8,0

12,5

105

90

3,0

4,6

7,2

60

4,5

6,9

10,8

45

5,2

7,9

12,3

125

90

4,3

6,7

60

6,4

10,0

45

7,3

11,4

150

90

6,2

60

9,3

45

10,5

Piezīmes.

1. Tabulā dota stāvvada caurlaides spēja, ja stāvvadam ir 50 mm augsti hidrauliskie noslēgi. Ja stāvvadam ir 60 mm augsti hidrauliskie noslēgi, caurplūdes spēja jāpalielina par 20 %, ja stāvvadam ir 70 mm augsti hidrauliskie noslēgi, – par 40 %.

2. Caurlaides spēja aprēķināta stāvvadiem, kuru augstums ir lielāks par 90 tā diametriem. Ja stāvvada augstums ir mazāks par 90 tā diametriem, caurlaides spēja jāpalielina  reizes.

296. Nelielas kompaktās rūpnieciski izgatavotās aiz klozetpoda novietojamās sūkņu iekārtas ar hermētisko pieņemšanas tvertni sadzīves notekūdeņiem var izvietot patērēšanas vietā, ja tiek nodrošināta iekārtas vēdināšana. Minētajām iekārtām var pieslēgt līdz četrām sanitāri tehniskajām ierīcēm, arī vienu klozetpodu.

7.tabula

Stāvvada darba augstums (m)

Nevēdināmā kanalizācijas stāvvada maksimālā caurlaides spēja (l/s)

Stāvvada iekšējais diametrs (mm)

50

55

70

75

85

100

105

125

150

1

1,8

2,4

3,9

4,4

5,8

7,8

8,7

12,2

17,3

2

1,1

1,3

2,3

2,6

3,4

4,7

5,8

7,2

10,2

3

0,7

1,0

1,5

1,8

2,3

3,1

3,4

4,8

6,8

4

0,6

0,7

1,1

1,3

1,7

2,3

2,5

3,5

4,9

5

0,5

0,6

0,8

1,0

1,3

1,7

1,9

2,7

3,8

6

0,5

0,6

0,7

0,8

1,0

1,4

1,5

2,1

3,0

7

0,5

0,6

0,6

0,6

0,8

1,1

1,3

1,7

2,5

8

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,9

1,1

1,4

2,1

9

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,9

1,2

1,8

10

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,8

1,1

1,4

11

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,8

0,9

1,3

12

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,8

0,9

1,1

13 un vairāk

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,8

0,9

0,9

Piezīme.

Tabulā dota stāvvada caurlaides spēja, ja stāvvadam ir 50 mm augsti hidrauliskie noslēgi. Ja stāvvadam ir 60 mm augsti hidrauliskie noslēgi, caurplūdes spēja jāpalielina par 20 %, ja stāvvadiem ir 70 mm augsti hidrauliskie noslēgi, – par 40 %.

297. Sūkņu staciju trokšņa līmenim jāatbilst šī būvnormatīva 158.punktā noteiktajām prasībām.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

298. Rūpnieciski izgatavotām kompaktām sūkņu iekārtām vai nelielām sūkņu stacijām, kuru darbā pieļaujami pārtraukumi, rezerves sūkņi nav nepieciešami.

299. Sūkņu agregātus projektē ar automātisko, distances un rokas vadību.

300. Katra sūkņa sūkšanas cauruļvadam un spiediena cauruļvadam nepieciešama noslēgarmatūra, bet spiedienavadam – arī vienvirziena vārsts. Transportējot notekūdeņus, kuros ir smiltis, dūņas vai citas peldošas daļiņas, vienvirziena vārsts nav nepieciešams.

XXII. Lietusūdens notekas

301. Ēku lietusūdens notekām jānodrošina lietus un sniega kušanas ūdeņu novadīšana no jumta. Ja lietusūdens notekas izbūvē neapsildāmās telpās, cauruļvados jānodrošina pozitīva temperatūra arī tad, ja ārējā gaisa temperatūra ir negatīva.

302. Lietusūdens notekas pieslēdz ārējam lietusūdens kanalizācijas tīklam. Lietusūdens notekas pieļaujams pieslēgt filtrācijas akām, ja ūdens iesūcināšanu pieļauj grunts mehāniskās īpašības. Pirms filtrācijas akām paredz smilšu uztvērēju.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

303. Ja ir attiecīgais pamatojums, lietusūdeni var novadīt nepiesārņotu vai atkārtoti izlietojamu ražošanas notekūdeņu kanalizācijas sistēmā.

304. Ir aizliegts novadīt lietusūdeni sadzīves kanalizācijā, kā arī pievienot sanitāri tehniskās ierīces iekšējai lietusūdens noteku sistēmai.

305. Ja nav ierīkota lietusūdens ārējā kanalizācija, lietusūdeni izlaiž atklātās teknēs (atklāta izlaide), kas atrodas līdzās ēkai, turklāt jāveic pasākumi, kas novērš zemes virskārtas izskalošanu. Ja ierīko atklātu izlaidi uz stāvvadu ēkas iekšpusē, nepieciešams hidrauliskais noslēgs, no kura ziemā atkušņu ūdeni novada sadzīves kanalizācijā.

306. Lietusūdens uztveršanas piltuves uz jumta jāizvieto, ņemot vērā jumta reljefu, pieļaujamo ūdens sateces laukumu vienai lietusūdens uztveršanas piltuvei un ēkas konstrukciju. Maksimālais atstatums starp lietusūdens uztveršanas piltuvēm jebkura veida jumtiem nedrīkst būt lielāks par 48 m.

307. Pievienot vienam stāvvadam dažādos līmeņos novietotās lietusūdens uztveršanas piltuves var gadījumos, ja kopējais aprēķina caurplūdums vienam stāvvadam nav lielāks par 8.tabulā noteiktajiem lielumiem.

8.tabula

Lietusūdens stāvvada iekšējais diametrs (mm) 85 100 150 200
Lietusūdens stāvvada pieļaujamais aprēķina caurplūdums (l/s) 6,5 11 18 32

308. Minimālais slīpums piekārtajiem cauruļvadiem ir 5 ‰ un zem grīdas guldītiem cauruļvadiem – atbilstoši šī būvnormatīva XIX nodaļā noteiktajām prasībām.

309. Iekšējo lietusūdens noteces cauruļvadu tīrīšanai nepieciešamas revīzijas, noslēgtapas tīrīšanai un skatakas saskaņā ar šī būvnormatīva XIX nodaļā noteiktajām prasībām. Revīzijas uz stāvvadiem ierīko apakšējā stāvā un virs atkāpēm, ja tādas ir.

(Grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

310. Lietusūdens uztveršanas piltuves pievieno stāvvadiem ar elastīgi aizblīvētām kompensācijas uzmavām.

311. Lietusūdens aprēķina caurplūdumi (l/s) no ūdens sateces laukuma doti 9.tabulā vai tos nosaka pēc šādām formulām:

311.1. jumtiem, kuru slīpums ir 15 ‰ un mazāks:

 (31)

311.2. jumtiem, kuru slīpums ir vairāk nekā 15 ‰:

 (32)

n – parametrs, kas dots 9.tabulā.

312. Aprēķina caurplūdums vienam lietusūdens noteces stāvvadam nedrīkst būt lielāks par 8.tabulā norādītajiem lielumiem, bet lietusūdens uztveršanas piltuvei aprēķina caurplūdums nosakāms pēc attiecīgā tipa piltuves pases datiem.

313. Aprēķinot ūdens sateces laukumu, papildus jāpieskaita 30 % no to vertikālo sienu laukuma, kuras savienojas ar jumtu un paceļas pār to.

9.tabula

Apdzīvotās vietas nosaukums

n

q20 l/s, ha

q5=4nq20 l/s, ha

qst,w , l/s no100 m2

q20

q5

Baltijas jūras piekraste:
Kolka

0,57

48,7

107

0,47

1,07

Ventspils

0,57

50,8

112

0,51

1,12

Užava

0,57

54,8

121

0,55

1,21

Cīrava

0,57

54,8

121

0,55

1,21

Liepāja

0,57

48,7

107

0,47

1,07

Saldus un Stendes apkārtne:
Stende

0,68

78,4

201

0,78

2,01

Kuldīga

0,68

67,2

172

0,67

1,72

Kabile

0,68

72,8

187

0,73

1,87

Pilskalne

0,68

72,8

187

0,73

1,87

Saldus

0,68

64,4

165

0,64

1,65

Rīga un Rīgas apkārtne:
Rīga

0,72

79,5

216

0,80

2,16

Ogre

0,72

79,5

216

0,80

2,16

Jelgava

0,72

73,8

200

0,74

2,00

Centrālais rajons:
Priekuļi

0,66

75,9

189

0,76

1,89

Ieriķi

0,66

73,2

183

0,73

1,83

Dzērbene

0,66

78,6

196

0,79

1,96

Ranka

0,66

73,2

183

0,73

1,83

Stāmeriena

0,66

84,0

210

0,84

2,10

Lejasciems

0,66

81,3

203

0,84

2,03

Gulbene

0,66

73,2

183

0,73

1,83

Kosa

0,66

84,0

210

0,84

2,10

Mālpils

0,66

73,2

183

0,73

1,83

Gureļi

0,66

78,6

196

0,79

1,96

Rēzeknes un Daugavpils
apkārtne:
Rēzekne

0,62

59,1

140

0,59

1,40

Subate

0,62

52,6

124

0,53

1,24

Daugavpils

0,62

67,9

160

0,68

1,60

Dagda

0,62

63,5

150

0,64

1,50

314. Lietusūdens cauruļvadiem jāiztur hidrostatiskais spiediens aizsērējumu, pārpildījuma un ūdens iesalšanas gadījumos.

315. Iekšējām lietusūdens notekām lieto plastmasas vai ķeta caurules, ievērojot šī būvnormatīva 241.-243.punktā minētos nosacījumus. Horizontālajām piekārtajām līnijām, ja ir vibrācijas slodzes, var lietot tērauda caurules.

316. Sanitāri tehnisko ierīču novadcaurules septiņpadsmitstāvu un augstākās ēkās pieslēdz vismaz 1,5–2 m augstāk par horizontālo posmu vai horizontāli novietotā cauruļvadā vismaz 2 m attālumā aiz pagrieziena vietas.

(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – zemkopības ministrs A.Rāviņš

1.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Būvnormatīvā lietotie apzīmējumi

(Pielikums MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

 

2.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Būvnormatīvā lietotie termini

Nr.
p.k.

Termins

Termina skaidrojums

latviešu valodā

krievu valodā

angļu valodā

1

2

3

4

5

1. Aizbīdnis (aizlaidnis) Задвижка Gate valve Noslēgarmatūra tīklos, kas pieļauj ūdens kustību abos virzienos
2. Aizvars Заcлонка Slide gate Noslēgplate, kas pārvietojas vertikālā virzienā
3. Aka: Колодец Well Inženierbūve tīklu apkalpei
kontrol~ Контрольный~ control~
skat~ Смотровой~ manhole
sūkņu~ Насосный~ pump well Aka ar iegremdējamo sūkni
4. Atkāpe Отступ Double bend fitting Veidgabals, kas maina stāvvada vertikālo novietojumu
5. Atloks Фланец Flange Detaļa cauruļu savienošanai ar bultskrūvēm
6. Atzarojums (atzars) Отросток Branch Cauruļvadu nozarojums no maģistrālā vai sadalošā tīkla
7. Bidē Биде Bidet Higiēniskā sanitāri tehniskā ierīce
8. Blīvslēgs Сальник Gland Hermetizācijas aprīkojums
9. Caurplūdums Расход Flow rate Ūdens daudzums, kas iztecējis caur noteiktu šķērsgriezuma laukumu laika vienībā
10. Caurule: Труба Pipe Izstrādājums inženiertīklu izbūvei
betona ~ бетонная~ concrete~
cinkotā tērauda~ оцинкованная стальная~ galvanized~
steel~
keramikas ~ керамическая~ stoneware~
ķeta~ чугунна˙~ cast-iron~
ķīmiski izturīgā tērauda ~ кислотостойкая стальна˙~ acid-resistant~
steel~
nerūsējošā tērauda ~ нержавеющая стальная~ stainless steel~
plastmasas~ пластмассовая~ plastic~
tērauda~ стальна˙~ steel~
vara~ медная~ copper~
11. Cauruļvads: Трубопровод Pipeline Inženierbūve ūdens transportēšanai
cirkulācijas~ циркуляционный~ circulation~
maģistrālais~ магистральный~ main~
padeves~ подающий~ supply~
pārplūdes~ переливной~ overflow~
sadalošais~ распределительный~ distributing~
vēdināšanas~ вентиляционный~ vent~
12. Cauruļvadu armatūra Трубопроводная арматура Water fittings Ierīces ūdens plūsmas noslēgšanai vai regulēšanai
13. Drenčers Дренчер Drencher Smidzinātājs ugunsdzēsības sistēmās ar vaļēju atveri
14. Duša Душ Shower Mazgāšanas ierīce, kas rada sīkos pilienos izkliedētu strūklu
15. Dušas vācele Душевой поддон Shower tray Ierīce dušas ūdeņu uztveršanai
16. Dvieļu žāvētājs Полотенцесушитель Towel dryer
17. Dzeramā ūdens strūklaka Питьевой фонтанчик Drinking fountain
18. Hidrauliskais noslēgs Гидравлический затвор Trap Ierīce telpu aizsardzībai no notekūdeņu gāzēm un smakām
19. Iekšējās lietusūdens notekas Внутренние водостоки Internal downpipe Lietusūdens novadīšanas sistēma no ēku jumtiem
20. Ievads Ввод Service pipe Ūdens padeve ēkā no ārējiem tīkliem
21. Īscaurule Патрубок Union
22. Izlaide Выпуск Building sewer Notekūdeņu novads no ēkas līdz kontrolakai
23. Jaucējkrāns Смеситель Mixer Ūdens izdales armatūra aukstā un karstā ūdens sajaukšanai
24. Kamera Камера Chamber Inženierbūve ūdens plūsmas regulēšanas iekārtu novietošanai
25. Kanalizācija Канализация Sewerage Inženierbūvju un iekārtu kopums, kas nodrošina notekūdeņu uztveršanu, novadīšanu, transportēšanu un attīrīšanu
26. Kanalizācijas tīkls: Канализационная сеть Sewer Inženierbūve notekūdeņu transportēšanai
apdzīvoto vietu~ населённых мест~ sanitary~
ārējais~ наружная~ outdoor~
dalītais~ раздельна~ separate~ Tīkls, pa kuru transportē viena veida notekūdeņus
iekšējais~ внутрення~ house~
kopējais~ общая~ intercepting~ Tīkls, pa kuru transportē dažādu veidu notekūdeņus
kvartāla~ квартальная~ submain~
lietus~ дождевая~ storm~
pagalma~ дворовая~ yard drainage
pašteces~ самотечная~ gravity~
pilnsistēmas~ общеплавная~ combination~
ražošanas~ производственная~ trade~
sadzīves~ бытовая~ foul~
spiediena~ напорная~ pressure~
27. Klozetpods Унитаз Water-closet Sanitāri tehniskā ierīce fekāliju uztveršanai
28. Krāns: Кран Tap
konus~ конусный~ plug~
laistīšanas~ поливочный~ outside~
lodveida~ шаровой~ globe~
skalošanas~ смывной~ closet valve~
ūdens izdales~ водоразборный~ draw-off~
28. Krustgabals Крестовина Double branch pipe Veidgabals nozarojumu ierīkošanai četros virzienos
29. Lietus intensitāte Интенсивность дождя Rate of rainwater Lietusūdens daudzums uz laukuma vienību noteiktā laikā ar noteiktu atkārtošanās periodu
30. Lietusūdeņu uztveršanas piltuve Водосточная воронка Rainwater head Veidgabals lietusūdeņu savākšanai no jumtiem
31. Manometrs Манометр Manometer Mērierīce spiediena noteikšanai
32. Mazgātne: Раковина Sink Mazgāšanas ierīce izmantoto ūdeņu uztveršanai un novadīšanai
roku~ умывальник hand washing
trauku~ мойка pot sink
33. Noslēgs Заглушка Cap
34. Noslēgtapa tīrīšanai Прочистка Access cap
36. Notekūdens Сточная вода Waste water
37. Notekūdeņu krājtvertnes Выгребная яма Sewage tank Tvertne notekūdeņu uzkrāšanai
38. Novads Отводящий трубопровод Discharge pipe Cauruļvads notekūdeņu novadīšanai no sanitāri tehniskajām ierīcēm un iekārtām
39. Patēriņš Расход Consumption Izlietotais ūdens daudzums laika vienībā
40. Pāreja Переход Reducer Veidgabals cauruļvada diametra izmaiņai
41. Pievads Подводка Branch pipe Cauruļvads ūdens pievadīšanai iekārtām un sanitāri tehniskajām ierīcēm
42. Pretugunsgrēka aploce Противопожарная муфта Fire protection seal Detaļa aizsardzībai pret uguns izplatīšanos cauruļvados, kuru ievieto ap cauruļvadu ēku sienās un pārsegumos
43. Revīzija Ревизия Access pipe Veidgabals, kas dod iespēju atvērt kanalizācijas tīklu tā tīrīšanai
44. Sanitāri tehniskā ierīce Санитарно технический прибор Soil appliance Ierīce sadzīves vajadzībām izmantotā ūdens uztveršanai
45. Sausā tualete Люфт-клозет Cesspool Ierīce fekāliju uztveršanai bez noskalošanas ar ūdeni
46. Savienojums: Соединение (стык) Joint Cauruļvadu sastiprinā juma veids
aptveres~ хомутовое~ clipped~
atloku~ фланцевое~ flanged~
blīvgredzenu~ ~уплотняющей шайбой compression Noblīvēšana ar deformējošu metāla vai cita materiāla gredzenu
iemavu~ втулочное~ bushed~ Veidgabals spiediena cauruļu savienošanai ar iebīdīšanu tajā, turklāt savienojums ir izjaucams tikai, izmantojot speciālu ierīci
līmējuma~ клеевое~ glued~
lodē juma~ паянное~ soldered~
metināšanas~ сварное~ welded~
uzmavu~ раструбное~ ring seal~
vītņu~ резьбовое threaded~
47. Sifons Сифон Trap Detaļa zem sanitāri tehniskās ierīces telpu aizsardzībai no notekūdeņu gāzēm un smakām
48. Skalošanas krāns Смывной кран Flush tap Automātiskā regulēšanas armatūra klozetpodu vai urinālu skalošanai tieši no ūdensvada tīkla
49. Spiedienaugstums Напор Head
50. Spiediens: Давление Pressure
~a regulators регулятор давления ~regulator Ierīce spiediena regulēšanai
51. Sprinklers Спринклер Sprinkler Ierīce automātiskās ugunsgrēka dzēšanas sistēmās dzēšanai ar ūdeni, kuras sprausla atveras pie noteiktas temperatūras
52. Stāvvads: Стояк Riser Cauruļvads ūdens pārvietošanai vertikālā virzienā starp stāviem
lietusūdens~ водосточный~ waste~
kanalizācijas~ канализационный~ soil~
nevēdināms~ невентилируемый~ unvented~
ūdensvada~ водопроводный~ rising main
vēdināms~ вентилируемый~ vented pipe
53. Strūklas pārtraukums Разрыв струи Spout interruption Atklāta ūdens izliešana piltuvē
54. Sūknis Насос Pump Iekārta ūdens piespiedu transportēšanai
55. Tekne Лоток Invert Vaļēja šķērsgriezuma elements ūdens transportēšanai
56. Tīkls: Сеть Piping Cauruļvadu sistēma ūdens pārvietošanai
izzaru~ тупиковая~ blind ~
cilpveida~ кольцевая~ loop ~
57. Traps Трап Floor gully Ierīce notekūdeņu uztveršanai no grīdas
58. Trejgabals Тройник Tee Veidgabals ūdens plūsmas sadalīšanai trijos virzienos
60. Tuppods Напольная чаша WC pan
61. Tvertne (rezervuārs): Резервуар (бак) Tank (reservoir) Tilpums ūdens glabāšanai
~ – akumulators бак – аккумулятор hot water~
hidropneimatiskā spiediena~
(hidrofors)
гидрофор compressor~
regulējošā~ регулирующий~ compensating~
spied~ напорный бак head~
skalošanas~ смывной бачок flushing cistern
62. Ugunsdzēšamais aparāts Огнетушитель Fire extinguisher Iekārta uguns dzēšanai ar putām
63. Ugunsdzēsības krāns Пожарный кран Fire cock Krāns ūdens izdalei ugunsdzēsības vajadzībām
64. Ugunsdzēsības ūdens rezerve Пожарный запас Emergency water
65. Ugunsdzēsības stobrs Пожарный ствол (брандспойт) Hose nozzle Ierīce šļūtenes galā ūdens izdalei
66. Ūdens: Вода Water
dzeramais~ питьевая~ drinking~
lietus~ дождевая~ storm~
notek~ сточная~ waste~
sadzīves notek~ бытовая сточная~ foul~
67. Ūdensapgāde: Водоснабжение Water supply Inženieriekārtu kopums, kas nodrošina ūdens ieguvi, attīrīšanu un padevi patērētājam
apvienotā~ обьединённое~ combined~ Sistēma, kas apgādā dažādus patērētājus no vienas ūdensapgādes sistēmas
atgriezeniskā~ оборотное~ recooling Daudzkārtējas izmantošanas ūdensapgādes sistēma iekārtu dzesēšanai
atkārtotas izmantošanas ~повторного пользования reused~ Ūdens daudzkārtējas izmantošanas ūdensapgādes sistēma patērētāju apgādei pēc nepieciešamās ūdens apstrādes
ražošanas~ производственное~ industrial~
sadzīves (dzeramā ūdens)~ хозяйственное (питьевое)~ domestic~
ugunsdzēsības~ противопожарное~ fire~
68. Ūdensmērītājs: Водомер Water meter Ierīce ūdens daudzuma uzskaitei
spārniņu~ крыльчатый~ shear~
turbīnu~ турбинный~ turbine flow~
69. Ūdenssildītājs: Водонагреватель Water heater Iekārta ūdens sildīšanai
ātrgaitas~ скоростной~ quick-action~
caurteces~ проточный~ direct-flow~
elektriskais~ электрический~ electric~
gāzes~ газовой~ gas~
sadzīves~ бытовой~ domestic hot-~
tilpuma~ емкостный~ storage~
tvaika~ паравой~ steam~
vietējais~ ~ местного горячего водоснабжения local hot-~
70. Ūdensvads: Водопровод Water pipe Inženierbūve ūdens transportēšanai
aukstais~ холодный~ cold~
karstais~ горячий~ hot~
cirkulācijas~ циркуляционный~ circulation~
iekšējais~ внутренный~ internal piping
laistīšanas~ поливочный~ flusher water pipe
71. Uzmava (caurulei) Раструб Socket Veidgabals pie caurules, kurā var iestiprināt otras caurules galu
72. Uzmava Муфта Collar (coupler) Veidgabals divu cauruļu gludo galu savienošanai ar blīvgredzenu
73. Uztveršanas piltuve Воронка Funnel
74. Urināls Писсуар Urinal
75. Vanna Ванна Bath Sanitāri tehniskā ierīce, kurā var mazgāties un no kuras novada izmantotos ūdeņus
76. Vārsts Клапан Valve
drošības~ предохрани-тельный~ safety ~
pludiņ~ поплавковый~ float~
redukcijas~ редукционный reducing~
vienvirziena~ обратный~ check ~
77. Veidgabali Соединительные (фасонные) части Fittings Detaļas cauruļvada savienošanai taisnos posmos, pagriezienos, sazaros un diametra izmaiņu vietās
78. Vītne Резьба Thread Spirālveida rieva, ar kuras palīdzību griezes kustībā var savienot cauruļu posmus ar veidgabalu palīdzību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – zemkopības ministrs A.Rāviņš

3.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Sanitāri tehnisko ierīču dzeramā ūdens un notekūdeņu patēriņi

(Pielikums grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

Nr.
p.k.

Sanitāri tehniskās ierīces veids

Dzeramais ūdens

Notekūdens caurplūdums, l/s

Minimālais pieslēguma diametrs (mm)

Maksimālais caurplūdums (l/s)

Patēriņš stundā (l/h)

kopējais

aukstais

karstais

kopējais

aukstais

karstais

pievadi

novadi

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

1. Roku mazgātne ar ūdens izdales krānu

0,1

0,1

30

30

0,15

10

32

2. Roku mazgātne ar jaucējkrānu

0,12

0,09

0,09

60

40

40

0,3

10

32

3. Trauku mazgātne (arī virtuves) ar ūdens izdales krānu vai laboratorijas izlietne

0,15

0,15

50

50

0,3

10

40

4. Trauku mazgātne (arī laboratorijas) ar jaucējkrānu

0,12

0,09

0,09

80

60

60

0,6

10

40

5. Trauku mazgātne (arī trauku mazgāšanas vannas) ēdināšanas uzņēmumos

0,3

0,2

0,2

500

280

220

0,6

15

50

6. Vanna ar jaucējkrānu (arī kopējais ar roku mazgātni)

0,25

0,18

0,18

300

200

200

0,9

10

40

7. Vanna ar tilpuma ūdenssildītāju un jaucējkrānu

0,22

0,22

300

300

0,9

15

40

8. Medicīnas procedūru vanna ar jaucējkrāna diametru:
20 mm

0,4

0,3

0,3

700

460

460

2,3

20

50

25 mm

0,6

0,4

0,4

750

500

500

3

25

75

32 mm

1,4

1

1

1060

710

710

3

32

75

9. Kāju vanna ar jaucējkrānu

0,1

0,07

0,07

220

165

165

0,5

10

40

10. Dušas kabīne ar seklo dušas vāceli un jaucējkrānu

0,12

0,09

0,09

100

60

60

0,2

10

40

11. Dušas kabīne ar dziļo dušas vāceli

0,12

0,09

0,09

115

80

80

0,6

10

40

12. Grupveida dušas ierīces ar jaucējkrāniem

0,2

0,14

0,14

500

270

230

0,2

10

50

13. Higiēniskā duša (bidē) ar jaucējkrānu

0,08

0,05

0,05

75

54

54

0,3

10

32

14. Augšupejošā duša

0,3

0,2

0,2

650

430

430

0,3

15

40

15. Pirts krāns

0,4

0,4

1000

1000

0,4

20

16. Klozetpods ar skalošanas tvertni

0,1

0,1

83

83

1,6

8

100

17. Klozetpods ar skalošanas krānu

1,4

1,4

81

81

1,4

100

18. Urināls ar ūdens izdales krānu

0,035

0,035

36

36

0,1

10

32

19. Urināls ar skalošanas krānu

0,2

0,2

36

36

0,3

10

32

20. Urināls ar automātisko skalošanas krānu

0,4

0,4

36

36

0,6

15

40

21. Dzeramā ūdens strūklaka

0,04

0,04

72

72

0,05

10

25

22. Laistīšanas krāns

0,3

0,2

0,2

1080

1080

720

0,3

15

23. Automātiskā sadzīves veļas vai trauku mazgāšanas mašīna

0,2

0,2

0,2

90

90

90

0,6

10

40

24. Traps ar diametru:
50

0,5

50

100

1,5

100

Piezīmes.

1. Konkrētajā projektā normatīvais spiedienaugstums pirms ūdens izdales un jaukšanas ierīcēm jānosaka saskaņā ar ražotāja datiem. Normatīvais spiedienaugstums orientējoši var būt: rietumvalstīs ražotajiem mazgāšanas galdu sviras jaucējkrāniem – 130 kPa, virtuves sviras jaucējkrāniem un dušas termojaucējkrāniem – 160 kPa un jaucējkrāniem ar diviem rokturiem – 50 kPa; Krievijā ražotajiem ūdens izdales krāniem – 20 kPa, vannas un dušas jaucējkrāniem – 30 kPa, automātiskajam skalošanas krānam – 40 kPa, medicīnisko un veselības procedūru jaucējkrāniem, kā arī visiem ūdens izdales krāniem un jaucējkrāniem ar aeratoru – ne mazāk kā 50 kPa.

2. (Svītrota ar MK 14.07.2008. noteikumiem Nr.474).

3. Grupveida sanitāri tehniskajām ierīcēm publiskajās ēkās un sporta kompleksos, kur ir liels cilvēku pieplūdums, kā arī pārvaldes un sadzīves ēkās un publiskajās tualetēs var būt šādi kopējie ūdens patēriņi:

3.1. dušas 0,14N (aukstajam vai karstajam ūdenim – 0,09N)
3.2. klozetpodi ar individuālo skalošanas tvertni 0,07N
3.3. klozetpodi ar individuālo skalošanas krānu 1,4 + 0,2N
3.4. klozetpodi ar kopējo automātisko skalošanas ierīci 0,1 + 0,07N
3.5. urināli ar individuālo skalošanas krānu 0,14 + 0,06N
3.6. urināli ar kopējo automātisko skalošanas ierīci 0,3 + 0,1N
3.7. roku vai trauku mazgātne ar jaucējkrānu 0 ,09 + 0,035N (aukstajam vai karstajam ūdenim 0,07 + 0,03N)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – zemkopības ministrs A.Rāviņš

4.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Ūdens patēriņa normas

(Pielikums grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

1.tabula

Patērētājs

Mērvienība

Ūdens patēriņa norma litros

Ierīces patēriņš, l/s (l/h)

Ki

Vidējais patēriņš diennaktī

Maksimālais patēriņš diennaktī

Maksimālais patēriņš stundā

kopējais (arī karstais ūdens)

karstais ūdens

kopējais (arī karstais ūdens)

karstais ūdens

kopējais (arī karstais ūdens)

karstais ūdens

kopējais

aukstais vai karstais ūdens

kopējais (aukstais vai karstais ūdens)

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

1. Dzīvojamās ēkas:
1.1. ar ūdensvadu un kanalizāciju (bez vannām)

viens iedzīvotājs

95

120

6,5

0,2
(50)

0,2
(50)

0,07

1.2. ar gāzes apgādi

viens iedzīvotājs

120

150

7

0,2
(50)

0,2
(50)

0,07

1.3. ar ūdensvadu, kanalizāciju un cietā kurināmā vannas krāsniņām

viens iedzīvotājs

150

180

8,1

0,3 (300)

0,3
(300)

0,28

1.4. ar ūdensvadu, kanalizāciju, ar gāzes vannas krāsniņām vai elektriskajiem tilpuma ūdenssildītājiem

viens iedzīvotājs

190

225

10,5

0,3
(300)

0,3
(300)

0,28

1.5. ar gāzes vai elektriskajiem ātrgaitas ūdenssildītājiem un daudzām ūdens izdales vietām

viens iedzīvotājs

210

250

13

0,3
(300)

0,3
(300)

0,28

1.6. ar roku un trauku mazgātnēm, dušām un centralizēto karstā ūdens apgādi

viens iedzīvotājs

195

85

230

100

12,5

7,9

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

1.7. ar roku un trauku mazgātnēm, ar sēdvannām un dušu sietiņiem

viens iedzīvotājs

230

90

275

110

14,3

9,2

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

1.8. ar roku un trauku mazgātnēm, ar 1500-1700 mm garām vannām un dušu sietiņiem

viens iedzīvotājs

250

105

300

120

15,6

10

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

2. Kopmītņu tipa viesnīcas:
ar koplietošanas dušu telpām

viens iemītnieks

85

50

100

60

10,4

6,3

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

2.1. ar dušu telpām katrā numurā

viens iemītnieks

110

60

120

70

12,5

8,2

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

2.2. ar koplietošanas virtuvēm un dušām katrā ēkas sekcijā un stāvā

viens iemītnieks

140

80

160

90

12

7,5

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

3. Viesnīcas, pansionāti un moteļi ar koplietošanas vannām un dušām

viens iemītnieks

120

70

120

70

12,5

8,2

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

4. Viesnīcas un pansionāti ar dušu telpām katrā numurā

viens iemītnieks

230

140

230

140

19

12

0,2
(115)

0,14
(80)

0,16

5. Viesnīcas ar vannām:
5.1. līdz 25 procentos numuru

viens iemītnieks

200

100

200

100

22,4

10,4

0,3
(250)

0,2
(180)

0,23
(0,25)

5.2. 75 procentos numuru

viens iemītnieks

250

150

250

150

28

15

0,3
(280)

0,2
(190)

0,26

5.3. 100 procentos numuru

viens iemītnieks

300

180

300

180

30

16

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

6. Slimnīcas:
6.1. ar koplietošanas vannām un dušu telpām

viena gultasvieta

115

75

115

75

8,4

5,4

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

6.2. ar koplietošanas vannām un dušu telpām, ar tualetes telpām palātu tiešā tuvumā

viena gultasvieta

200

90

200

90

12

7,7

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

6.3. infekcijas slimnīcas

viena gultasvieta

240

110

240

110

14

9,5

0,2
(200)

0,14
(120)

0,28
(0,24)

7. Sanatorijas un atpūtas nami:
7.1. ar vannu katrā dzīvojamā telpā

viena gultasvieta

200

120

200

120

10

4,9

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

7.2. ar dušām katrā dzīvojamā telpā

viena gultasvieta

150

75

150

75

12,5

8,2

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

8. Poliklīnikas un ambulances

viens slimnieks maiņā

13

5,2

15

6

2,6

1,2

0,2
(80)

0,14
(60)

0,11
(0,12)

9. Pirmsskolas vecuma bērnu iestādes:
9.1. dienas:
9.1.1. ar ēdnīcu, kur izmanto pusfabrikātus

viens bērns

21,5

11,5

30

16

9,5

4,5

0,14
(100)

0,1
(60)

0,2
(0,17)

9.1.2. ar ēdnīcu, kur izmanto jēlproduktus, un ar automātiskajām veļas mazgājamajām mašīnām

viens bērns

75

25

105

35

18

8

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

9.2. diennakts:
9.2.1.ar ēdnīcu, kur izmanto pusfabrikātus

viens bērns

39

21,4

55

30

10

4,5

0,14
(100)

0,1
(60)

0,14
(0,17)

9.2.2. ar ēdnīcu, kur izmanto jēlproduktus, un ar automātiskajām veļas mazgājamajām mašīnām

viens bērns

93

28,5

130

40

18

8

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

10. Gaidu un skautu nometnes (arī nepārtrauktas darbības):
10.1. ar ēdnīcām, kur izmanto jēlproduktus, un ar automātiskajām veļas mazgājamajām mašīnām

viena vieta

200

40

200

40

18

8

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

10.2. ar ēdnīcām, kur izmanto pusfabrikātus

viena vieta

55

30

55

30

10

4,5

0,14
(100)

0,1
(60)

0,2
(0,17)

11. Veļas mazgātavas:
11.1. mehanizētās

1 kg sausas veļas

75

25

75

25

75

25

Pēc tehnoloģijas datiem

11.2. nemehanizētās

1 kg sausas veļas

40

15

40

15

40

15

0,3
(300)

0,2
(200)

0,78

12. Pārvaldes ēkas

viens strādājošais

12

5

16

7

4

2

0,14
(80)

0,1
(60)

0,16
(0,17)

13. Mācību iestādes (arī vidējās un vidējās speciālās) ar dušu telpām pie sporta zālēm un gatavās produkcijas realizācijas bufetēm

viens audzinātājs un pasniedzējs

17,2

6

20

8

2,7

1,2

0,14
(80)

0,1
(60)

0,14
(0,17)

14. Augstāko un vidējo mācību iestāžu laboratorijas

viena ierīce maiņā

224

112

260

130

43,2

21,6

0,2
(200)

0,2
(200)

0,28

15. Vispārizglītojošās skolas ar dušu telpām pie sporta zālēm un gatavās produkcijas realizācijas bufetēm

viens audzēknis un skolotājs

10

3

11,5

3,5

3,1

1

0,14
(100)

0,1
(60)

0,14
(0,17)

16. Pagarinātās dienas skolas ar dušu telpām pie sporta zālēm un gatavās produkcijas realizācijas bufetēm

viens audzēknis un skolotājs

12

3,4

14

4

3,1

1

0,14
(100)

0,1
(60)

0,14
(0,17)

17. Arodskolas ar dušu telpām pie sporta zālēm un gatavās produkcijas realizācijas bufetēm

viens audzēknis un skolotājs

20

8

23

9

3,5

1,4

0,14
(100)

0,1
(60)

0,14
(0,17)

18. Internātskolas:
18.1. mācību klases un dušu telpas pie sporta zāles

viens audzēknis un skolotājs

9

2,7

10,5

3,2

3,1

1

0,14
(100)

0,1
(60)

0,14
(0,17)

18.2. guļamtelpām

viena vieta

70

30

70

30

9

6

0,14
(100)

0,1
(60)

0,14
(0,17)

19. Zinātniskās pētniecības institūti un laboratorijas:
19.1. ķīmijas

viens strādājošais

460

60

570

80

55,6

8

0,2
(300)

0,2
(200)

0,42
(0,28)

19.2. bioloģijas

viens strādājošais

310

55

370

75

32

8,2

0,2
(300)

0,2
(200)

0,42
(0,28)

19.3. tehnisko zinātņu

viens strādājošais

125

15

155

20

12,9

1,7

0,2
(300)

0,2
(200)

0,42
(0,28)

19.4. humanitārie

viens strādājošais

12

5

16

7

3,5

1,7

0,14
(80)

0,1
(60)

0,16
(0,07)

20. Aptiekas:
20.1. tirdzniecības zāle un palīgtelpas

viens strādājošais

12

5

16

7

4

2

0,14
(60)

0,1
(40)

0,12
(0,11)

20.2. zāļu izgatavošanas laboratorija

viens strādājošais

310

55

370

75

32

8,2

0,2
(300)

0,2
(200)

0,42
(0,11)

21. Ēdināšanas uzņēmumi:
21.1. kas izmanto jēlproduktus un realizē ēdienu uz vietas

viena porcija

12

4

12

4

12

4

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

21.2. kas pārdod produkciju līdznešanai

viena porcija

10

3

10

3

10

3

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

21.3. kas ražo pusfabrikātus:
21.3.1. gaļas

1 T

6700

3100

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

21.3.2. zivju

1 T

6400

700

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

21.3.3. augļu un sakņu

1 T

4400

800

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

21.3.4. kulinārijas

1 T

7700

1200

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

22. Veikali:
22.1. pārtikas preču un ziedu

viens strādnieks maiņā (20 m2 zāles)

125

50

125

50

15

10

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

22.2. rūpniecības preču

viens strādnieks maiņā

12

5

16

7

4

2

0,14
(80)

0,1
(60)

0,16
(0,17)

23. Frizētavas

viena darba vieta maiņā

56

33

60

35

9

4,7

0,14
(60)

0,1
(40)

0,12
(0,11)

24. Kinoteātri

viena vieta

4

1,5

4

1,5

0,5

0,2

0,14
(80)

0,1
(50)

0,16
(0,14)

25. Klubi

viena vieta

8,6

2,6

10

3

0,9

0,4

0,14
(80)

0,1
(50)

0,16
(0,14)

26. Teātri:
26.1. skatītāji

viena vieta

10

5

10

5

0,9

0,3

0,14
(60)

0,1
(40)

0,16
(0,14)

26.2. aktieri

viens cilvēks

40

25

40

25

3,4

2,2

0,14
(80)

0,1
(50)

0,16
(0,14)

27. Sporta zāles:
27.1. skatītāji

viena vieta

3

1

3

1

0,3

0,1

0,14
(60)

0,1
(40)

0,12
(0,11)

27.2. fizkultūrieši (arī dušu izmantošana)

viens fizkultūrietis

50

30

50

30

4,5

2,5

0,2
(80)

0,14
(50)

0,11
(0,1)

27.3. sportisti (arī dušu izmantošana)

viens sportists

100

60

100

60

9

5

0,2
(80)

14
(50)

0,11
(0,1)

28. Peldbaseini:
28.1. uzpildīšana

procentos no baseina tilpuma

10

28.2. skatītāji

viena vieta

3

1

3

1

0,3

0,1

0,14
(60)

0,1
(40)

0,12
(0,11)

28.3. sportisti (arī dušu izmantošana)

viens sportists

100

60

100

60

9

5

0,2
(80)

14
(50)

0,11
(0,1)

29. Pirtis:
29.1. ar mazgāšanās toverīšu lietošanu un noskalošanos dušā

viens apmeklētājs

180

120

180

120

0,4
(180)

0,4
(120)

0,13
(0,08)

29.2. ar mazgāšanās toverīšu lietošanu un noskalošanos dušā un ar ārstnieciskām procedūrām:

viens apmeklētājs

290

190

290

190

0,4
(290)

0,4
(1900)

0,2
(0,13)

29.3. dušas kabīne

viens apmeklētājs

360

240

360

240

0,2
(360)

0,14
(240)

0,5
(0,48)

29.4. vannas kabīne

viens apmeklētājs

540

360

540

360

0,3
(540)

0,2
(360)

0,5

30. Ražošanas uzņēmumu dušu telpas

viens dušas siets maiņā

500

270

500

270

0,2
(500)

0,14
(270)

0,69
(0,54)

31. Ražošanas uzņēmumu dušu telpas karstajos cehos (vairāk nekā 84 KDž uz 1 m3/h)

viens strādnieks maiņā

45

24

14,1

8,4

0,14
(60)

0,1
(40)

0,12
(0,11)

32. Ražošanas uzņēmumu parastie cehi

viens strādnieks maiņā

25

11

9,4

4,4

0,14
(60)

0,1
(40)

0,12
(0,11)

33. Laistīšanas patēriņš:
33.1. zālāji

1 m2

3

3

33.2. futbola laukums

1 m2

0,5

0,5

33.3. citas sporta būves

1 m2

1,5

1,5

33.4. cietie ietvju, ielu, laukumu un caurbrauktuvju segumi

1 m2

0,5

0,5

34. Slidotavas uzliešana

1 m2

0,5

0,5

Piezīmes.

1. Noteiktās patēriņa normas ietver visus papildu patēriņus (piemēram, apkalpojošais personāls, dušu lietošana, apmeklētāji, telpu uzkopšana). Ūdens patēriņi grupveida dušu telpās, veļas mazgātavās, ēdināšanas uzņēmumos, kāju vannām un ārstnieciskajām ūdens procedūrām jāuzskaita papildus. Šīs prasības neattiecas uz patērētājiem, kuriem ūdens normās minētie patēriņi ir paredzēti.

2. Vidējās diennakts patēriņa normas dotas, lai varētu veikt variantu tehniski ekonomisko salīdzināšanu.

3. Ražošanas patēriņa normas, kas nav norādītas šajā tabulā, nosaka tehnoloģijas projekta daļā.

4. Ja attiecīgais patērētājs nav minēts šajā tabulā, uz to attiecina tāda patērētāja ūdens patēriņa normas, kurš ir līdzīgs tabulā minētam patērētājam.

5. Mazgājot veļu, kurai ir specifiski netīrumi, vai neautomatizētajās veļas mazgājamajās mašīnās, patēriņa normu var palielināt līdz 30 %.

6. Ēdināšanas uzņēmumiem un citiem karstā ūdens patērētājiem, kuriem pēc ražošanas tehnoloģijas nepieciešama ūdens papildu uzsildīšana, ūdens patēriņa normas pieņem saskaņā ar šī pielikuma prasībām, neņemot vērā šī būvnormatīva 31.punktā norādīto koeficientu.

7. Laistīšanas patēriņa normas dotas vienai laistīšanai. Laistīšanas biežumu nosaka atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem.

8. Ja klozetpodiem skalošanas tvertnes vietā ir skalošanas krāni, sanitāri tehniskās ierīces aukstā ūdens patēriņš ir q0c = 1,4 l/s, bet kopējais ūdens patēriņš q0tot – saskaņā ar šī būvnormatīva 23.punktu.

9. Ēdināšanas uzņēmumā pagatavoto porciju skaitu stundā nosaka pēc šādas formulas:

Ekr=Ep αp na m

Ēdināšanas uzņēmumā pagatavoto porciju skaitu diennaktī nosaka pēc šādas formulas:

Edn=ψ Eu+2,2 Us

Lielumi Ep, αp, na un ψ doti 2. tabulā.

Ēdināšanas uzņēmuma darba laiku nosaka pārtikas tehnoloģijas projekta daļā.

Ēdināšanas uzņēmumos, kur ēdienus gatavo no pusfabrikātiem, ūdens patēriņa normu nosaka kā ēdienu, kurus realizē uz vietas un kurus pārdod promnešanai, skaita starpību.

10. Minētās ūdens patēriņa normas nav paredzētas komerciāliem norēķiniem ar patērētājiem.

2.tabula

Ēdināšanas uzņēmuma raksturojums

Ēdienu realizācijas koeficients stundā (αp)

Apmeklētāju nomaiņa stundā (na)

Nosacīto porciju skaits vienam apmeklētājam (Ep)

Ēdienu realizācijas koeficients diennaktī (maiņā) ψ

Ēdnīcas un kafejnīcas pilsētās, ciematos un lauku apdzīvotās vietās

0,45

2

2,2

0,55

Restorāni

0,65

1,5

2,2

0,55

Šašliku ēdnīcas

0,4

4

1,4

0,47

Pīrādziņu kafejnīcas

0,6

4

1,2

0,4

Virtuļu kafejnīcas

1

5

0,7

0,35

Konditorejas kafejnīcas

1

3

0,8

0,2

Bufetes

1

3

0,5

0,17

Alus bāri

0,65

1,5

0,5

0,1

Ražošanas uzņēmumu un augstāko mācību iestāžu ēdnīcas

0,25

4

2,2

0,55

Slimnīcu, sanatoriju un atpūtas namu ēdnīcas

3,1

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – zemkopības ministrs A.Rāviņš

4.1 pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Sanitāri tehnisko ierīču notekūdeņu normatīvie caurplūdumi

(Pielikums MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

Nr.
p.k.

Caurplūdums, l/s

Sanitāri tehniskās ierīces

1.

0,3

Roku mazgātne
Bidē
Urināls ar skalošanas krānu
2.

0,4

Pirts krāns

0,5

Traps DN 50
Kāju vanna
3.

0,6

Duša
Trauku mazgātne
Veļas mazgāšanas mašīna dzīvoklī
Trauku mazgāšanas mašīna dzīvoklī
Urināls ar automātisko skalošanas krānu
4.

0,9

Vanna
5.

1,2

Koplietošanas veļas mazgāšanas mašīna
Traps DN 70
6.

1,5

Traps DN 100
7.

1,8

Klozetpods
Viduārs
8.

2,0

Medicīnisko procedūru vanna

Piezīmes.

1. Notekūdeņu normatīvo caurplūdumu tehnoloģiskajām un ražošanas iekārtām nosaka saskaņā ar ražotājfirmas datiem.

2. Iespējamie nepārtrauktie notekūdeņu caurplūdumi jāpieskaita maksimālajam aprēķina patēriņam, ja to darbības laiki sakrīt.

5.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Koeficientu α un αhr vērtība atkarībā no sanitāri tehnisko ierīču skaita un ierīces izmantošanas varbūtības

(Pielikums MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

NP
vai NPhr

α
vai αhr

NP
vai NPhr

α
vai αhr

NP
vai NPhr

α
vai αhr

NP
vai NPhr

α
vai αhr

NP
vai NPhr

α
vai αhr

mazāk par 0,015

0,200

0,046

0,266

0,115

0,361

0,35

0,573

0,84

0,883

0,015

0,202

0,047

0,268

0,120

0,367

0,36

0,580

0,86

0,894

0,016

0,205

0,048

0,270

0,125

0,373

0,37

0,588

0,88

0,905

0,017

0,207

0,049

0,271

0,130

0,378

0,38

0,595

0,90

0,916

0,018

0,210

0,050

0,273

0,135

0,384

0,39

0,602

0,92

0,927

0,019

0,212

0,052

0,276

0,140

0,389

0,40

0,610

0,94

0,937

0,020

0,215

0,054

0,280

0,145

0,394

0,41

0,617

0,96

0,948

0,021

0,217

0,056

0,283

0,150

0,399

0,42

0,624

0,98

0,959

0,022

0,219

0,058

0,286

0,155

0,405

0,43

0,631

1,00

0,969

0,023

0,222

0,060

0,289

0,160

0,410

0,44

0,638

1,05

0,995

0,024

0,224

0,062

0,292

0,165

0,415

0,45

0,645

1,10

1,021

0,025

0,226

0,064

0,295

0,170

0,420

0,46

0,652

1,15

1,046

0,026

0,228

0,065

0,298

0,175

0,425

0,47

0,658

1,20

1,071

0,027

0,230

0,068

0,301

0,180

0,430

0,48

0,665

1,25

1,096

0,028

0,233

0,070

0,304

0,185

0,435

0,49

0,672

1,30

1,120

0,029

0,235

0,072

0,307

0,190

0,439

0,50

0,678

1,35

1,144

0,030

0,237

0,074

0,309

0,195

0,444

0,52

0,692

1,40

1,168

0,031

0,239

0,076

0,312

0,20

0,449

0,54

0,704

1,45

1,191

0,032

0,241

0,078

0,315

0,21

0,458

0,56

0,717

1,50

1,215

0,033

0,243

0,080

0,318

0,22

0,467

0,58

0,730

1,55

1,238

0,034

0,245

0,082

0,320

0,23

0,476

0,60

0,742

1,60

1,261

0,035

0,247

0,084

0,323

0,24

0,485

0,62

0,755

1,65

1,283

0,036

0,249

0,086

0,326

0,25

0,493

0,64

0,767

1,70

1,306

0,037

0,250

0,088

0,328

0,26

0,502

0,66

0,779

1,75

1,328

0,038

0,252

0,090

0,331

0,27

0,510

0,68

0,791

1,80

1,350

0,039

0,254

0,092

0,333

0,28

0,518

0,70

0,803

1,85

1,372

0,040

0,256

0,094

0,336

0,29

0,526

0,72

0,815

1,90

1,394

0,041

0,258

0,096

0,338

0,30

0,534

0,74

0,826

1,95

1,416

0,042

0,259

0,098

0,341

0,31

0,542

0,76

0,838

2,00

1,437

0,043

0,261

0,100

0,343

0,32

0,550

0,78

0,849

2,10

1,479

0,044

0,263

0,105

0,349

0,33

0,558

0,80

0,860

2,20

1,521

0,045

0,266

0,110

0,355

0,34

0,565

0,82

0,872

2,30

1,563

2,4

1,604

8,2

3,585

18,0

6,362

44,0

12,89

96

24,99

2,5

1,644

8,3

3,616

18,2

6,415

44,5

13,01

97

25,22

2,6

1,684

8,4

3,646

18,4

6,469

45,0

13,13

98

25,45

2,7

1,724

8,5

3,677

18,6

6,522

45,5

13,25

99

25,68

2,8

1,763

8,6

3,707

18,8

6,575

46,0

13,37

100

25,91

2,9

1,802

8,7

3,738

19,0

6,629

46,5

13,49

102

26,36

3,0

1,840

8,8

3,768

19,2

6,682

47,0

13,61

104

26,82

3,1

1,879

8,9

3,798

19,4

6,734

47,5

13,73

106

27,27

3,2

1,917

9,0

3,828

19,6

6,788

48,0

13,85

108

27,72

3,3

1,954

9,1

3,858

19,8

6,840

48,5

13,97

110

28,18

3,4

1,991

9,2

3,888

20,0

6,893

49,0

14,09

112

28,63

3,5

2,029

9,3

3,918

20,5

7,025

49,5

14,20

114

29,09

3,6

2,065

9,4

3,948

21,0

7,156

50

14,32

116

29,54

3,7

2,102

9,5

3,978

21,5

7,287

51

14,56

118

29,89

3,8

2,138

9,6

4,008

22,0

7,417

52

14,80

120

30,44

3,9

2,174

9,7

4,037

22,5

7,547

53

15,04

122

33,90

4,0

2,210

9,8

4,067

23,0

7,677

54

15,27

124

31,35

4,1

2,246

9,9

4,097

23,5

7,806

55

15,51

126

31,80

4,2

2,281

10,0

4,126

24,0

7,935

56

15,74

128

32,25

4,3

2,317

10,2

4,185

24,5

8,064

57

15,98

130

32,70

4,4

2,352

10,4

4,244

25,0

8,192

58

16,22

132

33,15

4,5

2,386

10,6

4,302

25,5

8,320

59

16,45

134

33,60

4,6

2,421

10,8

4,361

26,0

8,447

60

16,69

136

34,06

4,7

2,456

11,0

4,419

26,5

8,575

61

16,92

138

43,51

4,8

2,490

11,2

4,477

27,0

8,701

62

17,15

140

34,96

4,9

2,524

11,4

4,534

27,5

8,828

63

17,39

142

35,41

5,0

2,558

11,6

4,592

28,0

8,955

64

17,62

144

35,86

5,1

2,592

11,8

4,649

28,5

9,081

65

17,85

146

36,31

5,2

2,626

12,0

4,707

29,0

9,207

66

18,09

148

36,76

5,3

2,660

12,2

4,764

29,5

9,332

67

18,32

150

37,21

5,4

2,693

12,4

4,820

30,0

9,457

68

18,55

152

37,66

5,5

2,726

12,6

4,877

30,5

9,583

69

18,79

154

38,11

5,6

2,760

12,8

4,934

31,0

9,707

70

19,02

156

38,56

5,7

2,793

13,0

4,990

31,5

9,832

71

19,25

158

39,01

5,8

2,826

13,2

5,047

32,0

9,957

72

19,48

160

39,46

5,9

2,858

13,4

5,103

32,5

10,08

73

19,71

162

39,91

6,0

2,891

13,6

5,159

33,0

10,20

74

19,94

164

40,35

6,1

2,924

13,8

5,215

33,5

10,33

75

20,18

166

40,80

6,2

2,956

14,0

5,270

34,0

10,45

76

20,41

168

41,25

6,3

2,989

14,2

5,326

34,5

10,58

77

20,64

170

41,70

6,4

3,021

14,4

5,382

35,0

10,70

78

20,87

172

42,15

6,5

3,053

14,6

5,437

35,5

10,82

79

21,10

174

42,60

6,6

3,085

14,8

5,492

36,0

10,94

80

21,33

176

43,05

6,7

3,117

15,0

5,547

36,5

11,07

81

21,56

178

43,50

6,8

3,149

15,2

5,602

37,0

11,19

82

21,69

180

43,95

6,9

3,181

15,4

5,657

37,5

11,31

83

22,02

182

44,40

7,0

3,212

15,6

5,712

38,0

11,43

84

22,25

184

44,84

7,1

3,244

15,8

5,767

38,5

11,56

85

22,48

186

45,29

7,2

3,275

16,0

5,821

39,0

11,68

86

22,71

188

45,74

7,3

3,307

16,2

5,876

39,5

11,80

87

22,94

190

46,19

7,4

3,338

16,4

5,930

40,0

11,92

88

23,17

192

46,64

7,5

3,369

16,6

5,984

40,5

12,04

89

23,39

194

47,09

7,6

3,400

16,8

6,039

41,0

12,16

90

23,62

196

47,54

7,7

3,431

17,0

6,093

41,5

12,28

91

23,85

198

47,99

7,8

3,462

17,2

6,247

42,0

12,41

92

24,08

200

48,43

7,9

3,493

17,4

6,201

42,5

12,53

93

24,31

205

49,49

8,0

3,524

17,6

6,254

43,0

12,65

94

24,54

210

50,59

8,1

3,555

17,8

6,308

43,5

12,77

95

24,77

215

51,70

220

52,80

360

83,28

500

113,32

640

143,08

780

172,66

225

53,90

365

84,36

505

114,38

645

144,14

785

173,71

230

55,00

370

85,44

510

115,45

650

145,20

790

174,76

235

56,10

375

86,52

515

116,52

655

146,25

795

175,82

240

57,19

380

87,60

520

117,58

660

147,31

800

176,87

245

58,29

385

88,67

525

118,65

665

148,37

810

178,98

250

59,38

390

89,75

530

119,71

670

149,43

820

181,08

255

60,48

395

90,82

535

120,78

675

150,49

830

183,19

260

61,57

400

91,90

540

121,84

680

151,55

840

185,29

265

62,66

405

92,97

545

122,91

685

152,60

850

187,39

270

63,75

410

94,05

550

123,97

690

153,66

860

189,49

275

64,85

415

95,12

555

125,04

695

154,72

870

191,60

280

65,94

420

96,20

560

126,10

700

155,77

880

193,70

285

67,03

425

97,27

565

127,16

705

156,83

890

195,70

290

68,12

430

98,34

570

128,22

510

157,89

900

197,90

295

69,20

435

99,41

575

129,29

715

158,94

910

200,00

300

70,29

440

100,49

580

130,35

720

160,00

920

202,10

305

71,38

445

101,56

585

131,41

725

161,06

930

204,20

310

72,46

450

102,63

590

132,47

730

162,11

940

206,30

315

73,55

455

103,70

595

133,54

735

163,17

950

208,39

320

74,63

460

104,77

600

134,60

740

164,22

960

210,49

325

75,72

465

105,84

605

135,66

745

165,28

970

212,59

330

76,80

470

106,91

610

136,72

750

166,33

980

214,68

335

77,88

475

107,98

615

137,78

755

167,39

990

216,78

340

78,96

480

109,05

620

138,84

760

168,44

1000

218,87

345

80,04

485

110,11

625

139,90

765

169,50

1250

271,14

350

81,12

490

111,18

630

140,96

770

170,55

1600

343,90

355

82,20

495

112,25

635

142,02

775

171,60

2000

426,80

5.1 pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

(Pielikums MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1070 redakcijā)

 

6.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Ēku iekšējā ūdensapgādē lietojamie cauruļvadu materiāli un to savienojumi

(Pielikums grozīts ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1070)

1.tabula

Cauruļvada materiāls

Savienojums

Cauruļvada lietojums ēkās

Piezīmes

gruntī

ēkā

Nomaināmie posmi (skat. 6.piezīmi)

1

2

3

4

5

6

7

1. Metāla caurules:
1.1. ķets nav

c

c

bitumena vai betona izolācija, cinka pārklājums un bitumena izolācija v < 1,0 m/s
gumijas riņķis

c

c

atloks

c

c

drīvējums

c

c

1.2. cinkotais tērauds (skat. 1.piezīmi) nav

c

c

vītne

c

v ≤ 3,0 m/s
atloks

c

c

1.3. nerūsējošais un ķīmiski izturīgais tērauds (skat. 1.piezīmi) nav

c

c

c, h

c

6,5 < pH < 9,0
metinājums

c

c

c, h

c

S ≥ 1,5 mm
lodējums (skat. 5.piezīmi)

c, h

c

v ≤ 15 m/s
vītne

c, h

iemavas

c, h

atloks (skat. 2.piezīmi)

c

c

c,h

c

1.4. varš (skat. 3.piezīmi) nav

c, h

c, h

c, h

c, h

6,5 < pH < 9,0
lodējums (skat. 5.piezīmi)

c, h

c, h

c, h

c, h

pēc 2.tabulas
blīvgredzens, aptvere, iemavas vai valcējums (skat. 2.piezīmi)

c, h

c, h

atloks

c, h

c, h

vītne

c, h

2. Plastmasas caurules: v ≥ m/s
c – maināma – 4
nemaināma – 2
h – nemaināma – 1,5

Minimāli pieļaujamais sieniņu biezums caurulēm D32, D50 un D75 mm ir 3,0 mm, caurulēm D110 un D160 mm – 3,2 mm2.1. PVCnav

c

c

c

c

 gumijas riņķis

c

 

c

  atloks

c

 

c

  2.2. LDPE (skat. 4.piezīmi)nav

c

c

c

c

 atloks

c

 

c

  blīvgredzens, aptvere vai iemavas (skat. 2.piezīmi)

c

 

c

  2.3. HDPE (skat. 4.piezīmi)nav

c

c

c

c

PP caurules nedrīkst montēt aiz vara caurulēm ūdens tecēšanas virzienāmetinājums

c

c

c

c

2.4. MDPE (skat. 4.piezīmi)gumijas riņķis

c

 

c

 atloks

c

 

c

 2.5. PPblīvgredzens, aptvere vai iemavas (skat. 2.piezīmi)

c

 

c

  2.6. PEXnav

c, h

c

c, h

c

max t° = 70 °Cblīvgredzens, aptvere vai iemavas (skat. 2.piezīmi)

c, h

 

c, h

 

Piezīmes.

1. Vara caurules vienā sistēmā ar tērauda caurulēm jānovieto aiz tām ūdens tecēšanas virzienā.

2. Misiņa detaļām, kas ir saskarē ar ūdeni, jābūt izturīgām pret dezinfekcijas šķīdumu.

3. Vara caurules, kas ieguldītas mitrā režīma grīdas konstrukcijās, jānodrošina ar hidroizolāciju un tām nedrīkst paredzēt veidgabalus.

4. Cauruļvadus nedrīkst ieguldīt gruntīs, kas satur eļļas un naftas produktus.

5. Lodējuma sastāvā jābūt vismaz 2 % sudraba.

6. Caurule tiek uzskatīta par nomaināmu, ja tās montāža nebojā celtniecības konstrukcijas un ir:

6.1. redzama;

6.2. kanālā ar noņemamu segumu;

6.3. šahtā vai nišā, kur ir iespējams piekļūt;

6.4. čaulā, no kuras cauruli var izvilkt;

6.5. gruntī, ja caurule neatrodas zem pamata plātnes vai grūti izjaucamām grīdām.

7. Cauruli uzskata par nenomaināmu, ja tā ir ieslēgta vai ielieta būvkonstrukcijās.

8. Neplastificēta polivinilhlorīda caurulēm jāatbilst Latvijas nacionālo standartu prasībām.

Apzīmējumi.

c, h – lieto aukstā un karstā ūdens apgādē;

c – lieto aukstā ūdens apgādē;

S – sieniņas biezums.

Pieļaujamie ūdens tecēšanas ātrumi vara caurulēs

2.tabula

Cauruļvada posms

Montāžas veids

Maksimāli pieļaujamie ātrumi (m/s) pie ūdens temperatūras °C

Piezīmes

Nozīme 10 50 70 90
Padeves un sadalošais tīkls nomaināms 4,0 3,0 2,5 2,0
nenomaināms 2,0 1,5 1,3 1,0
Pievads sanitāri tehniskai ierīcei nomaināms 16,0 12,0 10,0 8,0
nenomaināms 4,0 3,0 2,5 2,0
Nepārtraukti konstanta ūdens plūsma, arī cirkulācija 1,0 1,0 1,0 1,0 Projektējamais ūdens tecēšanas ātrums v = 0,5 m/s

Ēku iekšējā kanalizācijā lietojamie cauruļvadu materiāli un to savienojumi

3.tabula

Cauruļvada materiāls

Savienojums

Piezīmes

aptvere

gumijas riņķis

mehāniskais

līmējums

metinājums

lodējums

1

2

3

4

5

6

7

8

Ķets

+

+

Varš

+

+

6,5 < pH < 9,0

Nerūsējošais tērauds

+

+

+

Ķīmiski noturīgs tērauds

+

PVC

+

+

+

HDPE

+

+

+

+

PP

+

+

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – zemkopības ministrs A.Rāviņš

7.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Sakarība starp spiediena un spiedienaugstuma mērvienībām

1.tabula

Mērvienības nosaukums

Apzīmējums

Mērvienība

Pa

bar

Atm

at

m H2O

mm Hg

pz

psi

Paskāls

Pa

N/m2

1

10-5

101325

1,0197 x 10-5

1,0196 x 10-4

7,5006 x 10-3

10

1,4504 x 10-4

Bārs

bar

750,062 mm Hg

105

1

9,8692 x 10-6

1,0197

10,1972

750,064

106

14,5038

Fiziskā atmosfēra

Atm

760 mm Hg

1,0133 x 105

1,0133

1

1,0332

10,3317

760

1,0132 x 10-6

14,696

Tehniskā atmosfēra

at

kgf/cm2

9,8066 x 104

0,98067

0,9678

1

10

735,56

0,9807 x 10-6

14,2233

Ūdens staba metrs

m H2O

m

9806,65

9,8066 x 10-2

9,6789 x 10-2

0,1

1

73,556

98,066

1,4223

Dzīvsudraba stabiņa milimetrs

m Hg

mm

133,322

1,3332 x 10-3

1,3158 x 10-3

1,3595 x 10-2

1,3595 x 10-2

1

1333,33

1,9337 x 10-2

Dins uz kvadrātcentimetru (puazs)

pz

dyn/cm2

0,1

10-6

0,9869 x 10-6

1,0197 x 10-2

1,0197 x 10-6

7,5 x 10-4

1

14,2234

Spēka mārciņa uz kvadrātcollu

psi

lbf/m2

6,8947 x 103

6,8947 x 10-2

7,0307 x 10-2

0,7031

0,7031

51,7149

7,0307 x 10-2

1

Mērvienību decimālie daudzkārtņi

2.tabula

Reizinātāji

Nosaukums

Apzīmējums

109

giga

G

106

mega

M

103

kilo

k

102

hekto

h

10-1

deci

d

10-2

centi

c

10-3

mili

m

10-6

mikro

m

10-9

nano

n

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – zemkopības ministrs A.Rāviņš

8.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Cirkulācijas koeficienta lielums karstā ūdens apgādes sistēmās

qh

qcir

  kcir

qh

qcir

kcir

1,2

0,57

1,7

0,36

1,3

0,48

1,8

0,33

1,4

0,43

1,9

0,25

1,5

0,40

2,0

0,12

1,6

0,38

2,1 un vairāk

0,00

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – zemkopības ministrs A.Rāviņš

9.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Nomogramma spārniņu ūdens mērītāju diametra noteikšanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – zemkopības ministrs A.Rāviņš

10.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Koeficienta φ1 noteikšana

Koeficients φ1 (%), ja nevienmērības koeficients stundā ir

1,2

1,4

1,6

1,8

2

2,5

3

4

5

6

1,0

6,7

12,3

17,1

21,2

25,0

32,6

38,5

47,2

53,5

58,2

1,1

2,0

7,2

12,0

16,6

20,8

28,6

34,6

43,8

50,4

55,2

1,2

3,3

7,9

12,3

16,0

24,1

30,6

40,3

47,2

52,5

1,3

1,2

4,6

8,6

12,4

21,2

27,0

37,2

44,2

49,8

1,4

2,2

5,8

9,4

17,2

24,0

34,2

41,4

47,2

1,5

3,1

6,3

14,0

20,7

31,1

38,8

44,7

1,6

1,2

4,6

11,4

18,2

28,8

36,6

43,2

1,7

2,4

9,0

15,8

26,2

34,0

70,4

1,8

0,8

6,8

13,0

24,0

31,8

38,2

1,9

4,8

10,8

21,4

29,6

36,0

2,0

3,4

8,9

19,1

27,2

33,8

2,2

0,6

5,6

15,2

23,6

30,2

2,4

3,1

11,8

19,8

26,5

2,6

1,2

9,0

16,8

23,2

2,8

0,6

6,4

13,8

20,2

3,0

4,4

11,2

17,6

3,5

0,4

6,0

12,0

4,0

2,6

7,4

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – zemkopības ministrs A.Rāviņš

11.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.256

Koeficienta φ2 noteikšana

Ūdens padeves ilgums (%)

Koeficients φ2 (%), ja nevienmērības koeficients stundā ir

1,2

1,4

1,6

1,8

2,0

2,5

3

4

5

6

1,00

100

6,7

12,3

17,1

21,3

25,0

32,6

38,5

47,5

53,5

58,2

1,09

92

7,3

10,5

14,4

18,0

21,4

28,8

34,8

44,0

50,6

55,6

1,20

84

11,5

13,6

16,1

18,8

25,3

31,1

40,3

47,2

52,5

1,33

75

14,4

15,6

17,5

22,4

27,5

36,4

43,4

48,9

1,50

67

16,9

17,4

20,4

24,4

32,4

29,2

44,9

1,71

58

19,4

19,8

22,2

28,5

34,8

40,3

2,00

50

21,1

21,4

25,3

30,4

35,4

2,40

42

23,0

23,4

26,6

30,5

3,00

33

24,2

24,4

26,4

4,00

25

26,4

25,2

6,00

17

33,5

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – zemkopības ministrs A.Rāviņš

12.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 21.jūlijā noteikumiem Nr.256

Sanitāri tehnisko ierīču ierīkošanas augstums

Sanitāri tehniskās ierīces nosaukums

Ierīkošanas augstums (mm) no grīdas līdz sanitāri tehniskās ierīces augšējai malai

skolās

bērnudārzos

ārstniecības iestādēs

pārējās ēkās

Roku mazgātne

700

500
(400)

800

800

Roku mazgātne pie kopēja jaucējkrāna ar vannu

850

850

Trauku mazgātne, mazgāšanas
vanna un izlietne

850

850

850

850

Vanna drēbju un vaskadrānu mazgāšanai

650-700

Vanna

*)

600

*)

*)

Dušas vācele

*)

300
(600)

*)

*)

Augstu novietotās klozetpoda skalošanas tvertne (līdz apakšai)

1700-1800

1700-1800

1700-1800

1700-1800

Viduārs

400

Tvertne dezinfekcijas šķīdumam

1230

Pie sienas novietots urināls

450

650

650

Dzeramā ūdens strūklaka

750

900

Klozetpods

*)

330

*)

*)

Dvieļu žāvētājs (lī dz apakšai)

1200

1200

1200

1200

*) Nav normēts un ir atkarīgs no sanitāri tehniskās ierīces konstrukcijas

Piezīmes.

1. Sanitāri tehnisko ierīču ierīkošanas augstuma svārstības pieļaujamas robežās ± 20 mm.

2. Iekavās dots sanitāri tehnisko ierīču ierīkošanas augstums bērniem līdz trīs gadu vecumam.

3. Pie sienas novietotās ūdens izdales un jaukšanas armatūras augstums ir:

3.1. trauku mazgātnei, mazgāšanas vannai un izlietnei – 250 mm no augšējās malas;

3.2. roku mazgātnei – 200 mm no augšējās malas;

3.3. ūdens izdales un jaucējkrānu vannai, klozetpoda skalošanas un pirts krānam – 800 mm no grīdas;

3.4. viduāram – 800-1000 mm;

3.5. jaucējkrānam drēbju un vaskadrānu mazgāšanas vannai un ķirurgu roku mazgātnēm slimnīcās un vannai ar roku mazgātni – 1100 mm;

3.6. laistīšanas krānam telpās – 600 mm;

3.7. dušas jaucējkrānam – 1200 mm.

4. Dušas siets jānovieto 2100-2250 mm augstumā no grīdas vai dušas vāceles dibena, bet bērnudārzos – 1500 mm augstumā.

5. Uz sanitāri tehniskās ierīces novietotās ūdens izdales vai jaukšanas armatūras ierīkošanas augstums ir atkarīgs no ierīces konstrukcijas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – zemkopības ministrs A.Rāviņš

Citi likumdošanas akti likumi.lv
Jautājums Pārvaldnieks 24   RAKSTĪT   ZVANĪT 25602560


Normatīvie dokumenti 4.90/5 (98.04%) 112 votes
Saziņa

Vārds (obligāts)

E-pasta adrese (obligāts)

Virsraksts

Jūsu vēstule

Telefons (obligāts)